Haiti premjers Ariels Anrī ir piekāpies prasībām atkāpties no amata. Karību jūras valstu kopiena spriež par pagaidu valdības izveidi, taču bandas draud turpināt cīņas. Varas vakuuma apstākļos izskan brīdinājumi par badu un pilsoņu kara draudiem.
Vardarbība un brutalitāte, līķi ielās – tāda pašlaik ir saulainās Karību jūras valsts Haiti ikdiena. Cilvēki ielās šķiet jau pieraduši, ka tik ikdienišķas lietas kā iepirkšanās veikalā vai došanās uz skolu var būt pēdējais, ko dzīvē paveiks.
Bandas pārņēmušas varu galvaspilsētā
Bandu savstarpējās cīņās un to sadursmēs ar policiju pēdējos gados bojā gājuši tūkstošiem civiliedzīvotāju. Tagad drošības situācija valstī sasniegusi zemāko līmeni. Bandas gandrīz pilnībā pārņēmušas varu Haiti galvaspilsētā Portoprensā.
Policijas un drošības struktūru spēki izmisīgi cenšas turēties pretī uzbrūkošajām bandām, taču nesekmīgi. Šajā situācijā galvenie cietēji ir civiliedzīvotāji, kuri nereti spiesti bēgt no savām mājām uz drošākām vietām galvaspilsētā.
"Bandas atnāca ar lieliem automātiem. Mums nav nekādu ieroču, un mēs nevaram aizstāvēties. Visvairāk no mums cieš tieši bērni," stāsta kāds Haiti iedzīvotājs.
No cietumiem izlaisti tūkstošiem noziedznieku
Smagas cīņas kopš marta sākuma izvērtušās galvaspilsētas lidostas apkārtnē. Noziedzīgie grupējumi cenšas to pārņemt savā kontrolē, pēc tam kad premjers Anrī devās vizītē uz Keniju, lai meklētu atbalstu ANO drošības spēku sūtīšanai uz Haiti.
Viņa prombūtnes laikā ietekmīgākais grupējumu gangsteris ar iesauku "Barbekjū" pasludināja karu pret premjerministru. Drošības spēki zaudējuši kontroli pār lielāko daļu galvaspilsētas un padzīti no daudziem Haiti apgabaliem.
Noziedzīgie grupējumi uzbrukuši vairākiem cietumiem, kur atbrīvojuši un vēlāk apbruņojuši vairāk nekā 4000 ieslodzīto.
Tagad bandas slepkavo, izvaro un dedzina vēl nepieredzētā apjomā. Ziņots arī par simtiem cilvēku nolaupīšanas gadījumiem.
"Bandas mūs brīdināja, ka tie uzsāks ēku dedzināšanas. Viņi izpildīja katru no draudiem. Viņi teica, ka iebruks un iznīcinās cietumu, un tā arī notika. Viņi teica, ka nodedzinās policijas iecirkni, un tā arī notika. Viņi mums parāda, ka policija vairs neko šeit nenozīmē," atzīst Haiti iedzīvotājs Bertonijs.
Hroniska nabadzība un bads
Haiti jau kopš 2010. gada postošās zemestrīces, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā 260 000 cilvēku, vērojams augsts nabadzības līmenis, pārtikas trūkums un bandu cīņas par varu. Situācija vēl vairāk pasliktinājās pēc 2021. gadā notikušās prezidenta Žovenela Mozī slepkavības. Atentāta apstākļi joprojām nav noskaidroti, taču apsūdzības izvirzītas prezidenta miesassargiem un pat viņa atraitnei.
Pēc valsts galvas slepkavības varu valstī pārņēma līdzšinējais premjerministrs Ariels Anrī. Taču 2022. gadā paredzētās prezidenta vēlēšanas nenotika. Tāpat arī pērn paredzētās parlamenta vēlēšanas, pamatojoties uz drošības riskiem valstī. Līdz ar to Haiti šobrīd nepastāv neviena leģitīmi vēlēta valsts struktūra.
Politiskā nenoteiktība un postošās zemestrīces sekas atstājušas Haiti iedzīvotājus milzīgā nabadzībā. Auglīgā Karību jūras valsts piedzīvo akūtu pārtikas trūkumu.
ANO Pasaules pārtikas organizācija ziņo, ka šī brīža humānā krīze draud izvērsties par bada epidēmiju.
"Mēs redzam vardarbības pieaugumu. Palielinās arī bēgošo cilvēku skaits. Pirmajā marta nedēļas nogalē bija 15 tūkstoši jaunu pārvietotu cilvēku. Līdz ar to kopējais šādu cilvēku skaits Haiti pārsniedz 360 tūkstošus," vēsta Žans Martins Bauers, ANO Pasaules pārtikas organizācijas vadītājs Haiti.
Maz cerību uz situācijas uzlabošanos
Tikmēr kaimiņvalsts Dominikāna, kas atrodas uz vienas salas ar Haiti, humānās katastrofas ēnā sākusi piespiedu kārtā atpakaļ sūtīt uz Haiti tajā ieradušos bēgļus.
"Esmu sešu bērnu māte. Man viņi jābaro katru dienu, viņiem vajag ēdienu un ūdeni. Taču, tā kā bija jāpamet mājas, man nav nekādu produktu, lai pagatavotu ēdienu. Dzīve ir ļoti slikta. Turu savus bērnus rokās, bet man nav nekā, ko viņiem dot," stāsta Haiti iedzīvotāja Derila.
Līdzšinējais premjers Anrī ir paziņojis par atkāpšanos. Karību jūras reģiona valstu kopiena vēsta, ka rosinās pagaidu valdības izveidi, kuras pienākums būs rīkot jaunas parlamenta vēlēšanas.
Taču nav skaidrības, kā šā brīža haosā Haiti būtu iespējams nodrošināt brīvu un drošu vēlēšanu norisi. Noziedzīgās bandas jau paziņojušas, ka vēlas ņemt dalību valdības izveidē un kategoriski ir pret jebkādu daudznacionālu drošības spēku izvietošanu valstī.
