Bērnības autisms ir ar nervu sistēmas attīstību saistīts traucējums. Tas ir klīnisks sindroms, kura pamatā ir polietioloģiska, heterogēna neirālās attīstības traucējumu kopa.
Autiskā spektra traucējumi nav slimība, bet viens no bērna centrālās nervu sistēmas attīstības variantiem.
Šobrīd bērnības autisma cēloņi līdz galam vēl nav zināmi. Autisms ir traucējumu spektrs, tāpēc, lai to apzīmētu, bieži tiek lietots nosaukums: autiskā spektra traucējumi (AST). AST izpaužas ar noteiktu pazīmju (simptomu) un funkcionēšanas īpatnību kopumu, kas katram indivīdam atšķiras. Kopumā AST var raksturot kā „traucējumu visa mūža garumā, kas ietekmē, kādā veidā persona komunicē ar citiem un redz pasauli sev apkārt” (The National Autistic Society, 2017).
Autisma pazīmes bērniem skar piecas galvenās funkcionēšanas jomas, kas ir:
- Apgrūtinātas sociālās mijiedarbības un komunikācijas spējas
- Iztēle, idejas, kreativitāte
- Žesti un neverbālā komunikācija
- Sensorais jūtīgums
- Šaurs interešu loks, rutīna, atkārtojoša uzvedība
Katram no mums var būt grūtības šajās jomās, tāpēc pirms diagnozes uzstādīšanas ārsts psihiatrs sadarbībā ar citiem speciālistiem novērtē šo piecu jomu skarošo simptomu skaitu, smagumu un ietekmi uz ikdienas dzīvi.
Autisms ir ar attīstību saistīts traucējums visa mūža garumā, kas ietekmē to, kā cilvēks sazinās un saprotas ar apkārtējiem. Bērni un pieaugušie ar autismu nevar saprasties ar citiem cilvēkiem visiem saprotamā veidā. Viņiem bieži vien ir ierobežotas iespējas draudzēties, kā arī saprast citu cilvēku emocionālās izpausmes.
Daudziem cilvēkiem ar autismu ir novērojamas arī mācīšanās problēmas. Visiem cilvēkiem ar autismam raksturīgiem traucējumiem ir grūtības izprast pasauli vispārpieņemtā veidā.
“Personai ar autiskā spektra traucējumiem realitāte par mijiedarbību ar daudziem cilvēkiem, notikumiem, vietām, skaņām un signāliem ir mulsinoša. Liekas, ka nekam nav skaidras robežas, kārtības vai jēgas. Liela daļa manas dzīves tiek veltīta tikai mēģinājumiem izprast sistēmu, kas visam ir pamatā”, tā savas sajūtas raksturo persona ar autismu.
Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs par AST
AST simptomi parasti redzami bērna agrīnās attīstības posmā līdz divu gadu vecumam.
Jāsaprot, ka tas ir ļoti plašs spektrs. Par AST kā medicīnisku diagnozi sāk runāt tad, kad simptomi ir tik izteikti, ka tie sāk traucēt bērna adapcijai dažādās vidēs.
Nav tā, ka šie simptomi - sociālā komunikācija, funkcionālie traucējumi, stereotipi uzvedības modeļi - izpaužas tikai vienā bērna dzīves sfērā. Dažādās vidēs grūtības var būt dažādi izteiktas. Funkcionēšanas grūtības rodas tad, ja bērns nonāk konfliktā ar vidi, jo tā nevar nodrošināt bērna prasības.
Var arī šīs īpatnības nepamanīt, ja bērnam vidē nav grūtības, tās parādās tikai tad, ja pieaug vides prasības, ko bērns vairs nespēj apmierināt.
Autiskā spektra traucējumu agrīnās pazīmes
Var atpazīt AST ar lielu ticamību līdz bērna 24 mēnešu vecumam.
Galvenais, kam jāpievērš uzmanība, ir bērna spēja iesaistīties sociālajā mijiedarbībā. Īpaši izteikti traucējumi var būt atpazīstami jau agrīnā bērna vecumā. Bērns nefiksē skatu uz sejām, nereaģē ar emocijām uz vecāku emocijām, vēlāk neizmanto žestus komunikācijā.
Ne visiem bērniem, kuriem vecāki agrīni novēro šādas pazīmes, ir AST, jo katra bērna nervu sistēma attīstās citā ātrumā. Ja traucējumi ir tādi, ka neļauj bērnam pietiekami attīstīties, būtu nepieciešams meklēt speciālista palīdzību.
Par kampaņu “Es apņemos”
Bērnu slimnīcas fonds sāk labdarības un informatīvu kampaņu “Es apņemos”. Kampaņas mērķis ir, lai 40 bērni ar autiskā spektra traucējumiem varētu saņemt agrīno intervenci – terapiju, kas bērniem palīdz attīstīt trūkstošās prasmes, piemēram, valodu un komunikāciju ar apkārtējo pasauli.
Ziedot var Bērnu slimnīcas fonda mājaslapā www.bsf.lv , fonda Ziedot.lv mājaslapā, kā arī izmanotojot ''Mobilly'' kontu.
Iesaistīties kampaņā un ziedot ir aicināts ikviens, un vairāk par ziedošanas iespējām un iniciatīvu var uzzināt Bērnu slimnīcas fonda mājaslapā.
