Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") trešdien, 18. oktobrī, tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem, lai apspriestu finansējuma pietiekamību visām pašvaldībām to pamatfunkciju nodrošināšanai.
Pašvaldības iepriekš informēja, ka kredītprocentu, pakalpojumu un energoresursu cenu palielinājums, minimālās algas un pedagogu atalgojuma celšana, kā arī citu izdevumu būtisks pieaugums radījis situāciju, kurā daļai pašvaldību jau nākamgad var pietrūkt līdzekļu pamatfunkciju veikšanai.
Ministrs paziņojumā medijiem norādīja, ka "pašvaldības ir sadzirdētas un [..] pieteiktajām problēmām ir rasts risinājums".
Finanšu ministrija prognozē, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi pret 2023. gada prognozi pieaugs par 7,9%, bet valsts par – 7,7%.
Tāpat pašvaldībām plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums – vidēji par 8,1%, salīdzinot ar 2023. gadam apstiprināto aprēķinu.
"Piedāvājam speciālu risinājumu ar papildu finansējumu 19 pašvaldībām pēc vienotiem kritērijiem, ņemot vērā to iedzīvotāju skaita un struktūras izmaiņas un pieejamo finansējumu pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas," norādīja ministrs.
Tām 19 pašvaldībām, kurām šie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību – pēc sociāli demogrāfiskajiem rādītājiem aprēķināto kritēriju – būs zemāki nekā 90% no vidējiem pašvaldībām maksātajiem izlīdzinātiem ieņēmumiem, Finanšu ministrija piedāvā piešķirt vienreizējo dotāciju – kopumā 2,3 miljonus eiro. Katrai no 19 pašvaldībām no šīs dotācijas piešķirtais finansējums samazinās izlīdzināto ieņēmumu starpību ar vidējiem izlīdzinātajiem ieņēmumiem par 10%, skaidroja Finanšu ministrijā.
Ašeradens Latvijas Radio sacīja, ka papildu finansējums atrasts valsts budžetā. Viņš arī piebilda, ka "patiesībā Latvija finansē pašvaldības būtiski vairāk nekā citās ES valstīs. Un šajā gadījumā tad jau mums jārunā par daudz dziļāku struktūras maiņu, tas būtu pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā, proti, garantēts izmaksu līmenis pret to, kādas funkcijas katrai pašvaldībai jāveic. Tāda algoritma mums šobrīd nav, un mēs to tagad nepārskatīsim, jo budžets jau tuvojas, bet šajā brīdī mēs šo problēmu risinām ar valsts budžeta "piešprici"".
Ir arī palielināts aizņemšanās limits, kā arī rasts risinājums procentu maksājumu pieauguma mazināšanai, informēja FM.
Plānots noteikt pašvaldību ikgadējo pieļaujamo aizņēmumu pieaugumu 2024. gadā 198,7 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 23,6 miljoni eiro Rīgas projektam "satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu".
Likums par šī gada valsts budžetu un budžeta ietvaru trīs gadiem noteica, ka pašvaldības varēja papildus aizņemties 178,13 miljonus, bet 2024. gadam šī summa bija noteikta 141,7 miljonu apmērā.
Savukārt, ņemot vēra kredītu procentu maksājumu pieaugumu, pašvaldībām piedāvāts atlikt Valsts kasei atmaksājamās pamatsummas maksājumu par tik, par cik pieauga kredītprocentu maksājums, un pamatsummu atmaksāt pēc tam.
Par galvenajām pašvaldību aizņēmumu prioritātēm 2024.–2026. gadam plānots noteikt:
- aizņēmumus Eiropas Savienības (ES) un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopējo apmēru;
- aizņēmumus Atveseļošanas fonda (AF) finansētiem projektiem ar aizņēmuma apmēru, kas ne vairāk kā par 10% pārsniedz projekta AF finansējuma apmēru un PVN izmaksas;
- emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansētus projektus ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopējo apmēru;
- būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektus, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.
Tāpat ir paredzēts jauns aizņēmumu mērķis iekšējās drošības investīciju projektiem – policijas infrastruktūras izveidei un uzlabošanai. Iekšējās drošības projektiem būs nepieciešams Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, savukārt pašvaldības līdzfinansējums noteikts 15% apmērā.
Plānots, ka piektdien, 20. oktobrī, LPS domes sēdē izskatīs valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolu par 2024. gada budžetu un budžeta ietvaru 2024.–2026. gadam. Plānots, ka domes sēdē piedalīsies arī premjere Evika Siliņa un pašvaldību ministre Inga Bērziņa no "Jaunās vienotības".
Valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokols pēc tā parakstīšanas tiek pievienots 2024. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam.
Pašvaldībām būtu nepieciešams arī atbalsts deinstitucionalizācijas finansēšanai
Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības izpilddirektors Vents Armands Krauklis, kurš iepriekš publiski pauda, ka pašvaldībām no valsts nākamgad būtu nepieciešami papildus 25,5 miljoni eiro, portālam LSM.lv trešdien atzina, ka pašlaik nevar viennozīmīgi atbildēt, vai FM piedāvājums ir pietiekams, jo ir jāskatās uz visiem faktoriem kopumā.
