Vizuālās mākslas pasaulē saukta par vecmeistari, Ēvī Upeniece pazīstama kā izcila portretiste. Iespējams, pie vainas viņas tēlniecības etalons – Ēģiptes galma mākslinieks Tutmess, kurš veidojis slaveno Nefertetes skulpturālo portretu. Pašas vecmeistares mūža darbi atrodas ne tikai Latvijas muzejos un privātkolekcijās, bet arī Vācijā, Francijā, Krievijā un Ziemeļvalstīs.
Augusts ir tēlnieces Ēvī Upenieces dzimšanas mēnesis, tāpēc galerijā “Aminori” spraigi rit mākslinieces 95. jubilejas izstādes iekārtošanas darbi. Un kurš gan labāk par pašu autori spēj uzspodrināt savus lolojumus – skulptūras.
“Tie laikmetīgie.. Lasu, ka viss, kam ir trīs dimensijas, ir skulptūra, - avīzē izlasīju. Tad jau sētas miets arī ir skulptūra, es teicu. Skulptūrai ir vajadzīga ceturtā dimensija, un tā ir dvēsele,” spriež māksliniece.
“Tas ir visa pamats, un, ja tu to neieliec – skatītāji jūt, kur tu falšs esi un kur esi to ielicis.”
Uz jautājumu, kāpēc no visām mākslām izvēlējusies tieši tēlniecību, Upeniece atbild: “Bet ko tad citu! Fui! Zīmēt es nemāku līdz šai dienai. Cits saka, visa pamatā ir zīmējums. Es nemāku zīmēt. Es uz ielas varu atšķirt govi no zirga, varu, bet uzzīmēt es nevaru ne vienu, ne otru.”
Māksliniece Ēvī Upeniece dzimusi 1925. gadā. Četrdesmito gadu vidū mācījusies Rīgas Daiļamatniecības skolā, vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā. Viņas diplomdarba vadītājs 1952. gadā bija Teodors Zaļkalns. Upenieces daiļradei raksturīgs lirisms, intimitāte un kamernoskaņa, bronzas skulptūru slīpētās un pulētās virsmas kontrastē ar izteiksmīgām faktūrām. Strādā viņa joprojām un jokojot skaita, cik Valsts prezidenti pārdzīvoti ilgā mūža laikā.
“Es nezinu, par kādiem grēkiem man tas ir, ka šinī vecumā man ir tik labi, man ir jauni draugi. Man, protams, nav kam piezvanīt vairs, tie visi ir zem zemes. Bet jauni, divreiz jaunāki par mani saradušies, un visi grib braukt pie manis,” stāsta Upeniece.
“Es kaut kur izlasīju, ka bagāts cilvēks ir tas, kuram pietiek. Un man pietiek.
Ja es būtu jaunāka, man nepietiktu, man vajadzētu ceļot. Bet tagad ar visiem vīrusiem un spieķīšiem - tas man atkrīt. Un man pietiek, tātad es esmu bagāta!”
