No 8. marta līdz 18. jūnijam bija iespējams pieteikties radošā konkursā, piedāvājot redzējumu Saeimas nama atjaunošanai. Iesniegtos risinājumus vērtēs divos posmos. Vispirms pieteikumus skatīs tehniskā komisija, kas vērtēs piedāvājumu atbilstību konkursa prasībām. Pēc tam darbu sāks žūrijas komisija – arhitektūras, mākslas, vēstures un būvniecības nozares profesionāļi arhitekta, Latvijas Nacionālās bibliotēkas padomnieka arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos Jāņa Dripes vadībā. Lai nodrošinātu anonimitāti un neatkarību, tehniskās komisijas un žūrijas komisijas locekļiem līdz pat vērtēšanas procesa beigām nebūs iespējams identificēt saņemto pieteikumu autorus.
Iepriekš virkne pazīstamu arhitektu biroju pievienojušies vēstulei, kurā aicināja kolēģus šajā konkursā nepiedalīties – arhitektu ieskatā konkursa nosacījumi nekādi nav savienojami ar šīs profesijas darbības pamatprincipiem un ētiku.
"Katrs arhitekts gribētu, protams, ieraudzīt savu darbu realizētu tādu, kā viņš to iedomājas, tajā skaitā saglabāt savas tiesības un autortiesības, savu radošo brīvību. Realizēt pats savu darbu. Proti, būt kaut kā klātesošs projektēšanas procesā, kas diemžēl šeit nenotiks. Tas, kas droši vien pārsteidz visu arhitektu saimi, ka droši vien var tā darīt kādos nelielākos projektos, bet ir pavisam dīvaini, ka kaut kas tāds tiks darīts vienā no būtiskākajām mūsu institūcijām," Latvijas Radio galvenos argumentus izklāstīja arhitekts Visvaldis Sarma no biroja "Sarma&Norde arhitekti".
Publisko vēstuli parakstīja "Sarma&Norde arhitekti", "Made arhitekti", "Arhis arhitekti", "J.Pogas birojs", NRJA un citi, kopumā gandrīz 20 pazīstami uzņēmumi.
"Neskatoties uz objekta specifiku, Konsultatīvās padomes ieskatā bija svarīgi iespējami nesašaurināt konkursa pretendentu loku. Pretējā gadījumā piedalīties iepirkumā būtu iespējams tikai uzņēmumiem, kuri var uzrādīt industriālās drošības sertifikātu (IDS) un pretendentu loks būtu ļoti ierobežots, faktiski metu konkursa kā tāda rīkošana nebūtu efektīva. Tādēļ tika nolemts rīkot metu konkursu, lai izraudzītu labāko, radošāko un mūsdienīgāko Saeimas nama atjaunošanas ideju, lai, kad tā atrasta, tālāk sadarbībā ar konsultatīvo padomi un idejas autoru strādātu pie detalizētas projekta izstrādes. Idejas/koncepcijas autoram būs tiesības uz projekta arhitektūras daļu un būs vairāki iespējami uzvarējušā meta autora sadarbības modeļi ar inženieriem, kuri tālāk strādās pie būvprojekta izstrādes, atkarībā no autora juridiskā statusa, tā, vai autoram ir vai nav atbilstības drošības iestāžu noteiktajām prasībām un paša autora vēlmes līdzdarboties detalizētā projekta izstrādē. Ja tālākajā darbu procesā būs nepieciešamas atkāpes no izstrādātās idejas, tad tās tiks saskaņotas ar meta autoru. Uzvarējušā meta idejas autora personiskās autortiesības tiks saglabātas saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīviem aktiem," norādīja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova
Ņemot vērā, ka Saeimas nams ir tehniski sliktā stāvoklī un daļu tā telpu izmantot atļauts ne ilgāk kā līdz 2027. gada beigām, ir nepieciešams veikt kompleksus ēkas pārbūves un restaurācijas darbus. Saeimas nama atjaunošanas laikā daļa no parlamenta funkcijām tiks pārcelta uz citām telpām. Saeimas nams uz tā atjaunošanas laiku ir nodots VNĪ, kam ir nepieciešamā profesionālā pieredze šāda mēroga būvniecības projektu īstenošanā.
Metu konkursu rīko VAS "Valsts nekustamie īpašumi" sadarbībā ar Latvijas Arhitektu Savienību (LAS) un Saeimu. Projektam izveidota konsultatīvā padome, kurā piedalās pārstāvji no VNĪ, LAS, Saeimas administrācijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Finanšu ministrijas, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Latvijas Amatniecības kameras, Latvijas Restauratoru biedrības, Latvijas Dizaina padomes un drošības iestādēm. Konsultatīvās padomes vadītāja ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Saeimas nama pārbūves laikā būs jāuzlabo ēkas energoefektivitāte un jāievieš mūsdienīgi vides pieejamības risinājumi, ievērojot universālā dizaina principus, kā arī jāpaplašina publiskā telpa. Vienlaikus Saeimas namā jāsabalansē klasiskās, tradicionālās vērtības ar mūsdienīgiem akcentiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem, nodrošinot aktuālajām prasībām atbilstošu darba vidi.
Nozīmīgākās ēkas tehniskās problēmas patlaban saistās ar hidroizolācijas trūkumu, konstrukciju stiprību un novecojušajām inženierkomunikācijām. Būtiskākie kapitālieguldījumi būs nepieciešami, lai ierīkotu pamatu hidroizolāciju, pastiprinātu pamatus un pārsegumus un atjaunotu inženiertīklus.
