Iniciatori tam, ka Salacā būtu nepieciešama izpēte un arī ūdens kvalitātes uzlabošana, ir makšķernieku klubs "Salackrasti", kuram Limbažu novada pašvaldība ir uzticējusi arī upes apsaimniekošanu. Kā stāstīja kluba valdes priekšsēdētājs Atis Apelis, viens no šī projekta mērķiem ir iegūt upei dabas aizsardzības plānu.
"Mums būtiskākā lieta ir tā, ka mēs varam dotajā brīdī piesaistīt tikai vienu vienīgu finansējumu, tas ir no Zivju fonda. Līdz šim esam divus Zivju fonda projektus veikuši, bet tā ir tik niecīga summa, taču citus finansējumus nevaram apgūt, jo mums nav darbīgs, eksistējošs dabas aizsardzības plāns," klāstīja Apelis.
Jau iepriekš makšķernieku klubs "Salackrasti" ir veicis upes aizauguma tīrīšanu, kā arī ir tīrītas upes pietekas, un šis darbs turpināsies arī šogad, bet, kā stāstīja Apelis, tad tas tiks veikts zinātnieku uzraudzībā.
"Šajā projektā mēs to darīsim nedaudz savādākā veidā, dabai daudz draudzīgāk nekā līdz šim, tātad eksperti pētīs mūsu izdarīto darbu, veiks ieteikumus, mūsu darbi tiks veikti zem viņu kontroles. Nav vienota modeļa, kā pareizi tīrīt straujteces, mēs kā biedrība "Salackrasti" tīrām, kā mēs uzskatām par pareizu, tikpat labi kāda cita biedrība Gaujā vai Ventā tīra, kā viņi to uzskata par pareizu, nav vienota modeļa, kā būtu pareizi, tātad mēs savu praksi trešajā projekta gadā pārnesīsim arī Gaujā un Ventā," klāstīja makšķernieku kluba valdes priekšsēdētājs.
Kopumā piecu gadu laikā paredzēts iztīrīt straujteces 20 hektāru platībā.
Salacas un tās pieteku ūdens kvalitātes uzlabošanas projekta īstenošanā iesaistījusies Dabas aizsardzības pārvalde, Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kā institūti "Bior" un "Silava".
"Mūsu projekta budžets pa pieciem gadiem un pieciem partneriem kopā ir nepilni 6 miljoni eiro jeb 5 754 000," projekta vadītājs Edijs Leoke stāstīja, ka piecu gadu laikā tiks veikts pasākumu kopums, kuram pamatdoma ir gūt pieredzi, kā apsaimniekot upes, un šo pieredzi izmantot arī citās upēs.
"Mums katra aktivitāte ir jāmonitorē, lai mēs ar zinātnisku pieeju varam pierādīt uzlabojumus vai to, kā mūsu darbība ir ietekmējusi vidi un dabu, attiecīgi ir arī paredzēta zināšanu pārnese, paredzēta virkne ar semināriem, vorkšopiem, mums ir jāizstrādā priekšlikumi normatīvo aktu izmaiņām jomās, kas saistās ar straujteču atjaunošanu, ar upmalu mežu apsaimniekošanu, arī ūdens struktūrdirektīvu un biotopu direktīvu harmonizācija, arī mēs izstrādājam dabas aizsardzības plānu," teica Leoke.
Mazsalacā, tiekoties ar iedzīvotājiem, gan izskanēja arī bažas, ka tik lielu summu, gandrīz sešus miljonus eiro,
vajadzēja vairāk ieguldīt praktiskajos darbos, piemēram, latvāņu apkarošanā.
Tur jau vispār visas tās upes ir aizaugušas! Tur jau tā Salaca ir vienos latvāņos, ko jūs tur darīsiet? Tas viss jau ir katastrofāli!
Šis projekts katrā ziņā nav tāds laimes lācis..."Life" programma nav vienkāršas praktiskas darbības dabā.
Šī projekta darbība paredzēta gan tikai Salacas posmā no Staiceles līdz ietekai Rīgas jūras līcī, taču lielākas problēmas ar ūdens kvalitāti ir tieši tās iztecē no Burtnieka ezera, tāpēc, kā vērtēja Valmieras novada Dabas resursu pārvaldes vadītāja Līga Zvirbule, diez vai šis projekts ļaus uzlabot ūdens kvalitāti kopumā.
"Tas, kas ir pavisam viennozīmīgi skaidrs, ka virszemes ūdens kvalitāte upē sākas augštecē visā sateces baseinā, respektīvi, nevar atrisināt virszemes ūdens kvalitātes problēmas pie ietekas līcī, var mazināt kaut kādas sekas, bet virszemes ūdens kvalitāti ietekmē sateces baseinā notiekošās aktivitātes un cilvēka darbība," norādīja Zvirbule.
Bet makšķernieku klubs "Salackrasti" kopīgam darbam aicina arī ikvienu 11. maijā piedalīties talkā, lai vāktu atkritumus Salacas krastos.