Krauklis atzina, ka priekšlikums atlikt aizņēmuma pamatsummas maksājumu par kredītprocentu pieauguma summu ir labs risinājums, tas ir vērtējams kā valsts atbalsts. Tas daudzām pašvaldībām ir ļoti būtiski, jo kredītprocentu maksājumu pieaugums bija viena no lielākajām izmaksām nākamgad. Krauklis skaidroja, ka visas pamatsummas maksājumi atlikti uz aizņēmuma līguma termiņa beigām, un lielākajai daļai aizņēmumi ir ilgtermiņā – uz 20 un 30 gadiem.
Sarunās ar finanšu ministru pašvaldības arī saņēma apsolījumu, ka Ašeradens diskutēs ar valdības kolēģiem par iespēju valstij kompensēt pašvaldībām pusi no deinstitucionalizācijas projekta izmaksām.
Līdz šim 80% no šīm izmaksām sedza ES fondu nauda, bet no nākamā gada tas būs pilnībā jāapmaksā no pašvaldību budžeta, kas daudzām vietvarām būtu būtisks slogs.
Ja valsts no budžeta vai ES līdzekļiem segs pusi no šiem izdevumiem, tad kopā ar citiem FM priekšlikumiem tām pašvaldībām, kurām deinstitucionalizācijas izmaksu pieaugums ir būtisks, "varētu teikt, ka nākamgad nebūs viegls gads, bet puslīdz varēs savilkt galus kopā", atzina Krauklis.
Bet tas ir liels nezināmais. Tas, vai valsts varētu palīdzēt segt deinstucionalizācijas projektu izmaksas, būs zināms piektdien, norādīja Krauklis.
Savukārt, ja šāda atbalsta nebūs, tad piedāvātā vienreizējā dotācija 2,3 miljonu apmērā Kraukļa ieskatā būs "plāksteris uz ļoti liela pušuma, ar ko šo pušumu, tēlaini izsakoties, saārstēt nevarēs".
LPS vadītājs: Ja finansējums būtu stabils, mēs šobrīd nediskutētu par problēmām
Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis lēš, ka pašvaldībām tāpat būs nepieciešami papildu aptuveni 20 miljonu eiro pamatfunkciju veikšanai.
Šobrīd pašvaldību finansējuma izlīdzināšanas mehānismu ietekmē tas, ka pieaug iedzīvotāju migrācijas dinamika, jo ir pašvaldības, kur būtiski pieaug iedzīvotāju skaits, bet vienlaikus ir vietas, kur tas arvien krītas. Rezultātā iedzīvotāju skaits samazinās, bet izdevumi dažādās jomās būtiski palielinās.
Vidēji valstī pašvaldībām nākamgad budžeta palielinājums būs 8%.
Tomēr, piemēram, Krāslavas novadā pieaugums būs vien 0,5%, un tas nenosegs būtisko izdevumu pieaugumu.
Kritiskākā situācija ir visās Latgales pašvaldības, īpaši Augšdaugavas novadā un Krāslavas novadā, papildināja Kaminskis.
Pašvaldībām naudas trūkst, jo nākamgad par 13% pieaugs izdevumi minimālās algas celšanai, par 42% - pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Tāpat inflācijas rezultātā pieaug cenas, savukārt kredītprocentu likmju kāpums līdz šī gada beigām kopumā pašvaldībām radīs papildus 30 miljonu eiro izdevumus.
Vienlaikus Pašvaldību savienība norāda, ka no nākamā gada pašvaldībām jānodrošina jaunas obligātās funkcijas, kā pašvaldību policijas izveide, kam nav noteikts valsts līdzfinansējums.
Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis pēc tikšanās norādīja, ka šie aptuveni 2 miljoni eiro situāciju nerisinās un cer uz tālākām sarunām.
"Es arī sarunu noslēgumā aicināju tomēr līdz piektdienas rītam, kad mēs pulcēsimies uz domes sēdi, pārvērtēt vēlreiz jautājumus, kur rast to risinājumu, jo ja mēs pirmo reizi runātu par šiem jautājumiem… Bet katru gadu ir bijis šis pašvaldību finansējuma samazinājums, un šobrīd pašvaldības daudz kur ar uzliktajiem papildu pienākumiem var netikt galā, un nedrīkst pieļaut, ka no tā ciestu iedzīvotāju. Otra lieta ir izmantojamie fondu līdzekļi, bet tajā pašā laikā saistību apjoms virknei pašvaldību ir sasniedzis teju maksimālo robežu, bet te ir jāmeklē risinājumi un pamata funkcijām ir jābūt bāzes finansējumam un, ja tas būtu stabils, tad mēs šobrīd nediskutētu arī par šīm problēmām," norādīja Kaminskis.
