ĪSUMĀ:
- Valsts varētu noteikt līguma minimālo ilgumu un kādus cenu veidojošus faktorus, bet ne pašu cenu.
- Piena nozares pārstāvji līdz šim nav vēlējušies šādus līgumus.
- Zemkopības ministra ieskatā – šādi līgumi palīdzētu novērst straujas piena cenas svārstības.
- Nozarē priekšlikumu vērtē piesardzīgi; piedāvājums pagaidām esot neskaidrs.
- Ministrija nav ieplānojusi konkrētu līgumu kārtības izveides termiņu; gatavojas diskutēt ar nozarēm.
Zemkopības ministrija gatava izstrādāt kārtību obligātu ilgtermiņa līgumu ieviešanai starp piena iepircējiem un saimniecībām. Priekšlikums iezīmēts šonedēļ valdībā izskatītajā nozares ministrijas ziņojumā par piena cenu krīzes risinājumiem. Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka šobrīd šādi obligātie līgumi ir pieejami 13 dalībvalstīs, kur piemērots gan sešu mēnešu minimālais līguma periods, gan arī viens gads.
Eiropas Savienības (ES) normatīvi jau 10 gadus paredz iespēju dalībvalstīm starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem noteikt ilgtermiņa līgumus kā obligātus. Valsts varētu noteikt līguma minimālo ilgumu un kādus cenu veidojošus faktorus, bet ne pašu cenu, atzīmēja Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane.
"ES regulējums paredz – ja dalībvalsts nolemj, ka šāds līgums ir obligāts, tad tā papildus var noteikt minimālo ilgumu un šis minimālais ilgums regulā ir noteikts vismaz 6 mēneši. Protams, ka dalībvalstis var noteikt arī ilgāku termiņu. Esam sākuši ministrijā strādāt pie šī jautājuma, pētot arī citu valstu pieredzi, un mēs redzam pēc EK datiem, ka šobrīd šādi obligātie līgumi ir pieejami 13 dalībvalstīs, kur piemērots gan sešu mēnešu periods, gan arī viens gads. Savukārt, piemēram, Francijā šis minimālais līguma termiņš ir 5 gadi," norādīja Freimane.
Zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") iepriekš gan paudis, ka iepriekšējo gadu diskusijās piena nozares pārstāvji nav vēlējušies ieviest šādu regulējumu, bet, viņaprāt, ilgtermiņa līgumi palīdzētu novērst straujas piena cenas svārstības.
Biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvis, Aizkraukles novada zemnieku saimniecības "Vecsiljāņi" saimnieks Juris Sprukulis gan uzskata, ka ilgtermiņa līgumiem jābūt kā ieteikumam no valsts, nevis obligātai prasībai.
Sprukulis sacīja: "Es domāju, ka valsts nevar iejaukties biznesā, izstrādājot kādus Ministru kabineta noteikumus par to, kādus līgumus slēgt. Tas noteikti ir labs ieteikums, un mēs arī kooperatīvā "Piena loģistika" esam apsprieduši šos ilgtermiņa līgumus, jo tas būtu prātīgi piena ražotājiem un pārstrādātājiem, lai nebūtu šīs krīzes situācijas. Protams, ka ilgtermiņa līgumus nebūtu prātīgi slēgt ar visu savu produkciju, bet par daļu vai lielāko daļu, iespējams, nepieciešams šāds līgums."
Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks norādīja, ka patlaban brīvprātīgi ilgtermiņa līgumi ar piena pārstrādātājiem ir nelielai daļai zemnieku. Viņaprāt, ministrijas priekšlikums ir apspriežams, bet pagaidām neskaidrs.
Šolks sacīja: "Kaut arī mēs esam viena no ES dalībvalstīm, mums ir pilnīgi cits stāsts piena nozarē, salīdzinot ar Vāciju vai Franciju. Tāpēc izskanējušās domas, ka šajos līgumos jāskatās, piemēram, pēc Eiropas vidējās piena iepirkuma cenas, tad Latvijas gadījumā tas vienā brīdī var nākt par sliktu piena ražotājiem un citā brīdī pārstrādātājiem. Pārstrāde gan tam nepretojas, bet mums ir jāvienojas tad ar teju 10 vadošajām lauksaimnieku organizācijām, lai gūtu kaut kādu kopēju viedokli par šādiem līgumiem."
Ministrija pagaidām nav ieplānojusi kādu konkrētu ilgtermiņa līgumu kārtības izveides termiņu, bet par šo tuvākajā laikā diskutēs ar nozarēm. Ja nākotnē Latvijā šādu obligātu ilgtermiņa līgumu kārtību noteiks, tad tiks paredzēts arī kontroles mehānisms, lai izsekotu, vai abas puses arī slēdz šos ilgtermiņa līgumus.
Ceturtdien Lietuvā zemkopības ministrs Šmits vēl tikās ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Kēstutu Navicki. Abu valstu ministri vienojās kopīgi vērsties Eiropas Komisijā, lai pieprasītu steidzamu ārkārtas finansiālo atbalstu piena ražotājiem no Eiropas Savienības krīzes rezerves fonda lauksaimniecības nozarē. Kārtējā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome notiks 20. martā.
KONTEKSTS:
Krīzi piena nozarē izraisīja iepirkuma cenas straujš kritums – no aptuveni 50 centiem cena par litru piena nokritusies līdz vidēji 37 centiem. Galvenais cenas krituma iemesls esot piena pārprodukcija Eiropā un pieprasījuma krišanās. Biedrībā "Zemnieku saeima" norādīja, ka martā svaigpiena iepirkuma cena ir sākusi atkal pieaugt, taču pieaugums neesot liels.
Piena nozares stabilizēšanai Zemkopības ministrija cita starpā piedāvājusi pārdalīt valsts atbalstu lauksaimniecībai piena krīzes risināšanai, kā arī Izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.
Piensaimnieki gan pauduši bažas, ka lielāka subsīdija būšot tikai ielāps uz brīdi, un situācijā vaino veikalus. Zemkopības ministrs arī rosinājis ierobežot lielveikalu darba laiku, tā dodot priekšrocību mazajiem veikaliem.
Aizvadītajā gadā 400 piena lopkopības saimniecības pārtrauca savu darbību. Šogad piedzīvotais svaigpiena iepirkuma cenu kritums liek šo smago lēmumu pieņemt arvien vairāk saimniecību.
