Pagājušā gada izskaņā gastroenterologs Danilāns slimnīcā pavadīja vairāk nekā mēnesi. Iemesls bija koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisītā saslimšana ar Covid-19.
“Ziniet, nebija viegli. Es pasūdzēšos. Nemīlu sūdzēties, man sieva pat rājas.
Neesmu pēc rakstura vaidētājs, pīkstulis. Bet man gāja smagi. Gulēju Stradiņa slimnīcā, savā slimnīcā.
Nāca kolēģi, draugi, māsiņas skafandros. Es nepazinu viņus. Tāds nespēks bija, nepazinu viņus. Nosvīduši nabadziņi, nomocījušies,” stāstīja Danilāns.
Toreiz vakcīnas vēl nebija pieejamas. Ja būtu bijušas, Danilāns noteikti būtu vakcinējies.
“Nevienu tuvinieku, kad nogulēju 39 dienas, nelaida klāt. Ne sieviņu, ne draugus. Es pārdzīvoju, ka man nav tuvinieku, ar ko parunāties. Bet kā maniem tuviniekiem? Sieviņa teica – šausmas, nevaru pie tevis aiziet, konsultējos ar taviem kolēģiem, un viņi godīgi pasaka, ar viņu visādi var būt. Es biju smags [pacients]. Viņa saka, tās ir šausmas, naktī nevaru gulēt,” pieredzē dalījās profesors.
Slimības laikā Danilānam bijis milzīgs nespēks. Vienmēr aktīvais un runīgais ārsts nav vēlējies runāt, tikai gulēt. Tagad pagājis pusgads un viņš joprojām izjūt Covid-19 sekas, lai gan pamazām paliek labāk.
“Vēl ir līdzsvara traucējumi. Man bija ļoti labs līdzsvars, bet tagad līdzsvara traucējumi ir. Es pat kādu laiku kritu, iedams pa ielu. Kaut kur aizķeras, un viss – nokrītu. Daudziem slimniekiem pēc tam ilgu laiku sirds ir švaka, nevar paiet, pastrādāt nevar. Paliek ilgstošas pārmaiņas, kaut arī viņš ir izdzīvojis. Īpaši tas ir nevakcinētajiem, smagi pārslimojušiem koronavīrusa slimniekiem. Nevajag pārslimot. Nevajag pārslimot,” uzsvēra Danilāns.
Profesors skaidroja, ka nevakcinētie nevar paļauties, ka viņu imunitāte spēs pati tikt galā ar šo vīrusu.
“Tas ir dziļš, stiprs egoisms, ja runāšu tikai par sevi. Kā maniem draugiem gāja? Daudzi mani draugi gāja uz baznīcu lūgt Dieviņu. Paldies viņiem. Varbūt tas arī glāba. Bet kā viņiem gāja? Covid slimība nav vajadzīga,” pauda ārsts.
Danilānam sāp sirds, ka daļa Latvijas iedzīvotāju atsakās vakcinēties vai domā kaut ko nogaidīt: “Man patiešām ir kauns. Mēs visi uz Eiropu tiecamies. Pareizi, es arī tiecos. Es jums pajautāšu.
Kā jūs domājiet, koronavīrusa aspektā mēs esam rietumeiropieši vai vairāk [kā no] bijušās Padomju Savienības vai Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas? Protams, ka mēs vēl turpat mīcāmies.
Krievija arī netiek [uz priekšu]. Man sāp sirds, ka daudzus ārstus, manus kolēģus izlamā: ''Jūs gribat nopelnīt naudu! Jūs man tagad samaksāsiet kādu naudu par to, ko es runāju.'' Es to daru par brīvu, no cēla mērķa, cilvēkus paglābt no nāves.”
Danilāns pēc pārslimošanas ir divas reizes vakcinējies un, kad pienāks laiks, dosies arī pēc trešās potes, lai nostiprinātu sava organisma spēju pretoties vīrusam.
