Talsos ekonomija skars visas pašvaldības iestādes, un muzejs bija viens no tiem, kas nedēļas sākumā saņēma rīkojumu par 25% samazināt darbinieku skaitu. Tādējādi no 21 darbinieka nāksies atlaist piecus, bet atlikušajiem samazināt algas par 10%, mainīt izstāžu plānus.
Tas notika pēc tam, kad Talsu novada domes deputāti 13. februārī par jauno pašvaldības vadītāju ievēlēja Latvijas Zaļās partijas biedru Andi Āboliņu, kurš sevi nosauca par krīzes menedžeri.
Patlaban Talsu novada pašvaldības 2024. gada budžeta ieņēmumi paredzēti 62,7 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi – 71,9 miljonu eiro apmērā, tātad iztrūkst apmēram 8 miljoni eiro. Budžeta problēmu dēļ 5. februārī amatu zaudēja iepriekšējā domes vadītāja Eva Kārkliņa. Taču novada iedzīvotāji ir arī izbrīnīti, ka vadības maiņa notiek tik īsu brīdi pirms jaunā budžeta pieņemšanas, turklāt Kārkliņas vadībā 2022. gada beigās domes vadība sākusi ar algu samazināšanu paši sev.
Talsu muzeja darbinieku algas, pēc direktora Ulda Jaunzema-Pētersona teiktā, gan bijušas un ir visai pieticīgas – pētnieks saņem ap 700 eiro uz rokas, un pēc reformas saņems vēl mazāk. Arī atlaišana skaršot tieši pētnieku un digitalizētāju pozīcijas.
"Šis algu samazinājums labākajā gadījumā nosegs ceturto daļu iztrūkuma. Polemika, ka pie vainas ir paaugstinātās algas, ir baltiem diegiem šūta. Muzejā algas nebija paaugstinātas ļoti ilgi, pagājušā gada kāpinājums radīja atšķirību starp mazkvalificēto darbinieku. Tad priekš kam iet mācīties?"
retoriski vaicāja muzeja direktors.
Jaunā mēra vietniece Sandra Pētersone (Nacionālā apvienība), kura arī bijusi pašvaldības vadītāja 2022. gadā, gan budžeta deficītā vainoja tieši dāsni izmaksātās darba algas un apgalvoja, ka to fonds pašvaldības iestādēs gada laikā esot pieaudzis par apmēram 10 miljoniem. Bet vai tehniski štata vietas un nauda ir tiešām jāgriež visiem vienādi, nepārskatot katras iestādes funkcijas un nozīmību?
"Skaidrs, ka tik īsā laikā izsvērt līdz galam visus riskus nav iespējams. Tas patiešām ir nedēļas jautājums. Robs budžetā ir pārāk liels, lai mēs varētu iet uz maigākiem risinājumiem," sacīja Pētersone.
Jaunais budžets jāpieņem nākamnedēļ.
Tikmēr opozīcijas deputāts Aldis Pinkens ("Jaunā Vienotība"), kurš bija Kārkliņas vietnieks administratīvajos jautājumos, oponēja Pētersones teiktajam, ka pie visa vainojams algu pieaugums.
"Šī problēma Talsos ir jau sena. Atbrīvoties no 25% administrācijas darbiniekiem un tikai tad spēt savilkt galus budžetā – tas nav Evas Kārkliņas nopelns. Ja domes vadība apzināti manipulē, vienmēr ir izdevīgi atrast kādu vainīgo, lai savas problēmas nebūtu jārisina. Ja tā ir situācijas neizpratne, tad lai Dievs stāv klāt Talsu novadam!" teica Pinkens.
Vaicāts, kā budžeta deficītu, kas sākotnēji bija vēl lielāks, plānoja risināt iepriekšējā domes vadība, Pinkens stāstīja, ka bijusi jau gatava "ceļa karte", kas tām pašvaldības iestādēm, kuras to var, paredzēja uz zināmu laiku noteikt četru dienu darba nedēļu, tā ietaupot 20% algu. Varbūt birokrātija Talsos tomēr ir par lielu? Viņš zināja teikt, ka kopš 2022. gada pašvaldības iestāžu darbinieku skaits pieaudzis par 70 cilvēkiem. Šobrīd plānots atlaist vairāk nekā 300 no aptuveni 1500 darbinieku.
