LSM.lv Finanšu ministrijā noskaidroja, ka pieprasījumus plāno iesniegt Balvu, Līvānu un Valkas pašvaldības. "Ja pašvaldības pieprasījumus iesniegs, tie tiks vērtēti," norādīja ministrijā.
Īpaša situācija – Rēzeknē
Finanšu ministrijā informēja, ka līdz šā gada 21. februārim, kas bija likumā noteiktais termiņš, 2024. gada budžetus bija pieņēmušas 42 Latvijas pašvaldības – visas, izņemot Rēzeknes pilsētu.
Visātrāk pie budžeta apstiprināšanas domē bija nonākušas četras – Jūrmalas un Liepājas pilsētas, Ādažu un Bauskas novadu pašvaldības, kas šī gada budžetus pieņēma jau 2023. gada decembrī. Janvārī budžeti tika pieņemti 16 pašvaldībās, savukārt uz pēdējo dienu 2024. gada budžeta apstiprināšanu bija atlikušas piecas novadu pašvaldības – Gulbene, Limbaži, Līvāni, Smiltene un Talsi.
Īpaša situācija ar budžeta pieņemšanu ir izveidojusies Rēzeknes pašvaldībā, kur deputāti nav vienojušies par 2024. gada budžeta apstiprināšanu. Līdz ar to neizpildās būtisks nosacījums, lai saņemtu Ministru kabinetā apstiprināto stabilizācijas kredītu.
Trīs pašvaldības plāno prasīt kredītu
Pašvaldībām valsts budžeta likumā 2024. gadam ir paredzēts risinājums aizņēmumu procentu pieauguma izdevumu ietekmes mazināšanai šogad. Pieteikumus Valsts kasē izmantot šo iespēju ir iesniegušas sešas pašvaldības, bet piecas pašvaldības vēl vērtē nepieciešamību izmantot paredzēto risinājumu.
Pēc Finanšu ministrijas rīcībā esošās informācijas, tikai trīs pašvaldības plāno iesniegt pieprasījumus budžeta un finanšu vadības kredīta saņemšanai. Tas liecina, ka finanšu situācija kopumā pašvaldībās ir vērtējama kā stabila.
Vienlaikus Finanšu ministrija, saglabājoties augstām aizņēmumu likmēm, aicina pašvaldības pārdomāti izvērtēt īstenojamos investīciju projektus. Par prioritāti nosakāmi efektīvākie projekti, kas nodrošinātu resursu ekonomiju un administratīvās teritorijas attīstību ilgtermiņā.
Nodokļu ieņēmumi pieaug par 11%
Pašvaldību naudas līdzekļu atlikums uz šā gada 1. janvāri bija 503,9 miljoni eiro, kas ir par 130,4 miljoniem jeb 20,6% mazāk nekā uz pagājušā gada sākumu. Tomēr, apkopojot pārskatos sniegto informāciju, redzams, ka janvārī atlikumi visām pašvaldībām pieauguši.
2024. gadā pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar 2023. gadam plānoto, pieaug vidēji par 8,1% jeb 163,86 miljoniem eiro.
19 pašvaldībām ir paredzēta papildu dotācija 7 miljonu eiro apmērā.
Savukārt pašvaldību nodokļu ieņēmumi 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadam plānoto, vidēji pieaug par 221 miljonu jeb 11%.
2023. gadā pašvaldības saņēma papildu ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildes 107,4 miljonu eiro apmērā. 2024. gada janvārī pašvaldības saņēma 10,3% no 2024. gada plāna, kas ir par 64,3 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots šim periodam.
Vidējā termiņā pašvaldībām ir jāturpina darbs pie pašvaldību izdevumu optimizācijas, gūstot efektu no izdevumu pārskatīšanas un procesu centralizācijas, kas ļautu nodrošināt resursu efektīvāku izlietojumu, norāda ministrija.
"Pašvaldībām, it sevišķi tām, kurās ir vērojama ilgstoša iedzīvotāju skaita mazināšanās, ir jāstrādā pie plāna, kā mazināt uzturēšanas izdevumus ilgtermiņā, tai skaitā veicot strukturālas reformas," uzsver ministrija.
KONTEKSTS:
Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam gadskārtējam pašvaldības budžetam jābūt apstiprinātam domē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta likuma izsludināšanas. 2024. gadā pašvaldībām kārtējā gada budžeti bija jāpieņem līdz 21. februārim. Vienīgā, kas to nav izdarījusi, ir Rēzeknes valstspilsētas dome.
Likums noteic, ka budžetā ir jāparedz un jāpamato, kādi līdzekļi nepieciešami pašvaldībām to funkciju izpildei, nodrošinot, ka izdevumi tiek segti ar ieņēmumiem.
