Arī sociālajos tīklos vīrusa izplatību sāk apspriest aktīvāk. Kādam šķiet, ka nonācis Covid-19 viļņa vidū, nupat paziņu vidū pirmais hospitalizētais, citam jau vairākiem kolēģiem testi pozitīvi.
Kāpusi saslimstība
Masveida testēšana vairs nenotiek, un pacientus testē tikai slimnīcās. Tomēr Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija liecina, ka saslimstība ar Covid-19 pašlaik pieaug.
"Pozitīvo paraugu īpatsvars tagad ir zināmā mērā lielāks, nekā bija vasaras mēnešos, vasaras vidū. Toreiz [pozitīvi] bija apmēram 6% no visiem paraugiem, bet tagad šis rādītājs pēdējā novērošanas nedēļā bija sasniedzis līdz 16%. Bet tas attiecas uz relatīvi nenozīmīgu pacientu daudzumu – uz kādiem 300 paraugiem. Bet šis rādītājs tomēr ir vērā ņemams. Tas norāda, ka
līdzīgi kā citās valstīs ir sācies [Covid-19 saslimstības] pieaugums.
Pieaugums parasti bija novērots arī iepriekšējos gados vasaras beigās un sevišķi rudens sākumā," pastāstīja SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Viņš arī minēja to, ka pieaug Covid-19 pacientu skaits slimnīcās. Tas nav liels, bet acīmredzams. Vasaras vidū slimnīcās ārstējās vidēji 14 pacientu nedēļā, bet pagājušajā nedēļā šis skaits ir dubultojies, sasniedzot 28.
Trešais lielums, ko monitorē SPKC, ir Covid-19 koncentrācija notekūdeņos. Šie dati liecina, ka joprojām situācija ir relatīvi mierīga un koncentrācija nav paaugstinājusies. Vienlaikus Perevoščikovs uzsvēra, ka ir tikai pats septembra sākums, elpceļu vīrusi, to skaitā Covid-19 izraisītājs, tikai sāk izplatīties vairāk. Kulminācija paredzama septembra beigās.
Atcels Covid-19 ierobežošanas likumu
Tikmēr valdībā šonedēļ atbalstīta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atcelšanu.
Veselības ministrijā skaidro – atsevišķs likums vairs nav nepieciešams, jo šī slimība tagad labi iepazīta. Savukārt vajadzīgās normas, kas nepieciešamas Covid-19 uzraudzībai un ierobežošanai, ietvertas citos normatīvos.
"Protams, vakcinācija – viss regulējums attiecībā uz to, ka valsts nodrošina vakcīnu sabiedrībai, vakcīnu reģistrācija E-veselībā. Mēs pārņemam arī elektronisko epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu, kas tika izmantota Covid-19 pandēmijas laikā. Nākotnē to pielāgosim arī attiecībā uz citām infekcijas slimībām," norādīja Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane.
Citos likumos un noteikumos ietverta arī prasība laboratoriju darbiniekiem ziņot par Covid-19 gadījumiem, ārstniecības personu pienākumi u.tml.
Vīruss turpina mainīties
Joprojām izplatās vīrusa omikrona paveids, precīzāk – paveida paveids, ko apzīmē ar burtiem XBB.1.5. Tajā nepārtraukti notiek mutācijas – tas pielāgojas apstākļiem, pielāgojas tam, ka lielākajai daļai cilvēku ir imunitāte. Tāpēc tas zināmā mērā imunitāti var apiet un ir ļoti lipīgs.
Kaut gan smagi gadījumi diez vai paredzami lielā apjomā, tomēr Covid-19 ir bīstamāks nekā parasts saaukstēšanās vīruss, atgādināja Perevoščikovs. Turklāt vasarā teju katru nedēļu no šīs slimības kāds nomira.
Tieši pret dominējošo paveidu pasargājoša vakcīna būšot pieejama vēlāk rudenī.
Cik smagi slimo?
Pēc inficēšanās ar Covid-19 cilvēks saslimst diezgan drīz, jo vīrusa inkubācijas periods ir līdz trim dienām. Slimības pazīmes daudz neatšķiras no saaukstēšanās: sāp kakls, var būt klepus, paaugstināta temperatūra, ļoti slikta pašsajūta un galvassāpes, ko izraisa vīrusa koncentrācijas pieaugums organismā.
Lielākoties un lielākajai daļai pacientu ar to arī slimošana beidzas. Taču cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, hronisku slimību pacientiem un grūtniecēm slimības gaita var būt smagāka un var nākties ārstēties slimnīcā, jo imunitāte ir novājināta.
SPKC iesaka vakcinēties riska grupu pacientiem, bet par masveidīgu potēšanos nav runas. Pārējiem no slimošanas jācenšas izvairīties, dzīvojot veselīgi, vēdinot telpas, vairoties no vietām, kur pulcējas daudz cilvēku.
Vēl par imunitāti runājot: tā gan ir lielākajai daļai cilvēku – pēc izslimošanas, taču tā nav sevišķi noturīga, tikai aptuveni sešus mēnešus, šajā laikā pakāpeniski pazeminoties. Tāpēc riska grupām, piemēram, pansionātu iemītniekiem, iesaka negaidīt ilgāk par sešiem mēnešiem un vakcinēties atkārtoti. Katrā ziņā vakcinācijas mērķis ir novērst smagus slimības gadījumus un nāvi.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus un centienos ierobežot slimības izplatību bija noteikti dažādi ierobežojumi, kurus pastiprināja vai mīkstināja, ņemot vērā slimības izplatību.
Pērn aprīlī Latvijā atcēla lielāko daļu Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu, saglabājot dažus izņēmumus riskantās vidēs, tostarp saglabājot prasību par medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs. Bet šogad maijā atcelta arī prasība par obligātu sejas masku lietošanu ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.
