“Antioksidanti no ķīmiķu skatījuma ir tādi organiski savienojumi, kuri spēj likvidēt, varētu teikt, brīvos radikāļus, kas rodas vai nu vides piesārņojuma dēļ, vai jonizācijas starojuma dēļ, vai vienkārši, kad nav sabalansēta uzturs, kad ir stresa situācija garīgas un fiziskas piepūles gadījumos,” skaidroja Jākobsone.
Viņa norādīja, ka oksidatīvajam stresam, ko brīvie radikāļi rada, mūsdienās pakļauts ir ikviens: “Mēs tiešām esam visi pakļauti. Vispirms jau [oksidatīvais stress] saistīts ar lielu garīgo slodzi, tāpat ar fizisko slodzi, tad ielaistas un neārstētas hroniskās slimības, tas viss rada brīvos radikāļus.”
Viņai piekrita Virza, kura skaidroja, ka senāk pastāvēja uzskats, ka oksidatīvo stresu rada tikai darbs ekstremālos apstākļos, taču mūsdienās tas ir mainījies:
“Tas ir ienācis mūsu reālajā dzīvē. Nav jābūt ekstremāliem apstākļiem, bet organismam ilgstoša sēdēšana pie datora nevēdinātās telpās, – tie arī ir ekstremāli apstākļi.”
Šī iemesla dēļ ieteicams pietiekami daudz uzņemt antioksidantus, kas palīdz uzlabot un noturēt organisma veselību, skaidroja speciālistes. Virza norādīja, ka daudzos aptiekā nopērkamajos vitamīnos vai uztura bagātinātājos jau šie antioksidanti ir.
“Vairumam vitamīnu ir šī antioksidantu spēcīgā iedarbība. Tie ir mums daudzi ļoti labi zināmie, tie ir A vitamīns, E, C vitamīns, cinks, varš, magnijs. Tie ir zināmākie,” farmaceite stāstīja.
Tāpat antioksidantus var uzņemt arī ar pārtiku. Tos satur rozmarīns, salvija, dilles, dažādi dārzeņi, piemēram, tomāti, gurķi, kāposti, it sevišķi brokoļi, ziedkāposti.
Jākobsone norādīja, ka viss atkarīgs no tā, kādus produktus lietojam, cik veselīgs ir mūsu uzturs, vai ievērojam “veselīga šķīvja principu”: “Ja mēs sakomplektējam savu ēdienreizi, ļoti vēlams, ka pusi no porcijas – tieši svara ziņā – veidotu dārzeņi, augļi, un tad jau mums nebūtu nekādu problēmu ar dažādām infekcijas slimībām, organisms būtu nostiprināts un būtu novērsts daļēji šis oksidatīvais stress.”
Gastronomisko zinātņu un pārtikas tehnoloģiju speciāliste Anete Dinne gan uzsvēra, ka tas, cik daudz vitamīnu vai antioksidantu iespējams uzņemt, atkarīgs arī no dārzeņu pagatavošanas veida.
“Ja mēs vienkārši novārām dārzeņus ūdenī un pēc tam to ūdeni neizmantojam, tad ļoti daudzus vitamīnus un antioksidantus vienkārši izlejam izlietnē. Tāpēc, piemēram, vārot dārzeņus, to buljonu vajadzētu paturēt un izmantot vai vārīt zupu,” viņa stāstīja.
“Viegli apcepot olīveļļā dārzeņus, var patiesībā dot papildu uzturvērtību, jo antioksidanti vai vitamīni bieži vien ir taukos šķīstošie vitamīni,
tāpēc ar olīveļļas palīdzību mēs labāk spēsim tos absorbēt,” paskaidroja Dinne.
Gan par gatavošanas paradumiem, gan antioksidantu uzņemšanu ieteicams pirms tam konsultēties ar speciālistiem, jo pārlieku liela antioksidantu uzņemšana var radīt pretējo efektu.
”Ļoti svarīgi arī ir nepārcensties ar antioksidantiem, zināt, kurā vecumā un kādos gadījumos ir nepieciešami vieni vai otri antioksidanti, kādās devās, jo, arī pastiprināti lietojot antioksidantus, mēs varam izraisīt pretējo reakciju, oksidatīvo stresu. Kas ir par daudz organismam, tas ir kaitīgi,” skaidroja Virza.
“Tāpēc vienmēr, pirms mēs sākam lietot, ir nepieciešama konsultācija vai nu pie uztura speciālista, vai ģimenes ārsta, vai farmaceita,” viņa uzsvēra.
