Kur Latvijas dabā drīkst celt telti?

Valsts mežos atļauts nakšņot, privātīpašumos – nevēlami

Meža likuma 5. pants “Tiesības uzturēties mežā” nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi pārvietoties pa valsts, pašvaldības, kā arī privātajiem mežiem, ja vien nav izliktas pārvietošanās ierobežojuma zīmes, piemēram, uzraksts "Privātīpašums" vai "Ienākt aizliegts", vai arī šī teritorija atrodas kādā no īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām.

"Latvijas Valsts meži" informēja LSM, ka mežos ārpus aizsargājamām teritorijām pārnakšņot un celt telti vai iekarināt guļamtīklu starp kokiem ir atļauts jebkurā vietā un laikā, ievērojot kopējos uzvedības un pašvaldību saistošos noteikumus. Bet, ja vienā vietā mežā plānots pārnakšņot ilgāk par nedēļu (bez treileriem, kemperiem – pārvietoties ar motorizētiem transportlīdzekļiem drīkst tikai pa ceļiem), tad gan par to rakstiski jāinformē uzņēmums. Tāpat jāsaņem rakstisks saskaņojums, ja mežā plāno nakšņot grupa virs 50 cilvēkiem.

Tas gan neattiecas uz privātīpašumiem. Saimnieks var būt neapmierināts ar nevēlamo viesu atrašanos savā teritorijā, un viņam ir visas tiesības tos aizdzīt. Taču tas ir gadījumā, ja viņš tos vispār pamana. Lai nerastos domstarpības starp abām pusēm, ģeogrāfs un bloga "Dodies dabā" autors Kristaps Kiziks iesaka nepaļauties uz veiksmi, bet gan priekšlaicīgi izpētīt maršrutu un izvēlēties vietas, kas atrodas valsts īpašumā. 

"Ja privātīpašnieks jūs pamana savā teritorijā, tad nevajag taisīt nekādas bļaustīšanās, strīdus – tās ir viņa tiesības, un policiju vai suni jūs diez vai gribēsiet satikt. Vienmēr un pret visiem jābūt laipnam. Piemēram, ja pretī nāk cilvēks, tad viņš ir jāpasveicina, ja nu tas ir īpašnieks. Pat, ja jūs nodurat galvu, pagriežat to uz citu pusi, tad varat saņemt nelaipnus skatienus, komentārus un piezīmes. Ir jāsaprot, ka jūs esat ciemiņš gan dabā, gan jebkurā citā īpašumā. Jūs neesat savās mājās," uzsver Kiziks. 

Šobrīd Latvijas valsts mežos ir izveidotas vairāk nekā 300 atpūtas vietas, kurās pieejamas arī telts un ugunskura vietas. Savukārt ar tādu mobilo lietotņu palīdzību kā "LVM GEO" un "Dabas tūrisms" var noskaidrot savu atrašanās vietu un atrast tai pēc iespējas tuvāko naktsmītni. Turpat var redzēt arī ''Latvijas Valsts mežu'' apsaimniekotās zemes robežas un aizsargājamās dabas teritorijas, tādējādi saprotot, vai neesat iemaldījies vienā no tām.

Aizsargājamās dabas teritorijās – tikai ar atļauju

Latvijā ir noteikti vairāki īpaši aizsargājamu dabas teritoriju (ĪADT) veidi: nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas liegumi u.c. Tās tiek atzīmētas ar zīmi – ozollapas piktogramma uz zaļa fona, kā arī pie tūrisma objektiem vai stāvlaukumiem ir informatīvie stendi, kuros sniegta informācija par konkrētās teritorijas dabas vērtībām un svarīgākajiem izmantošanas ierobežojumiem. 

Atļautās un aizliegtās darbības šajās teritorijās atkarīgas no tajās atrodamajām dabas vērtībām.   To nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kas attiecināmi uz visām aizsargājamām teritorijām. Savukārt atsevišķām teritorijām, balstoties uz dabas aizsardzības plānu, ir izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Piemēram, īpaši ierobežojumi izstrādāti dabas parkam "Piejūra", kas aizliedz ierīkot apmetnes vietas, celt teltis, kurināt ugunskuru ārpus īpaši norādītām un speciāli ierīkotām vietām bez Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) rakstiskas atļaujas. Pagaidām gan tādi gadījumi nav bijuši.

"Neatļautā vietā uzslieta telts sekmē biotopa (aut. – pļava, purvs, upe, jūra u.tml.) degradēšanu, kā arī kaitē tur mītošo sugu dzīvošanai.  Piemēram, Gaujas ieteka jūrā ir vairāku īpaši aizsargājamo putnu ligzdošanas vieta, kur novērota negatīva atpūtnieku ietekme. Ja telts ir uzstādīta netālu no putna ligzdas, tas var iztraucēt visu ligzdošanas procesu un sekmēt sugas izzušanu konkrētajā teritorijā," informē Ādažu novada pašvaldības Informācijas centra tūrisma informācijas konsultants Jānis Galakrodznieks.

Lai novērstu šādus gadījumus, ĪADT ir izveidotas apmetnes vietas, kur visi nelabvēlīgie faktori tiek izvērtēti. Tās ir norādītas konkrētās aizsargājamās teritorijas Dabas aizsardzības plānā, un pie tā ir izvietotas viegli uztveramas zīmes, piktogrammas vai uzraksti par atpūtas vietām, ziņo DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode. Nereti gan DAP darbinieki konstatē, ka dabā izvietotās zīmes kāds ir iznīcinājis ar domu – ja zīme neeksistē, tad neeksistē arī aizliegums. Taču piktogrammas tikai informē, ne aizliedz, un, ja neatļautā vietā ir kurināts ugunskurs vai uzcelta telts, bet informatīva zīme tur nav bijusi – tas ir pārkāpums. 

Strode norāda, ka atpūtai paredzētās vietas var arī nebūt:  "Ja teritorijai nav dabas plāna vai konkrētā vieta nav tikusi izvērtēta, un DAP tiek lūgts šādas vietas izveidi saskaņot, tad katra situācija tiek vērtēta individuāli. To ietekmē mērķis, kam aizsargājamā teritorija veidota (putniem, biotopiem, augiem u.c.), kā arī, vai konkrētajā apmetnes teritorijā ir kādas dabas vērtības, kuru aizsardzībai tā tika veidota."

Būtiski izvērtēt, cik liela ir plānotā tieša vai netieša cilvēku iedarbība uz dabu kopumā vai atsevišķiem tās komponentiem. Piemēram, guļamtīklu izvietošana nav regulēta normatīvajos aktos, taču jāņem vērā, ka dabas rezervātu un liegumu zonās pastāv ierobežojumi pārvietoties vai uzturēties, tādēļ šādus tīklus tur karināt nav atļauts. 

Nakšņojot piekrastē, jāizpēta pašvaldības saistošie noteikumi

To, vai piekrastē drīkst celt telti, kur vien iepatīkas, nosaka Aizsargjoslu likuma 36. pants un katras pašvaldības saistošie noteikumi. Tomēr visās pašvaldībās nav pieņemti tādi noteikumi, kuros noteikti ierobežojumi gan telšu celšanai, gan ugunskuru kuršanai. Piemēram, Rojas pagastā nav aizlieguma celt teltis un kurt ugunskuru piekrastes smilšainajā daļā, jo tā neietilpst krasta kāpu aizsargjoslā. Pagaidām vairākās vietās ir izvietotas zīmes, kas informē par aizlieguma darbībām kāpu zonā un pašvaldības piekrastē. Iespējams, tā būs līdz brīdim, kad līdz ar nupat ieviesto administratīvi teritoriālo reformu stāsies spēkā jauni noteikumi, uzskata Rojas Tūrisma informācijas centra vadītāja Kristīne Voldemāre. 

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" gan paredz dažādus aizliegumus pilsētā. Viens no tiem ir aizliegums mitināties publiskās vietās. Tas nozīmē, ka Rīgā publiskā vietā ir aizliegts celt teltis vai nojumes nakšņošanai ārpus privātīpašumiem, uz kuriem neattiecas publisku vietu regulējums, vai speciāli tam iekārtotām vietām, norāda Rīgas pašvaldības policijas Sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis. 

"Vasarās laiku pa laikam uzrodas nakšņot gribētāji, taču lielākoties pārkāpumu izdodas novērst pārrunu ceļā vai pirms pārkāpuma izdarīšanas. Proti, reizēm atpūtnieki vēršas pie kārtības sargiem pludmalē, lai noskaidrotu, kur labāk kurt uguni un celt telti. Tajos gadījumos viņi tiek informēti, ka tas pludmalē liegts," ziņo Sadovskis.

Salacgrīvas pagasta kārtībniece Gunita Bisniece skaidro, ka teltis drīkst sliet tikai speciālās atpūtas vietās, kur kāpu nav. Tādas vietas ir Zvejnieku parkā, kas iekārtots kā atpūtas vieta pie jūras, ''Latvijas Valsts mežu'' atpūtas vietā "Vasas", kas atrodas dabas liegumā ''Vidzemes akmeņainā jūrmala'', kā arī privātajos kempingos.

