"airBaltic" darbiniekiem piedāvā divas iespējas - ņemt bezalgas atvaļinājumu, ko daži arī izmanto, vai aiziet no darba ar kompensāciju pāris mēnešalgu apmērā.
Aviācijas nozares arodbiedrībā uzskata, ka daudziem darbiniekiem ar ilgāku stāžu pienāktos saņemt lielāku kompensāciju. Arodbiedrība arī pārmet "airBaltic" vadībai, ka netiek pienācīgi apspriestas citas iespējas. Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes locekle Dace Kavasa raksturo sarunas kā vienpusējus “airBaltic” paziņojums, kuros arodbiedrība tiek nostādīta fakta priekšā, ka atlaižamo būs vairāk.
Neraugoties uz arodbiedrības iebildēm, "airBaltic" apņēmies atbrīvot aptuveni 700 darbinieku.
Kaut gan aviokompānija sola kādreiz viņus atkal paņemt atpakaļ, jāpaļaujas tikai uz mutiskiem solījumiem.
“Šobrīd Eiropā vairs nepastāv aviācija, izņemot kravu un repatriācijas lidojumus, bet, kad atgriezīsies izaugsme, “airBaltic” vēlas turpināt savu izaugsmi, kā bija plānots, un mēs atkal pieņemsim darbā cilvēkus,” raidījumam “De facto” teica “airBaltic prezidents” Martins Gauss.
Uz precizējošu jautājumu, cik no atlaistajiem darbu varētu atgūt, Gauss atbild, ka pēc viņa prognozēm “nākamā gada laikā mēs pieņemsim atpakaļ visus un vēl vairāk.”
"airBaltic" rīcība, atlaižot gan pilotus, gan stjuartus, gan tehniskos darbiniekus, tiek akceptēta no lielākā īpašnieka Satiksmes ministrijas puses.
“Mēs pilnībā atbalstām visus soļus, ko veic aviokompānijas vadība, lai ''ieziemotu'' uzņēmumu,” teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
Taču, kā var secināt no satiksmes ministra teiktā, viņš sapratis, ka "airBaltic" tik daudz darbinieku, kā agrāk, tuvākajā nākotnē tomēr nebūs vajadzīgi.
“Aviokompānijas vadība mērķtiecīgi jau ir izstrādājusi plānu, kā atsākt darbu tādā konfigurācijā, kas vairs neprasīs to cilvēku klātbūtni, kas pašlaik tiek atlaisti,” saka Linkaits.
Proti,
"airBaltic" plāno par 40% noīsināt floti, atsakoties no "Boeing" un turbopropelleru lidmašīnām, kurām beigsies līzings, saglabājot tikai 22 modernākos "Airbus" lidaparātus.
Gauss apstiprina, ka plāns attiecībā uz floti tiešām šāds ir, bet skaidro, ka tiek izstrādāti dažādi pēckrīzes attīstības modeļi.
Pašlaik "airBaltic" līdzekļu pietiekot, jo aizņēmušies jau pērn un gada sākums bijis labs, bet kādā brīdī Latvijas valdības palīdzība var kļūt nepieciešama.
“Ja mēs varam turpināt sarunas ar piegādātājiem un samazināt darbinieku skaitu, tad mēs kādu laiku - un tas ir vairāk nekā mēnesi, vairāk nekā divus mēnešus - varēsim turpināt ar to naudu, kas mums ir. Bet neatkarīgi no tā, mēs sagaidām zemāku pieprasījumu nākotnē, un šī ir Eiropas un pasaules problēma. Mēs, tāpat kā citas lidsabiedrības, meklēsim atbalstu pie mūsu akcionāriem, bet tas nav šodien,” paskaidroja Gauss.
Gauss tomēr noklusē, ka faktiski valdība jau sniegusi kompānijai atbalstu.
Pirms vairākiem gadiem “airBaltic” izsniegto valsts aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā pārvērtīs pamatkapitālā, tādējādi “airBaltic” parāds valstij vairs nebūs jāatdod. Ministru kabinets par to lēma šonedēļ.
Darbinieku atlaišanu plāno arī lidostā “Rīga”. “Mēs esam izanalizējuši situācijas attīstību uz priekšu, gan ņemot vērā starptautisko ekspertu pieredzi, gan pieredzi no citām valstīm, ka situācija stabilizēsies pakāpeniski. Noteikti vismaz divus gadus darbinieku skaits, kas bija nepieciešams, [apkalpojot] 7,8 miljonus pasažieru, nebūs nepieciešams,” pastāstīja lidostas valdes loceklis Artūrs Saveļjevs.
Lidosta vai nu tiešām vēl nezina, vai pagaidām nevēlas atklāt, cik darbinieku atlaidīs, bet tie būšot “krietni vairāk” nekā 30, kas ir minimālais skaits, piesakot kolektīvo atlaišanu.
Gan lidostai, gan citiem stratēģiskiem valsts uzņēmumiem nepienākas tā sauktais dīkstāves pabalsts.
To valdība piedāvā tikai privātajam sektoram. Par valsts uzņēmumiem tiks lemts atsevišķi.
“Tās vajadzības pašlaik tiek apzinātas. Katra uzņēmuma vadība gatavo priekšlikumus,” pauda satiksmes ministrs Linkaits.
Līdz šim nolemts palielināt "Latvijas Gaisa satiksmes" pamatkapitālu par aptuveni sešiem miljoniem eiro. Naudu jau lūgusi arī lidosta.
