Sodītie uzņēmumi
KP pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildus gūtajiem pierādījumiem, konstatēja konkurences tiesību pārkāpumu desmit uzņēmumu darbībās:
- SIA “Skonto būve”,
- SIA “Latvijas energoceltnieks”,
- SIA “Velve”,
- SIA “Arčers”,
- SIA “Rere būve”,
- SIA “Re&re”,
- SIA “Rbsskals būvvadība”,
- SIA “Abora”,
- AS “LNK industries”,
- SIA “Merks”.
Kurus objektus skāra?
KP izpētes laikā identificēja vismaz 70 no teju 90 pārrunātajiem iepirkumiem,
no kuriem lielākā daļa tika noslēgti ar rezultātu par kopējo līgumsummu gandrīz 687 miljoni eiro apmērā.
Tādējādi pasūtītāji saņēma nevis konkurējošu pretendentu piedāvājumus, bet gan tikai konkurenci imitējošus, kas deformēja būvniecības tirgu visā Latvijas teritorijā. KP dati liecina, ka vairāk nekā puse iepirkumu bija tapuši ar ES līdzfinansējumu.
Iepirkumi pēc to apmēra arī bija dažādi – mazākā līgumsumma bija mazāka par vienu miljonu, bet lielākā – virs 100 miljoniem eiro. Tomēr vidējie rādītāji liecina, ka lielākā daļa iepirkumu ir bijuši par summām, kas mērāmas vairākos miljonos eiro.
Kopumā konkurence tika kropļota iepirkumos, kas bija saistīti ar izglītības iestāžu, tirdzniecības centru, ārstniecības iestāžu, sporta laukumu un centru, stadionu, tiesībsargājošo iestāžu, radioaktīvo atkritumu tvertņu un glabātavu, dažādu infrastruktūras objektu būvniecību, pārbūvi un rekonstrukciju, tāpat tehnisko projektu un būvprojektu izstrādi, autoruzraudzību, projektēšanu un paplašināšanu u.tml.
Konkurences padome publiskoja informāciju par to, kuros objektos uzieta aizliegta būvnieku vienošanās publiskos objektos:
- Mežaparka estrāde,
- Rīgas Tehniskā universitāte,
- Jaunais Rīgas teātris,
- Ventspils koncertzāle,
- Kultūras pils “Ziemeļblāzma”,
- Latvijas Nacionālais mākslas muzejs,
- Okupācijas muzejs,
- VEF,
- tehnikumi.
Tāpat “būvnieku karteļa” lieta skāra privātos objektus:
- tirdzniecības centrs “Akropole”,
- tirdzniecības centra “Alfa” pārbūve,
- “Rimi” loģistikas centrs.
Iepirkumu sadale divās grupās
No KNAB nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secināja, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015. līdz 2018. gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un sadalot iepirkumus, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos.
Kopumā sarunās un piezīmēs tika pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70.
Lietas dalībnieki vienojās gan par privātajiem, gan publiskajiem iepirkumiem, t.sk. Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajiem iepirkumiem. KP, veicot lietas materiālu analīzi, secināja, ka būvniecības uzņēmumi bija sadalījušies divās grupās – “Grupa Nr.1” un “Grupa Nr.2”, kuras savā starpā centās sadalīt iepirkumus pēc principa “puse uz pusi” jeb tā, lai starp abām grupām kopējie apjomi pēc summām būtu pēc iespējas līdzīgi. Tostarp sarunās tika apspriests potenciālais iepirkuma uzvarētājs, kam pienāktos konkrētais iepirkums, tāpat piedalīšanās formāli ar “aizsega piedāvājumu” vai tieši otrādi – nepiedalīšanās iepirkumos.
Lai atvieglotu iepirkumu sadales procesu, tika izmantotas piezīmes, kur slēptā veidā tika atspoguļota iepirkumu sadale. Piezīmes procesuālo darbību laikā nonāca KNAB un vēlāk KP rīcībā.
Lietas dalībnieku dalījums grupās:
Grupa Nr.2 |
|
SIA “VELVE” |
SIA “ARČERS” |
SIA “SKONTO BŪVE” |
AS “LNK Industries” |
SIA “RE & RE” |
SIA “ABORA” |
SIA “MERKS” |
SIA “RBSSKALS Būvvadība” |
SIA “RERE BŪVE” |
|
SIA “LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS” |
|
Bija zināmi objekti un līgumsummas
Kartelis tika realizēts gan par tiem iepirkumiem, kas bija jau izsludināti, gan tiem, kas vēl nebija. Piemēram, par “Alfa” iepirkumu būvnieki runāja vairāk nekā gadu pirms un par “Akropole” iepirkumu nedaudz mazāk par gadu pirms iepirkuma izsludināšanas. Līdzīga rīcība novērota arī citkārt, t.sk. publiskajos iepirkumos.
KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite norādīja: "Ja mēs runājam par Mežaparka estrādi, tur faktiski šī sadale notika vēl pirms iepirkums tika izsludināts. Sarunās tiek fiksēts, ka viņi nezināja, kurai grupai pagaidām iedalīt, ar norādi 50/50 un tad skatīsies, kā tas iznāk."
Tāpat no būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secināja, ka būvniekiem nereti ir nevis lietišķi, bet personīga rakstura kontakti ar pasūtītājiem, kurus bez vilcināšanās var izmantot, lai īstenotu karteļa vienošanos un panāktu nepieciešamo un iecerēto sadales rezultātu konkrētā iepirkumā.
Audioierakstu atšifrējumi apliecinot, ka lietas dalībnieki apzinājās savas pretlikumīgās darbības, tāpēc
darbojās slēptā veidā, vairākkārt atgādinot sarunas biedriem “atstāt telefonus ārpus tikšanās vietas” un sarunā nelietot vārdu “shēma”, bet gan “kopīga sapratne”.
Tāpat KP secina, ka lietas dalībnieki apzinājās savas rīcības neatbilstību konkurences tiesībām, norādot sarunā: “Bet principā ar to Konkurences padomi jābūt uzmanīgiem ir. Jābūt uzmanīgiem (..)”.
"Būvnieku karteļa" objektiem draud ES naudas samazinājums
"Būvnieku karteļa" lietai var būt arī nozīmīga ietekme uz Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajiem projektiem.
Centrālā finanšu un līguma aģentūra, kas pārvalda fondu ieviešanu Latvijā, norādīja, ka konkurences pārkāpuma gadījumos tai ir pienākums atcelt vai samazināt projektiem ES līdzfinansējumu.
Finanšu korekcijas vadlīnijas noteic, ka gadījumā, ja pārkāpumā ir iesaistīts arī pasūtītājs, tad finansējumu aģentūra atņems pilnībā.
Savukārt, ja slēpti par objekta uzvarētāju vienojušies visi konkursa dalībnieki, tad samazinājums būs 25% apmērā, bet, ja pārkāpumu veicis tikai konkursa uzvarētājs, tad 10% apmērā.
Aģentūra gan uzsvēra, ka tieši "būvnieku karteļa" lietu komentēt vēl nevar, jo ar KP lēmumu tai vēl jāiepazīstas.
Sodi un izlīgums
Kopējais izpētes periods ir par laika periodu vismaz no 2011. līdz 2019. gadam. Pārkāpuma ilgums lietas dalībniekiem variē atkarībā no iesaistes kartelī, bet nevienam uzņēmumam tas nav mazāks par gadu un astoņiem mēnešiem, savukārt citiem pārsniedz sešus gadus.
Lietas dalībnieku iesaistes ilgums kartelī:
Lietas dalībnieks |
Kopējais pārkāpuma ilgums |
SIA “RE & RE” |
Seši gadi, divi mēneši un 15 dienas |
SIA “VELVE” |
Seši gadi, divi mēneši un 15 dienas |
SIA “SKONTO BŪVE” |
Seši gadi, divi mēneši un 15 dienas |
SIA “ARČERS” |
Četri gadi, viens mēnesis un 14 dienas |
SIA “ABORA” |
Četri gadi un astoņas dienas |
SIA “MERKS” |
Četri gadi un astoņas dienas |
AS “LNK Industries” |
Četri gadi un astoņas dienas |
SIA “LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS” |
Divi gadi, seši mēneši un 13 dienas |
SIA “RERE BŪVE” |
Divi gadi, trīs mēneši un 16 dienas |
SIA “RBSSKALS Būvvadība” |
Viens gads, astoņi mēneši un 21 diena |
Ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un būtisko nodarīto kaitējumu pasūtītājiem un to klientiem, KP pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem piemēroja ievērojamus naudas sodus. Sods tiek aprēķināts procentos no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un smagumu. Attiecīgi lielāks sods piemērots tiem lietas dalībniekiem, kas aktīvāk iesaistījās aizliegtās vienošanās attīstīšanā un nodrošināšanā, piemēram, definējot karteļa vienošanās pamatprincipus, mērķus un vienošanās realizācijas formu, ka vienošanās starp lietas dalībniekiem ir mutvārdu, un tiem, kuri bieži piedalījās fiksētajās sarunās vienlaikus arī ar lielāku klātesošo pārstāvju skaitu.
Tādējādi KP konstatēja, ka SIA “Velve”, SIA “Skonto būve” un SIA “Re&re” izcēlās ar augstāku aktivitāti kartelī.
