Viņš norādīja, ka Ministru prezidents 2023. gada budžeta pieņemšanas procesā uzsvēra, ka līdz ar nepieciešamo pārmaiņu īstenošanu veselības un izglītības nozarēs tiks pārskatīti visu ministriju izdevumi, lai rastu papildu finansējumu valdības deklarācijā un tiesību aktos pausto apņemšanos īstenošanai šajās nozarēs.
"Šobrīd ir pieņemts šī gada valsts budžets. Gan veselības ministre, gan izglītības un zinātnes ministre ir apņēmušās īstenot būtiskas pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības jomā, lai abas sistēmas kļūtu efektīvākas un spētu nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus mūsu iedzīvotājiem, proti, ir plānota slimnīcu līmeņošana un skolu tīkla sakārtošana," uzsvēra Kariņš. "Lai rastu papildu finansējumu abām šīm prioritārajām nozarēm, esmu uzdevis visām ministrijām pārskatīt budžeta izpildes procesā prognozēto izdevumu ekonomiju, Finanšu ministrijai apkopot informāciju un iesniegt valdībā ziņojumu par papildu finansējuma pārdali 2023. gadā veselības un izglītības nozarei," pauda Kariņš.
Ministru prezidenta rezolūcija paredz nozaru ministrijām līdz 26. maijam sagatavot informāciju par 2023. gada valsts budžeta izpildes procesā izveidojušos un līdz gada beigām prognozēto izdevumu ekonomiju un par uzdevumu izpildi iepriekšējo izdevumu pārskatīšanā, kas rada līdzekļu ekonomiju 2023. gadā un turpmākos gados.
Tāpat rezolūcijā noteikts pārskatīt piešķirto finansējumu 2023. gadā, lai veselības un izglītības nozarēm nodrošinātu finansējumu, kas nepieciešams, lai īstenotu valdības deklarācijā un tiesību aktos paustās apņemšanās.
Savukārt Finanšu ministrijai informatīvais ziņojums par papildu finansējuma pārdali veselības aprūpes un izglītības nozarēm jāsagatavo līdz 16. jūnijam.
Kariņa soli asi kritizēja Latvijas Universitātes LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens. Intervijā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" viņš norādīja uz ilgajām valdības tapšanas sarunām un valsts budžeta pieņemšanu ne bez skandāliem. "Un tagad pāris nedēļas pēc budžeta pieņemšanas mēs meklēsim papildu lietas," viņš pauda.
"Kariņa kungs jau ir vadījis valdību četrus gadus. Varbūt viņš pats to nav pamanījis, bet pārējie to zina. Līdz ar to tagad teikt, ka vajag kaut ko reformēt, rodas pašsaprotams jautājums: kur tad tu biji, kāpēc neko nedarīji? Var atrunāties ar kovidu un karu Ukrainā, bet tāpēc dzīve neapstājas," sacīja Ikstens.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle norādīja, ka tas, cik veiksmīgi izdosies rast vajadzīgo naudu, būs atkarīgs no sadarbības valdībā – tā ir pēc būtības un ar izpratni vai tikai formāla. "Protams, ja tas ir dziļi formāli – mums liela un mums tagad ir jāizliekas, ka mēs meklējam, nu mēs visi mākam arī izlikties un sakām., ka nekā nav," komentēja politoloģe.
KONTEKSTS:
Saeima 9. martā galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", kurā 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā.
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro, un brīdina, ka ar piešķirto finansējumu nebūs iespējams sniegt visus valsts apmaksātos pakalpojumus.
Lielāks finansējums budžetā paredzēts arī pedagogu zemākās likmes paaugstināšanai līdz 8,5 eiro par nostrādāto stundu. Taču Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzstāj, lai atalgojums tiktu paaugstināts arī tiem pedagogiem, kuri jau šobrīd saņem 8,5 eiro vai vairāk par katru nostrādāto stundu.
Nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, LIZDA padome nolēmusi 24. aprīlī rīkot protesta gājienu un trīs dienu streiku.
