Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) norādīja: “Esmu gandarīts par Arhitektu savienības aktīvu iesaisti koncertzāles novietnes konsolidētās versijas meklējumos, jo, pirms spert nākamos soļus koncertzāles projekta attīstībā, ir būtiski veikt kvalitatīvu diskusiju.
Savienība ir lūgusi Kultūras ministriju pagarināt izpildes termiņu līdz šī gada aprīlim, ko no savas puses esam akceptējuši."
“Situāciju ar Nacionālās koncertzāles būvniecības vietas izvēli var raksturot kā lielu notikumu, kas guvis plašu atsaucību sabiedrībā. LAS piedāvā realizēt atlases procesu, kas būtu skaidrs un saprotams, definējot noteikumus un atlases kritērijus. Procesā tiks apzināti un vērtēti visi pieteikumi, kā arī ir plānota komunikācija ar fokusa grupām un sabiedrību, rezultātā nonākot pie konsolidēta viedokļa par optimālāko koncertzāles būvniecības vietu,” sacīja LAS prezidents Juris Poga.
LAS līdz 18. janvārim aicināja visus interesentus iesūtīt ierosmes par koncertzāles potenciālo lokāciju. Aicinājumam atsaucās 23 fiziskas personas, tostarp arhitektūras un mūzikas nozares profesionāļi, tai skaitā radošās darbnīcas organizatori, RTU arhitektūras studenti, LKA studenti, kā arī 3 juridiskas personas. Kopā piedāvātas 36 novietnes vairāk nekā 50 Rīgas adresēs. Visu apskatāmo novietņu saraksts pieejams šeit.
Plānots, ka no 36 novietnēm tiks veikta primārā atlase, kas balstīta uz būtiskiem tehniskajiem kritērijiem, kurus noteikusi Kultūras ministrija sadarbībā ar LAS – novietnes atrašanās vieta Rīgas vēsturiskā centra kontekstā, īpašumtiesības, pietiekama zemesgabala platība. Šo atlasi veic LAS padomes īpaši izveidota profesionāļu komisija, kuras sastāvā ir arhitekte Gunta Grikmane, arhitekts, RTU Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs, profesors Dr. Habil. Arch Jānis Krastiņš, arhitekte, profesore Dr. Arch. Sandra Treija, arhitekte Dace Kalvāne, arhitekts Viktors Valgums jr. un arhitekte Barbara Bula.
Tālākajos posmos KM sadarbībā ar LAS piesaistīs profesionāļus atlasīto novietņu padziļinātam izvērtējumam pēc vienotiem un salīdzināmiem kritērijiem, kā arī, lai nodrošinātu saistīto nozares ekspertu, gala lietotāju, plašākas sabiedrības un lēmējinstitūciju iesaisti, organizēs sabiedrības un ieinteresēto pušu darbnīcas un fokusa grupu diskusijas.
Biedrība ''Latvijas Arhitektu savienība'' ir arhitektu profesionālā organizācija, kas apvieno vairāk nekā 400 biedru – profesionālu arhitektu. LAS galvenie darbības virzieni ir arhitektu profesionālo interešu aizstāvība, arhitektu sertificēšana un arhitektūras attīstība un popularizēšana.
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.
Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2. Pārvalde šo aicinājumu noraidīja.
Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas Mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.
Arhitektu birojs “NRJA” piedāvājis ideju ēkā izvietot mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Jau šobrīd tur izveidota "MAD Arhitektūras telpa".
Padziļinātā tehniskā izpētē būvinženieri konstatējuši, ka ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību. Konstatēts arī, ka ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, tādēļ tā tikusi norobežota, apkārt ēkai izvietojot metāla žogu.
KM rīkotajā Baltijas arhitektūras skolu studentu un profesūras foruma-plenērā, kura mērķis bija nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālās novietnes telpisko iespēju pārbaude Elizabetes ielas 2 areālā, studenti savās vīzijās nesteidzās nojaukt bijušo Centrālkomitejas ēku. Neskatoties uz plenēra secinājumiem, ka vieta koncertzāles būvniecībai nav optimāla, kultūras ministrs no ieceres pagaidām neatsakās.
Ministrs vērsies pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. Ministrs cer, ka arhitekti dos oficiālu jāvārdu valdības iecerētajai vietai Elizabetes ielā 2, taču devis arī izvēli nākt klajā ar tikpat labu vai labāku alternatīvu.
Arhitektu savienība vienojusies par četru soļu plānu, kuru Arhitektu savienība cer realizēt sadarbībā ar Kultūras ministriju, lai nonāktu pie sava priekšlikuma, uzsverot, ka svarīga būs arī sabiedrības iespēja sekot līdzi visiem procesa posmiem.
