Sākotnēji pašvaldība iesniedza budžetu ar 1,3 miljonu eiro lielu deficītu, tad ar 2,27 miljonu eiro deficītu, taču šobrīd deficīts ir pieaudzis līdz vairāk nekā 3,4 miljoniem eiro. Tas tāpēc, ka pirmdien pašvaldība saņēmusi pēdējo maksājuma pieprasījumu par rekreācijas centra būvniecību 1,2 miljonu eiro apmērā.
Tuvākajās dienās plānota kārtējā Budžeta darba grupas tikšanās, lai meklētu vēl citus veidus, kā "savilkt jostas ciešāk", tikmēr galavārds būs jāpieņem Rēzeknes domes deputātiem, kuri jau iepriekšējā domes sēdē apliecināja, ka par nepopulāriem budžeta apgriešanas lēmumiem balso pret vai atturas.
Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks un domes priekšsēdētāja pienākuma izpildītājs Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai") sacīja: "Pēc mūsu aprēķiniem, tas pēdējais maksājums 1,2 miljoni, kurš mums būs jāmeklē kārtējā gada budžetā, ņemot vērā jau esošo iztrūkumu, mums būs vēlreiz jāpārskata iespējamās ekonomijas avotus un jāizdiskutē ar deputātiem, jo visas piedāvātās iniciatīvas, lai viņas ieviestu, būs vajadzīgs domes lēmums. Pagājušajā nedēļā mēs jau izskatījām brīvo iniciatīvu atcelšanu, atvaļinājuma pabalstu atcelšanu. Deputāti to neatbalstīja."
Jautāts, ja nav budžets bez deficīta, vai tas nozīmē, ka pilsēta zaudē arī Finanšu ministrijas apsolītos 5 miljonus, Stecs sacīja: "Jā, un šajā gadījumā mēs jau runāsim par politisko krīzi."
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – 2023. gada izdevumu segšanai tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb spa centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu no amata atstādinātā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre neizslēdz arī domes atlaišanu.
Valsts kontrole revīzijā atklājusi, ka Rēzeknei ir 13,7 miljonu eiro lielas pārskatos neuzrādītas finanšu saistības. Turklāt pilsētas budžetā izpalikuši resursi trīs mēnešiem 8,68 miljonu apmērā.