Pāvilostas Tūrisma informācijas centra vadītāja Anta Lībiete aicina izmantot apmetnēm paredzētās vietas, piemēram, ceļa posmā no Saraiķiem līdz Pāvilostai ir 10 vietas pie jūras, kur var ierīkot apmetni vai nakšņot namiņos, savukārt no Pāvilostas līdz Ulmalei – 6 naktsmītnes. Saskaņojot ar pašvaldību, pludmalē drīkst kurināt arī ugunskuru. Viņa stāsta, ka līdz ar tūrisma sezonas sākšanos, palielinās to cilvēku skaits, kuri pārkāpj likumu, veidojot nelegālas apmetnes vietas: "Šī problēma ir gana liela, jo daudzviet iecienītajās nelegālajās apmetnes vietās tiek pamatīgi postīta daba. Ļoti daudz šādu nelegālo apmetņu veidotāji ir kaimiņi – lietuvieši, kuri nākamajā gadā nodod ziņu jaunai kompānijai."

Savukārt Carnikavas pagasta pludmalē abpus Gaujas ietekai jūrā – pie Laivu ielas noslēguma Carnikavā un pludmalē pie Skautu ielas stāvlaukuma Gaujas ciemā – nedrīkst celt teltis un kurināt ugunskuru. Ādažu novada pašvaldības Informācijas centra tūrisma informācijas konsultants Jānis Galakrodznieks stāsta, ka, lai arī vēsturiski un saskaņā ar dabas parka "Piejūra" dabas aizsardzības plānu nakšņošana tajās ir pieļaujama, taču formāli telšu vietas tur nav. Piemēram, pludmalē ir uzstādīts koka stabs ar telšu vietas apzīmējumu, taču arī tur, kamēr nav rakstiska DAP atļauja, nakšņot nedrīkst.

Kaitējums dabai

Dabā jebkurš cilvēks gribot vai negribot var nodarīt kaitējumu, īpaši gadījumos, kad sanāk iebrist ārpus ceļiem un takām. Lielais atpūtnieku skaits nobradā aizsargājamos augus, iztraucē kādu retu dzīvnieku. Nereti cilvēki aiz sevis atstāj atkritumus un neapdomīgi kurina ugunskurus, un tie ir tikai daži no iemesliem, kādēļ pastāv aizliegumi. Tā rezultātā mazāk aug sēnes, augi, cauri mežam stiepjas kailas smilšu joslas jeb cilvēku iemītas takas. Tas pats notiek, veidojot apmetnes vietu kādā nomaļā dabas stūrī. Par atsevišķiem pārkāpumiem naudassods var sasniegt 1000 eiro. 

"Mazāku kaitējumu dabai rada guļamtīkli. Uz nakti uzliec, pārnakšņo, no rīta noņem. Platās joslas neatstāj pēdas ne uz koka, ne arī uz zemes, bet, liekot telti, visi parasti nobradā to vietu, novāc visus čiekurus, zarus, lai tā paliek līdzena. Tā katrs nākamais nāk un taisa apmetni, vēlāk kāds izdomā piebraukt ar mašīnu. Attiecīgi zemsedze paliek kaila – tā vairs nav dabiska," norāda bloga "Dodies dabā" autors Kristaps Kiziks.

Arī ugunskura vietā veģetācija atjaunojas ļoti lēni, tāpēc ugunskuru var kurt šim nolūkam norādītās vai speciāli ierīkotās vietās, kur ir noņemta velēna un izlikti akmeņi. Tas var būt arī vietās, kur to jau darījis kāds cits ceļotājs. Savukārt iekuram var izmantot sausus un nokaltušus zarus, bet nekādā gadījumā nevajadzētu to darīt purvos un vietās, kur augsni veido kūdra. Apakšā esošā kūdra var izžūt, sākt gruzdēt un aizdegties, tāpēc Kiziks aicina apdomāt, vai tiešām tas ir nepieciešams un kādām funkcijām ugunskurs kalpos. 

"Ugunskuram bieži vien ir socializēšanās funkcija, bet praktisks ieguvums mazāks, jo ēdienu var pagatavot arī uz gāzes degļa, un tas ir atļauts arī ugunsbīstamības periodā. Vienīgais izņēmums, kad neliels ugunskurs būtu jārīko, ir daudzdienu laivu brauciens, kad esi izmircis lietū vai izkritis no laivas, bet sausu drēbju nav. Tad, protams, tās drēbes ir jāizžāvē, bet katru reizi taisīt ugunskuru nav prāta darbs. Turklāt ne katrs ņem līdzi malku, un, izcērtot visus kokus, var atņemt kādam dzīvotni," saka Kiziks. 

Meklējot piemērotu vietu naktsmītnei, viņš iesaka noskaidrot, kur atrodas tuvākie kempingi. Protams, nakšņot gribētāju varētu būt daudz, un arī blakus teltī var gadīties kāds skaļš kaimiņš, bet labiekārtota un apsaimniekota teritorija paredz, ka apmeklētājiem būs pieejamas gan tualetes, gan atkritumu konteineri, ugunskura vieta, malka u.tml.