Sietiņsonam bija 240 bišu saimes. Pēc viņa teiktā, bitēm barība bija pietiekama, kā arī citi faktori bija pozitīvi. "Nav viennozīmīgas atbildes, kādēļ bites izmirst. Bet tas parāda, ka tā ir ilūzija, ka biškopji kontrolē situāciju. Kāds cits veido scenāriju un diktē spēles noteikumus," uzsvēra Sietiņsons.
Ekodizaina kompetences centra pārstāve, pētniece Jana Simanovska komentēja, ka bišu saimju sabrukšana jeb angliski "bee colony collapse disorder" sākumā tika konstatēta ASV. Viņa skaidroja, ka nav viennozīmīga skaidrojuma, kāpēc bites, kurām ir barība, kuras visādi citādi ir jutušās labi, kuras labi aizgājušas ziemot, pavasari stropā nesagaida. Parasti ziemā nomirstot 10-15% saimju, bet ASV skaitļi krietni pārsniedza pusi no visām.
"Fenomenam nav viena iemesla, bet tiek uzskatīts, ka lielā mērā to stimulēja pesticīdu izmantošana," norādīja Simanovska.
Vienlaikus Sietiņsons uzsvēra, ka nezina, kā klājas citviet Latvijā, ja pat aizsargājamā teritorijā bites nav aizsargātas. Simanovska uzsvēra, ka pieredze rāda - modelis ar mazām saliņām, kur tiek nodrošināta dabas aizsardzība, nedarbojas. Piesārņojumam un cilvēka darbības nelabvēlīgajai ietekmei nav robežu.
Diskusija 20. maijā rīkota, lai pievērstu sabiedrības uzmanību saiknei starp pesticīdu izmantošanu un bišu straujo izmiršanu. Apvienoto Nāciju Organizācija norādījusi, ka bez apputeksnēšanas radikāli var samazināties 87 pasaules vadošo kultūru - ogu, ābolu, bumbieru, gurķu, kakao, piparu, tomātu, sīpolu un kāpostu ražība.
Dažādi pētījumi apstiprina bišu miršanas saistību ar pesticīdiem. Vienlaikus pašlaik trūkst metožu, kā izpētīt pesticīdu kaitējumu uz bitēm ilgtermiņā. Tāpat arī, lai noteiktu kaitējumu kamenēm, savvaļas bitēm un citiem apputeksnētājiem, nepieciešami papildu pētījumi.
KONTEKSTS:
Latvijas Dabas fondā (LDF) un citās dabas aizsardzības organizācijās pasaulē satraucas par to, ka Eiropas Savienībā (ES) virsroku pār sabiedrības interesēm gūst pesticīdu ražotāji. Lai gan ES bija apņēmusies rūpēties par to, lai ierobežotu ķimikāliju nodarīto kaitējumu bitēm, dalībvalstis daļēji noraidījušas dokumentu, kas liktu rūpīgāk pārbaudīt lauksaimniecībā lietotos augu aizsardzības līdzekļus. Valsts augu aizsardzības dienestā informēja, ka arī Latvija aicinājusi pārskatīt dokumentu, jo bažījas par metodikas trūkumu pārbaužu veikšanai.
Organizācija aicinājušas Latvijas iedzīvotājus parakstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu par bišu glābšanu no pesticīdiem.