KP piemērotie naudas sodi karteļa dalībniekiem ir jānomaksā solidāri ar to mātes sabiedrībām. Ņemot vērā, ka SIA “Velve” sadarbojās ar iestādi un iesniedza visu tās rīcībā esošo informāciju, uzņēmumam tika piemērots naudas soda samazinājumu par 1,5 %. Tāpat ar SIA “Velve ” tika panākts izlīgums par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumam piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Izlīgums paredz soda samazinājumu par 10 %. Savukārt SIA “RBSSKALS Būvvadība” darbība ir likvidēta, tāpēc lēmums par naudas sodu netika pieņemts.
SIA "Velve" valdes priekšsēdētājs Kaspars Rokens Latvijas Radio pauda, ka šī brīža valde uzņemas pilnu atbildību par notikušo. Kartelī uzņēmumu pārstāvējis bijušais līdzīpašnieks un vairākos kriminālprocesos iesaistītais Māris Martinsons, kurš ar kompāniju vairs neesot saistīts.
"Atzīstam to, ka šie pārkāpumi ir fiksēti. Gribu akcentēt, ka esošā valde, kas ir pilnībā nomainījusies 2019. un 2020. gada laikā, ir pilnībā jauna un nekādi nav saistīta ar iepriekšējiem īpašniekiem un darbiniekiem, kas varbūt šādas darbības ir veikuši minētā karteļa ietvaros. Šobrīd nekas tāds noteikti nenotiek, uzņēmums darbojas caurspīdīgi un saprotami konkurences apstākļos, tā kā šādi pārkāpumi nav iespējami šobrīd vai ir minimizēti līdz neiespējamiem," sacīja Rokens.
Karteļa dalībnieki un tiem piemērotie naudas sodi procentos no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma un absolūtos skaitļos (eiro):
Lietas dalībnieks |
Naudas soda apmērs (%) |
Galīgais sods (EUR) |
AS “LNK Industries” |
5,4 |
3 711 491,28 |
SIA “LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS” |
5,3 |
3 329 579,41 |
SIA “MERKS” |
5,4 |
2 688 950,79 |
SIA “VELVE” |
4,6 |
2 421 419,39 |
SIA “ARČERS” |
5,4 |
1 998 412,02 |
SIA “ABORA” |
5,4 |
1 115 910,00 |
SIA “RERE BŪVE” |
5,2 |
711 050,34 |
SIA “SKONTO BŪVE” |
6,1 |
746 720,15 |
SIA “RE & RE” |
6,1 |
170 635,91 |
Šī ir viena no visu laiku ievērojamākajām karteļu izpētes lietām KP vēsturē. Tās izmeklēšanā KP sadarbojās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
Iesaistītajiem būvniekiem jārēķinās ne tikai ar naudas sodiem, bet arī to, ka pasūtītāji varēs celt prasības par zaudējumu piedziņu.
Šmite skaidroja: "Šajā lietā ir arī cietušie no tā, ka ilgstošā laika periodā no šiem lietas dalībniekiem šī konkurence bija kropļota, un karteļa gadījumā ir pat prezumpcija, kas ir iestrādāta likumā, ka faktiski var uzskatīt, ka šie iepirkumi ir bijuši sadārdzināti vismaz par 10%."
Daži no sodītajiem būvniekiem jau plāno sodu pārsūdzēt
Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, aģentūrai LETA pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.
AS "LNK Industries" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.
"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.
Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.
SIA "Skonto būve" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.
AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.
"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.
Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".
KONTEKSTS:
Būvnieku karteļa lietā, pie kuras strādāja gan KNAB, gan Konkurences padome, bija aizdomas par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu un arī aizliegtu karteļa vienošanos, kurā trīs gadu garumā saskaņotas cenas un savstarpēji dalīti iepirkumi. Aizdomas par neatļautu vienošanos starp būvniekiem ir aptuveni 100 objektos.
Shēmā iesaistīti vismaz 10 valstī lielākie būvuzņēmumi. Lietā divas personas tika īslaicīgi aizturētas un kopumā sešām personām tika dotas tiesības uz aizstāvību, tostarp pieciem būvniekiem un vienam politiķim.
KNAB tā arī negūstot apstiprinājumu nevienai no politiķu kukuļošanas epizodēm, pie lietas turpina strādāt Konkurences padome, kas izmeklē aizliegtu vienošanos jeb karteli vairāku būvkompāniju starpā.
Konkurences padome konstatējusi pārkāpumus 10 uzņēmumu darbībās un kopumā tiem piemērojusi sodus vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā. No lēmuma spēkā stāšanās brīža sodītajiem uzņēmumiem gadu būs aizliegts piedalīties publiskajos iepirkumos. Uzņēmumi Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt.
Konkurences uzraugi vēl neatklāj visus uzņēmumus, kuri pieļāvuši pārkāpumus. Tomēr zināms, ka izmeklēšanā bija iesaistītas vairākas no Latvijas lielākajām būvfirmām.