Krustpunktā

Krustpunktā Lielā intervija: Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele

Krustpunktā

Krustpunktā: Lielo objektu būvniecība: būvnieku izvēle un uzraudzība

Krustpunktā: Kādēļ vairākām pašvaldībām Latvijā ir tik lielas finanšu problēmas?

Finanšu ministrija: Arī Talsiem un Gulbenei nepieciešams aizdevums budžeta «galu savilkšanai»

No 43 Latvijas pašvaldībām tikai Rēzekne likumā noteiktajā laikā nav pieņēmusi budžetu, bet no pārējām 42 vietvarām vismaz pieciem novadiem, visticamāk, būs nepieciešams valsts aizdevums, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisāre.

Iepriekš izskanēja, ka kredīta pieprasījumus plāno iesniegt Balvu, Līvānu un Valkas pašvaldības.

Komisāre pastāstīja, ka ministrija pagaidām iesniegumus par valsts aizdevuma piešķiršanu nav saņēmusi, bet

"sarunās ar pašvaldībām konstatējām, ka tādas vajadzības būs" arī Talsu un Gulbenes novadiem.  

Finanšu ministrijas pārstāve norādīja, ka ir arī pozitīvi piemēri un pašvaldības, kuras spēja sabalansēt savus budžetus, jo, protams, vajadzību ir vairāk, bet dažās pašvaldībās, kurām tagad jāpieņem nepopulārie lēmumi, acīmredzot iepriekš pieņemti lēmumi, kuri nebija ilgtspējīgi.

"Krustpunktā" podkāstā:

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis gan norādīja, ka problēmas ar savu funkciju izpildi un budžeta sabalansēšanu šogad ir "pilnībā visiem", arī tiem, kas spēja budžetu sabalansēt un nelūgs kredītus.  

Viņš atgādināja, ka pašvaldībām pieaug izmaksas, pieaug minimālā alga, obligāti jāuztur pašvaldības policija un atskurbtuves, "Euribor" kāpuma dēļ pieauguši maksājumi par iepriekš ņemtiem kredītiem. Kaminskis norādīja, ka valdībai ir jāpārdomā un jālemj par lielāku finansējuma piešķiršanu pašvaldībām.  

Finanšu ministrijas iepriekš sniegtā informācija liecina, ka 2024. gadā pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar 2023. gadam plānoto, pieaug vidēji par 8,1% jeb 163,86 miljoniem eiro. 19 pašvaldībām ir paredzēta papildu dotācija 7 miljonu eiro apmērā.

Savukārt pašvaldību nodokļu ieņēmumi 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadam plānoto, vidēji pieaug par 221 miljonu jeb 11%.

Bet vidējā termiņā pašvaldībām ir jāturpina darbs pie pašvaldību izdevumu optimizācijas, gūstot efektu no izdevumu pārskatīšanas un procesu centralizācijas, kas ļautu nodrošināt resursu efektīvāku izlietojumu, norāda ministrija.

KONTEKSTS:

Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam gadskārtējam pašvaldības budžetam jābūt apstiprinātam domē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta likuma izsludināšanas. 2024. gadā pašvaldībām kārtējā gada budžeti bija jāpieņem līdz 21. februārim. Vienīgā, kas to nav izdarījusi, ir Rēzeknes valstspilsētas dome.

Likums noteic, ka budžetā ir jāparedz un jāpamato, kādi līdzekļi nepieciešami pašvaldībām to funkciju izpildei, nodrošinot, ka izdevumi tiek segti ar ieņēmumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti