Šo ieceru dēļ deputātus trešdien pie domes ēkas sagaidīja neapmierinātu iedzīvotāju protests.
Talsu novada dome savu budžeta deficītu iecerējusi lāpīt uz to iedzīvotāju rēķina, kuri pie tā radīšanas nekādā ziņā nav vainīgi. Tā uzskata sanākušie pašvaldības kultūras, bērnudārzu un citu iestāžu darbinieki.
"Tas ir caurais budžeta maiss, jo finanses Talsu novadā neturas nemaz. Ja var nonākt no 8 miljoniem plusā līdz 8 miljoniem mīnusā, nu, tad tas maisiņš ir pavisam caurs," pauda Talsu novada Dundagas iedzīvotājs Kārlis.
No visiem iecerētajiem taupības pasākumiem lielāko satraukumu kultūras iestāžu un bērnudārzu darbiniekos bija radījusi iecere atbrīvot no darba 25% darbinieku, bet atlikušajiem – samazināt algu par 10%.
"Būtībā kultūras dzīve ir paralizēta. Man jāsaka – kultūra ir apdraudēta šobrīd!" atzina Talsu Kultūras centra direktore Dace Obodovska. "Mums nekad nav bijis neviena lieka darbinieka, kopš 2018. gada neesam izveidojuši nevienu štata vienību. Ir sistēma, katrs darbinieks ir sevi attaisnojis un ir vajadzīgs."
Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons norādīja: "Ne šie neizdevušies projekti, ne citas lietas īsti jau nav kultūras iestāžu atbildība.
Tāpēc mums ir jautājums – kāpēc mums ir jāmaksā par citām kļūdām un kāds šīm kļūdām ir vārds un uzvārds? Tad, kad prasa no mums, tad mums jāvar atbildēt par savām kļūdām. Tagad mēs arī gribētu saņemt atbildes."
Pirmsskolas skolotāja Lauma atzina, ka pēc vairāk nekā 40 darba gadiem bērnudārzā nekad nav jutusies tik nenovērtēta kā pēdējos gados.
"Es esmu pirmsskolas skolotāja jau 42 gadus. Šobrīd mani satrauc, ka mums piešķirto naudu nevar atņemt savādāk, tad samazinās slodzi. Līdz ar to arī mūsu alga būs zemāka. Tas ir ļoti netaisnīgi! Par to jāatbild domei, vai nu bijušajiem domes darbiniekiem vai esošajiem," sašutumu pauda Lauma.
Domes deputāti pirms sēdes iznāca uz sarunu pie protestētājiem, bet brīžiem diskusijas noritēja augstos toņos: "Jūs pa mūsu budžetu rīkojaties kā pa savu kartupeļu lauku!"
Talsu novada domes priekšsēdētājs Andis Āboliņš (Latvijas Zaļā partija) apliecināja, ka situācija pašvaldībā ir ļoti smaga:
"Reformas skars ikvienu – ne tikai kultūru, bet arī sportistus, arī darbiniekus, administrācijas darbiniekus, pārvaldes, visus. Tādā situācijā esam nonākuši, un mums tā ir jārisina."
Uz jautājumu, kādēļ šāda situācija – 8 miljonu eiro robs budžetā – radās, Āboliņš norādīja, ka tie ir vairāki faktori: "Atbalsta finansējums no pašvaldību izlīdzināšanas fonda samazinājies, atalgojuma fonds palielinājies par 5 miljoniem, kredītmaksājumi dubultojušies. Nerealizētie projekti, kur nav apgūts publiskais finansējums."
Iedzīvotāju bažas gan daļēji ņemtas vērā, jo no ieceres automātiski atbrīvot 25% pašvaldības darbinieku dome tomēr atteiksies, to aizstājot ar saīsinātu – četru darba dienu nedēļu. Tas gan nozīmē, ka daudziem algas saruks par vairāk nekā 10%, jo vienlaikus ar algas samazināšanu samazināsies arī slodze.
Vienlaikus domes vairākums noraidīja opozīcijas deputātu priekšlikumu solidaritātes vārdā samazināt domes vadības un deputātu algas par 20%. Tās tiks samazinātas tikai par 10%.
KONTEKSTS:
Finanšu grūtībās nonākusi ne vien Rēzeknes valstspilsēta, bet arī Talsu novada dome, kur daļēji šī iemesla dēļ no amata tika gāzta iepriekšējā domes vadītāja Eva Kārkliņa. Par jauno mēru, izveidojot arī citu koalīciju, ievēlēja Andi Āboliņu (LZP), kurš sevi uzskata par krīzes menedžeri un ievēlēšanas dienā solīja budžetu sabalansēt, pieņemot nepopulārus lēmumus.
Sākotnējais Talsu novada budžeta izdevumu pārsniegums, ja tiktu akceptētas visas vietvaras vēlmes, pār ieņēmumiem bija 17,6 miljoni eiro. Divreiz pārskatot iespējas samazināt pārsniegumu, tas sarucis līdz 8 miljoniem eiro.
Patlaban Talsu novada pašvaldības 2024. gada budžeta ieņēmumi noteikti 62,7 miljonu eiro, bet izdevumi – 71,9 miljonu eiro apmērā. Lai novērstu Talsu novada pašvaldības 2024. gada budžeta deficītu un to sabalansētu, saskaņā ar Finanšu ministrijas noteikto ir izstrādāts rīcības plāns.
