Izpilddirektors Raimonds Olehno sēdes sākumā izklāstīja budžeta vadības darba grupas izstrādātos priekšlikumus, kurus pieņemot, būtu iespējams segt budžeta deficītu – 3,5 miljonus eiro un, izpildot Finanšu ministrijas (FM) izvirzītos nosacījumus, saņemt 5 miljonus eiro ilgtermiņa aizdevumu investīciju projektu finansēšanai.
Izstrādātie priekšlikumi ir darba grupas trīs mēnešu darba rezultāts, uzsvēra izpilddirektors, un, viņa ieskatā, īsti neesot iespējams atrast citu segumu budžeta deficītam. Alternatīva varot būt štatu saraksta pārskatīšana, atlaižot pašvaldības darbiniekus.
Starp piedāvātajiem priekšlikumiem bija atteikšanās no atvaļinājuma pabalsta pašvaldības darbiniekiem, kas tika noraidīta vienā no iepriekšējām domes sēdēm, atteikšanās no brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem, kā arī četru dienu darba nedēļa pašvaldības darbiniekiem. Turklāt ietaupījums veidots ar rezervi aptuveni 0,3 miljoni eiro, kas, iespējams, ļautu atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas jau pēc dažiem mēnešiem.
Nobalsojot pret šiem priekšlikumiem, naudas atalgojuma izmaksai pašvaldībā varētu pietrūkt jau maijā, pauda Olehno. Viņš uzsvēra, ka pašvaldības budžeta pieņemšana ar deficītu aizliegta ar likumu.
Sēdē piedalījās 10 no 13 domes deputātiem. Ar četrām opozīcijas deputātu balsīm "par" un sešām "pret" piedāvātie priekšlikumi tika noraidīti.
Līdz ar to Rēzeknes domei paliek viena diena līdz noteiktajam termiņam – 21.februārim – sabalansēta budžeta pieņemšanai.
Pirmdien situācija pārrunāta arī koalīcijas sadarbības sanāksmē. Tiesa, tobrīd dome vēl tikai sapulcējās uz ārkārtas sēdi.
"Mēs skatījāmies, ka stabilizācijas komisija saka – tas ir jēdzīgi izdarāms. Tie nav nekādi radikāli izmaksu samazinājumi vai kā citādi. Teiksim, funkcijas pašvaldība var nodrošināt. Un, ja tāds budžets tiktu pieņemts, pašvaldība piekļūtu valsts ilgtermiņa kredītiem, kas ļautu finansēt šos uzkrātos rēķinus. Savukārt pašvaldības politiskā vadība pašlaik nav izlēmīga šajā lietā. Šobrīd es aicinātu pašvaldību rīkoties atbildīgi," aicināja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Tā kā valdības piedāvājums noraidīts, iepriekš finanšu ministrs paudis, ka varētu tikt vērtēta pašvaldības rīcībspēja.
Tikmēr pašvaldības lietu ministre Inga Bērziņa iepriekš atzina – viņas ieskatā, par domes atbrīvošanu varēs sākt domāt tad, ja pašvaldība nespēs pildīt tās pamatfunkcijas, piemēram, uzturēt skolas, tīrīt ielas un izmaksāt algas.
KONTEKSTS:
Valsts jau iepriekš pauda gatavību palīdzēt uz bankrota sliekšņa nonākušajai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ar 5 miljonu eiro aizdevumu tikai tad, ja pašvaldība būs spējīga sagatavot budžetu šim gadam bez deficīta. Tomēr tas līdz šim nav izdevies, vietvara arvien meklē veidus, kā jostas savilkt vēl ciešāk.
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – 2023. gada izdevumu segšanai tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb spa centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu no amata atstādinātā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre neizslēdz arī domes atlaišanu.
