Venecuēlas prezidenta vēlēšanas noslēdzas ar strīdu par patieso uzvarētāju

Venecuēlas prezidenta vēlēšanās uzvarējis līdzšinējais valsts līderis Nikolass Maduro, liecina līdz šim publicētie vēlēšanu dati. Taču par uzvaru pirmdien paziņojusi arī varas opozīcija, centrālās vēlēšanu padomes publiskotos datus uzskatot par viltotiem.

Nacionālās vēlēšanu padomes vadītājs Elviss Amoroso, kurš ir Maduro tuvs sabiedrotais, paziņoja, ka pēc 80% balsu saskaitīšanas līdzšinējais valsts līderis Maduro ir ieguvis 51,20% balsu, bet viņa galvenais sāncensis Edmundo Gonsaless – 44,02%.

Opozīcijas koalīcija tikmēr pavēstīja, ka Gonsaless esot ieguvis 70% vēlētāju atbalstu.

"Mēs vēlamies paziņot visai Venecuēlai un pasaulei, ka Venecuēlai ir jauns ievēlētais prezidents, un tas ir Edmundo Gonsaless Urrutija," žurnālistiem sacīja opozīcijas līdere Marija Korina Mačado.

"Mēs uzvarējām," viņa uzsvēra, norādot, ka dati par balsu skaitīšanu saņemti no opozīcijas novērotājiem vēlēšanu iecirkņos.

Jau ziņots, ka Venecuēlas vēlēšanu padome par svētdien notikušo prezidenta vēlēšanu uzvarētāju pasludinājusi Maduro.

Pēc vēlēšanu padomes pirmdien publiskotajiem datiem, kreisais populists Maduro esot ieguvis 51,2% balsu, savukārt opozīcijas kandidāts un priekšvēlēšanu sabiedriskās domas aptauju līderis Gonsaless  esot saņēmis 44,2% balsu. Pavisam vēlēšanās bija desmit kandidāti. 

Latīņamerikas valstīs reakcijas uz rezultātu ir atšķirīgas. Reaģējot uz izziņoto vēlēšanu iznākumu, Peru ir atsaukusi savu vēstnieku Karakasā. Vēlēšanu rezultātus kritiski vērtē Kostarikas un Čīles prezidenti. Kolumbijas ārlietu ministrs Luiss Gilberto Muriljo ir aicinājis veikt neatkarīgu vēlēšanu iznākuma auditu.

Savukārt ar uzvaru vēlēšanās Maduro ir apsveikušas Kuba, Nikaragva, Bolīvija un Hondurasa. Tāpat Maduro ar uzvaru ir sveikusi Ķīna, kā arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Eiropas Savienības (ES) ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels aicināja Venecuēlas varasiestādes cienīt vēlētāju gribu un nodrošināt vēlēšanu procesa pilnīgu atklātību.

Bažas par iespējamām nepilnībām balsu skaitīšanā ir paudusi Lielbritānijas Ārlietu ministrija un Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Albaress.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pauda nopietnas bažas, ka rezultāti neatspoguļo Venecuēlas vēlētāju gribu.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā opozīcija apsūdzēja varasiestādes iebiedēšanā un brīdināja, ka balsu skaitīšanā gaidāma krāpšana. 

Maduro prezidentūras laikā Venecuēla piedzīvojusi pasaulē smagāko ekonomikas sabrukumu miera laikā. 

Opozīcija un virkne ārvalstu neatzina Maduro pārvēlēšanu uz otro amata termiņu 2018. gadā, un pret viņu tika vērstas sankcijas. 

Maduro, kurš līdz tam bija viceprezidents, nāca pie varas 2013. gadā pēc iepriekšējā kreisi populistiskā prezidenta Ugo Čavesa nāves.

Bijušais diplomāts Gonsaless pārstāv opozīcijas partiju koalīciju, kas viņu pēdējā brīdī izvirzīja prezidenta vēlēšanām, jo Maduro kontrolētā augstākā tiesa opozīcijas priekšvēlēšanu uzvarētājai liberāļu kandidātei  Mačado aizliedza uz 15 gadiem ieņemt jebkādu sabiedrisku amatu.

Prezidenta amata termiņš ir seši gadi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti