Pietrūcis valsts un pašvaldības atbalsta – uzsvēra "Ludzas Zemes" redaktore, cerot, ka šī laikraksta slēgšana liks politiķiem pievērst lielāku uzmanību mazajiem reģionālajiem medijiem.
Pēdējais numurs iznācis pagājušajā piektdienā
Tirdzniecības vietās Ludzā vietējo avīzi "Ludzas Zeme" nopirkt vairs nevar. Pēdējais numurs iznāca pagājušajā piektdienā ar paziņojumu, ka avīze aptur darbību un abonenti aicināti ierasties redakcijā, lai saņemtu naudu par atlikušajiem gada mēnešiem.
Kāpnēs veidojas rinda, un cilvēki neslēpj sašutumu, ka vairs nesaņems ierasto lasāmvielu:
"Ļoti žēl, ļoti žēl, ka jūs vairs nebūsiet. Es vairs neatceros, visu mūžu, liekas, lasīju. Nezinu, ko tagad. Radio, televizors strādā. Būs jāskatās tur visas jaunākās ziņas."
"Cilvēki vēl daudzi palikuši. Sevišķi laukos mums nav nekādas citas saziņas. Internets arī ne katrā mājā ir. Kaut arī Zilupē es dzīvoju, bet tur visa nomale – Zilupe, Pasiena, visi lasa avīzi. Pasūta, gan kioskā pērk, gan tagad veikalā. Kas piedzimis, kas nomiris – to var apskatīt. Bet nav vairs. Skumji."
"Mēs jau nekur daudz nestaigājam. No avīzes mums vismaz bija jaunākā informācija. Tagad galīgi švaki. Neko mēs nezināsim. Gaidījām, gaidījām katru nedēļu avīzīti – kas tad tur jauns būs pierakstīts."
"Viena kāpņu telpa piecstāvu mājā lasa vienu avīzi"
Reģionālais laikraksts Ludzas pusē iznāca kopš 1940. gadiem sākotnēji ar latgalisku nosaukumu "Ludzas Taisneiba", pēc tam padomju laikos saukts "Par Komunisma Uzvaru", savukārt līdz ar neatkarības izdošanu – ar līdzšinējo nosaukumu "Ludzas Zeme". Laikraksts iznāca divas reizes nedēļā latviešu un krievu valodā.
"Jūtos tā, it kā man nocirsta roka," atzina redaktore Laima Linuža.
"Ludzas Zemes" tirāža bija 2000 eksemplāru. Redaktore atzina – valsts mērogā tas nav daudz, taču daļai lasītāju avīze bija vienīgais informācijas avots par notikumiem savā pusē, turklāt daudzi dalījās ar avīzi arī ar kaimiņiem un draugiem.
"Viena kāpņu telpa piecstāvu mājā lasa vienu avīzi. Viņiem ir sarunāts, ka viens izņem, izlasa, tad noliek citam tajā kastītē," stāstīja Laima Linuža.
Viņa norādīja, ka ilgstoši cīnījusies par avīzes saglabāšanu, runājusi arī ar prezidentu un citām augstākajām amatpersonām.
Šobrīd "Ludzas Zemi" glābt esot par vēlu, uzskata redaktore, bet vēl cer, ka tas politiķiem atvērs acis, lai pievērstu lielāku uzmanību reģionālajiem medijiem.
"Esmu braukusi un runājusi ar dažādiem ierēdņiem ilgstoši. Biju aktīva. Bija pārliecība, ka mūs dzird, ka esam svarīgs medijs. Vārdos – jā, jā, bet darbībā – nē. Atveriet acis, valdība! Glābiet taču mazās avīzes!" aicināja redaktore.
Pēdējais piliens slēgšanai – neapstiprinātie Mediju fonda projekti
Pēdējais piliens avīzes slēgšanai bijis neapstiprinātie projekti no Mediju atbalsta fonda, kas vairākus gadus ir būtisks finansiāls atspaids ne vien "Ludzas Zemei", bet daudziem reģionālajiem medijiem.
Šogad konkursā tika saņemti 86 projektu pieteikumi, no kuriem apstiprināti 59.
"Pagājušajā gadā viņu projektu pieteikumi tika apstiprināti, bet šogad kvalitātes kritērija "izdevumu atbilstība un pamatotība" dēļ diemžēl nācās noraidīt," atteikumu "Ludzas Zemei" skaidro Sabiedrības integrācijas fonda direktores vietniece Dace Spaliņa.
Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga uzsvēra, ka neliela reģionālā medija slēgšana ir zaudējums arī kopējai Latvijas informatīvajai telpai.
"Tie ir tādi tā saucamo ziņu tuksnešu veidošanās draudi, kam uzmanību ir pievērsusi arī Eiropas Savienība, jo ir jāuzsver, ka reģionālie mediji ir apdraudēti un diemžēl tiek slēgti ne tikai Latvijā. Pierobežas rajoni, kāda ir Ludza, "Ludzas Zemes" aptvertais rajons, – ir skaidrs, ka tas ir tāds īpaši dezinformācijai pakļauts reģions, tāpēc tur būtu īpaši svarīgi, lai ir spēcīgi un kvalitatīvi mediji," stāstīja Sloga.
KM: Reģionu mediju saglabāšanai darīts pietiekami daudz
Tikmēr Kultūras ministrija kā uzraudzībā ir mediju joma uzskata, ka tiek darīts pietiekami daudz, lai saglabātu reģionālos medijus.
"Kopumā atbalsts reģionālajiem medijiem kopš 2017. gada ir pieaudzis gandrīz četras reizes, šogad sasniedzot gandrīz divus miljonus eiro," norādīja ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Agnese Berga.
Kultūras ministrija ik gadu arī organizē mācības medijiem, kā arī iesaistījusies Eiropas Savienības projektā mediju digitalizācijai.
"Ludzas Zeme" no iespējas piedalīties digitalizācijas projektā atteikusies, neredzot iespēju, ka šī brīža auditorija būtu gatava pāriet uz avīzes lasīšanu digitāli. Arī pārdošanas iespēju slēgšanas vietā "Ludzas Zemes" redaktore Laima Linuža vairs neapsver.
"Ja ir interese kādam iegādāties, tad tie drīzāk ir uz sarkano krāsu velkošie spēki. Es kā cilvēks, kā pilsonis neesmu gatava dziedāt citu, svešu dziesmu. Tāpēc par nekādu atjaunošanu runas nav," uzsvēra Laima Linuža.
Ludzas tirdzniecības vietās un dažkārt arī cilvēku pastkastītes nonāk arī blakus pilsētas Rēzeknes divi laikraksti, kā arī Latgales reģionu aptverošās avīzes "Latgales Laiks" un "Vietējā Latgales Avīze". Iedzīvotāji gan teic, ka tajos esot pārāk maz ziņu no Ludzas, tāpēc visdrīzāk drukātos medijus vairs nelasīs.
