Katru gadu Valsts mežzinātnes institūts "Silava" un Dabas aizsardzības pārvalde veic lāču monitoringu. Tā metodēs ietilpst gan ģenētisko materiālu, DNS saturošu paraugu ievākšana un analīze, gan dati no kamerām, gan gadījuma ziņas, kad lāčus filmējuši mednieki, iedzīvotāji.
"2021. gada rezultātu apkopojums rāda, ka minimālais indivīdu skaits, kas šeit uzturas, ir starp 60 un 70, iespējams, ka vairāk. Starp tiem ir gan lāču mammas ar mazuļiem, pārsvarā, protams, ir tēviņi," norādīja Ozoliņš.
Pētnieks atzina, ka pēdējo 10 gadu laikā lāču populācijas skaits Latvijā ievērojami pieaudzis. "2009. gadā mēs paši, pētnieki, apgalvojām, ka Latvijā lāči vēl nevairojas vai vismaz nav pierādījumu, ka viņi vairotos.
Nu jau kādus gadus trīs mums šādi pierādījumi ir, ka lāči dzimst Latvijā, un tie, kas šeit ir piedzimuši, visdrīzāk paliek šeit uz dzīvi," viņš stāstīja.
Populācijas pieaugumam Latvijā ir dažādi iemesli – gan lāčiem labvēlīga vide, gan medību aizliegums. Latvijā galvenā lāču uzturēšanās telpa ir mežs, turklāt viņiem der jebkura meža platība, kur ir ogas, jaunu atvašu dzinumi, zālīte, ar ko lācis barojas. Tāpat lācis dzīvo arī jaunaudzēs un izcirtumos.
Ozoliņš norādīja, ka Latvijā vislielākā iespēja sastapt lāci ir pierobežā ar Igauniju, Krieviju un Baltkrieviju. Aizstāvoties, aizstāvot gan sevi, gan mazuļus, lācis var nodarīt cilvēkam pāri, tomēr visbiežāk tas laikus cilvēku pamanīs un netuvosies.
"Ja tiešām zināt, ka ir liela varbūtība kādā reģionā lāci satikt, varbūt neejiet ogās un sēnēs vienatnē. Vienkārši ejiet divatā, uzvedieties normāli, kā mežā dara, kādreiz sasaucieties.
Varbūt maizi neēdiet pārāk atklāti uz celma – ja nu pēkšņi iekārojas vēl kādam. Nav zināms gandrīz neviens gadījums Eiropā, ka diviem cilvēkiem reizē lācis būtu uzbrucis," ieteica Ozoliņš.
Viņš gan minēja, ka ir bijuši gadījumi, ka lācis uzbrūk vienam, bet otrs iet palīgā. Pētnieks skaidroja, ka tad, ja lācis redz reizē vairāk nekā vienu cilvēku, viņš vairs nebūs tik pašpārliecināts.
