Plāno evakuēt ap 6000 ukraiņu

Ukrainā izsludināta obligāta evakuācija Sumu apgabalā, kas atrodas līdzās Krievijas Kurskas apgabalam, un plānots evakuēt aptuveni 6000 cilvēku no 23 apdzīvotām vietām, trešdien paziņoja Sumu apgabala militārās pārvaldes vadītājs Volodimirs Artjuhs.

"Parakstīts attiecīgs rīkojums par obligāto evakuāciju 23 apdzīvotās vietās. Tas stājas spēkā no parakstīšanas brīža. Ir noteikti uzdevumi, sagatavoti evakuācijas spēki un līdzekļi," pavēstīja Artjuhs.

Pēc viņa teiktā, runa ir par aptuveni 6000 cilvēku, tostarp 425 bērnu, evakuāciju. Primārais uzdevums ir evakuēt ģimenes ar bērniem, sacīja Artjuhs.

6. augustā Krievijas bruņotie spēki 45 reizes apšaudīja Sumu apgabalu un fiksēti 132 sprādzieni.

Kurskas apgabalā izsludina ārkārtas režīmu

Kurskas apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs Aleksejs Smirnovs pavēstīja, ka no trešdienas, 7. augusta, Kurskas apgabalā tiek ieviests ārkārtas situācijas režīms.

Pēc viņa teiktā, reģiona pierobežas rajonos "joprojām ir sarežģīta operatīvā situācija". Ārkārtas režīms tiek ieviests, lai "likvidētu Ukrainas armijas ienākšanas sekas" reģiona teritorijā.

Trešdien Krievijas diktators Vladimirs Putins tikās ar aizsardzības ministru Andreju Belousovu, ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu, FSB direktoru Aleksandru Bortņikovu un Drošības padomes sekretāru Sergeju Šoigu, lai apspriestu ukraiņu spēku iebrukumu.

Gerasimovs ziņoja, ka ir apturēta ukraiņu spēku tālāka virzība Kurskas virzienā. Pēc viņa teiktā, Krievijā ienākuši aptuveni tūkstotis Ukrainas karavīru.

Nenovēro Krievijas karaspēka atvilkšanu no frontes

Lai gan pienāk arvien jaunas ziņas par krievu un ukraiņu karavīru sadursmēm Krievijā, Kurskas apgabalā, pašlaik netiek novērota Krievijas karaspēka atvilkšana no frontes Ukrainas Harkivas apgabalā, šodien rīkotajā preses konferencē paziņoja Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.

Saskaņā ar viņa teikto, gluži pretēji – Krievija turpina papildināt sava karaspēka vienības Ukrainas austrumu reģionā, jo īpaši tās, kas izvietotas Vovčanskas pilsētas virzienā.

"Tas tiek darīts, lai turpinātu izdarīt [uzbrukuma] spiedienu. Uzbrukumu mēģinājumu skaits mūsu karavīru pozīcijām [Harkivas apgabalā] nav samazinājies – tie ir aptuveni deviņi uzbrukumi. Arī Kupjanskas virziens joprojām ir diezgan karsts. Tur pastāvīgi tiek veikti uzbrukumi. Turklāt ienaidnieks mēģina nostiprināt savas pozīcijas, pielietojot FPV bezpilota lidaparātus un arvien vairāk un sistemātiskāk terorizē Kupjanskas iedzīvotājus, pastāvīgi uzbrūkot civilajam transportam un civilajai infrastruktūrai," viņš pauda.

Pirmā informācija par kaujām uz Krievijas–Ukrainas robežas saziņas vietnes "Telegram" kanālos parādījās vakar.

Sociālo mediju vietnēs publicēti vairāki video, kuros redzama karadarbība it kā Kurskas apgabalā. Kurskas apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs Aleksejs Smirnovs savā "Telegram" kanālā norādīja, ka par situāciju informējis Vladimiru Putinu.

"Cienījamie Kurskas apgabala iedzīvotāji, reģionālais štābs strādāja visu nakti. No karadarbības zonas ar autobusiem un personīgajiem transportlīdzekļiem aizvesti vairāk nekā 200 cilvēku. Dienas laikā ar mūsu palīdzību tūkstošiem cilvēku ar privāto transportu pameta apšaudes zonu," viņš rakstīja.

Krievijas Aizsardzības ministrijai tuvie kanāli platformā "Telegram" vēsta, ka Ukrainas armijas vienības Kurskas apgabala Sudžas rajonā ieņēmušas Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus. Vistālāk no robežas jeb četru kilometru attālumā atrodas Darjina.

Tiek arī apgalvots, ka Ukrainas karaspēks mēģinājis pārņemt kontroli pār automaģistrāli Riļska–Sudža.

Propagandisti apgalvo, ka Ukrainas armija ir pavirzījusies uz Sudžas rietumu priekšpilsētu Gončarovku, kas atrodas astoņu kilometru attālumā no robežas, kur, pēc neapstiprinātām ziņām, notiek kaujas. 

Kaujas notiekot arī pierobežas saimniecībā "Oļešņa".

Saskaņā ar citām ziņām Ukrainas armijas vienības atrodas Darjinā, Sverdļikovē, Gogoļevkā, Gončarovkā, bet Aļešnā ukraiņu karavīri pārņēmuši kontroli pār Krievijas atbalsta punktiem. Turklāt tiek ziņots, ka ukraiņu karavīri, iespējams, veic Sudžas–Beļicas šosejas attālinātu mīnēšanu.

Daži informācijas avoti vēsta, ka Ukrainas spēkiem līdz šim ir izdevies pavirzīties aptuveni 10 līdz 15 kilometrus Kurskas apgabala iekšienē.

Putins to dēvē par Ukrainas liela mēroga provokāciju

Militārie blogeri apgalvo, ka Kurskas apgabalā frontes platums ir 10 līdz 11 kilometri, un šaurā frontes posmā ukraiņi pavirzījušies desmit kilometrus uz rietumiem no Sudžas. 

"Telegram" kanāls "Dva majora" vēsta, ka "nav iespējams izsist Ukrainas spēkus no ieņemtās teritorijas" un ka Sudžas pilsēta ir "praktiski evakuēta".

Saskaņā ar propagandistu ziņām Kurskas apgabala teritorijā esot iegājuši viens vai divi Ukrainas armijas bataljoni.

Krievijas Aizsardzības ministrija trešdien apgalvoja, ka nav pieļauta Ukrainas spēku virzīšanās dziļi Krievijas teritorijā.

Kurskas apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs Aleksejs Smirnovs pavēstīja, ka viņš naktī ziņojis Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam par iespējamu dronu un raķešu triecienu šim reģionam, kā arī to, ka no pierobežas apvidiem tiek izvesti cilvēki. Pēc viņa teiktā, varasiestādes evakuējušas aptuveni 200 cilvēkus, bet vairāki tūkstoši devušies prom ar saviem transportlīdzekļiem.

Putins trešdien pirms Nacionālās drošības padomes ārkārtas sanāksmes paziņoja, ka notikumi Kurskas apgabalā ir "liela mēroga provokācija", aiz kuras stāvot "Kijivas režīms". Bet Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs apgalvoja, ka Ukrainas spēku mēģinājumi doties dziļāk Kurskas apgabalā ir apturēti, bet operācija beigšoties ar "ienaidnieka sagrāvi un atgriešanos pie valsts robežām".

Nebrīdināja sabiedrotos

Savukārt Ukrainas oficiālās amatpersonas pagaidām izvairās komentēt notikumus Kurskas apgabalā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara videopaziņojumā sacīja, ka ir runājis ar bruņoto spēku komandieri Oleksandru Sirski. Prezidents piebilda, ka uz Krieviju ir jāizdara lielāks spiediens, lai panāktu mieru.

Bet Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks rakstiskā paziņojumā "Telegram" uzsvēra, ka notikumi Kurskas apgabalā varot kļūt par rādītāju tam, kāda ir Krievijas iedzīvotāju patiesā attieksme pret viņu valsts pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Viņaprāt, šī esot iespēja apstiprināt krievu opozicionāru apgalvoto, ka karš Ukrainā ir Kremļa projekts, ko vairākums Krievijas iedzīvotāju neatbalstot.

Ukrainas sabiedrotie ir neziņā par notiekošo Kurskas apgabalā. ASV Valsts departamenta runasvīrs Metjū Millers paziņoja, ka

Ukraina nav brīdinājusi ASV par nodomu veikt sauszemes militārās operācijas Krievijas teritorijā.

Taču piebilda, ka tas nav nekas neparasts, jo ukraiņi nevienam neatklāj savu kara taktiku. Vienlaikus Millers atgādināja, ka ASV politika attiecībā uz ASV ieroču izmantošanu triecieniem Krievijas teritorijā nav mainījusies, bet Ukrainas pašreizējā rīcība, viņaprāt, nav pretrunā ar Vašingtonas politiku.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad  frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.