"Krievijas mašinērija buksē, tas dabiski atspoguļo Krievijas kopējo pieeju lietām, bet nenovērtēsim par zemu to potenciālo brutalitāti, kas vēl papildus var tikt ieslēgta. No loģikas viedokļa – ja jau Krievijas armija ir tik vāja un kodolieroču draudi ir blefs, tad jau principā mums nav, par ko uztraukties," sacīja Sprūds.

Viņš norādīja, ka būtu uzmanīgs ar to gan Ukrainas kontekstā, gan plašāk, jo Krievijai ir militārā mašinērija, tā ir gatava eskalēt lietas un tā ir gatava brutāli rīkoties.

"Protams, tas rada bažas. Jā, mums ir pārliecība un pārsvars, ja runājam par NATO, bet būsim uzmanīgi, lai nenovērtētu par zemu to, kas ir Krievijas mašinērijai un tai brutalitātei, kas tajā ieprogrammēta," sacīja Sprūds.

Arī Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga norādīja, ka būtu piesardzīga.

"Pat ja pieņemam, un šobrīd tas ir apliecinājies, ka Krievijas armija ir vājāka, bet no otras puses – tikpat labi mēs visi zinām, ka šiem karavīriem, kuri, nedod Dievs, [konfrontācijas ar NATO gadījumā] tiktu sūtīti, Krievijas vadība neredz vērtību," viņa teica, skaidrojot, ka šāda konfrontācija būtu ļoti asiņaina.

Struberga arī norādīja: "Būtu ļoti uzmanīga attiecībā uz to, kas šobrīd intensīvi parādās Krievijas medijos, – šis stāsts par bioloģiskajiem ieročiem. Šis naratīvs, kas var no Krievijas puses papildus tikt izmantots, rada bažas."

KONTEKSTS:

Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā pirmo reizi alianses vēsturē NATO aktivizējis Austrumeiropas aizsardzības plānus.  NATO īstenos "papildu pasākumus", lai aizsargātu alianses dalībvalstis. Kanāda paziņojusi par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Latviju. Paredzēts, ka uz Latviju dosies 100 Kanādas karavīru, kā arī militārā tehnika.  Arī ASV paziņojušas par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm. 

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat nepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.