ĪSUMĀ:
- Aprīlī Rainas vīrs viņu sadūris pēc viņas paziņojuma par vēlmi šķirties.
- Palīdzību izsauca 3 nepilngadīgie bērni; sievieti aizveda uz slimnīcu.
- Rainai izņēma liesu, sagraizītās rokas nefunkcionē, viņa tikai nesen atgriezās mājās.
- Šonedēļ tiesa atbrīvoja varmāku no apcietinājuma – vairs nav pamata brīvības atņemšanai.
- Viņam noteikts aizliegums tuvoties sievai un bērniem, Raina netic, ka tas viņu atturēs.
- Policija lūdza apcietinājumu neatcelt, tagad plāno noteikt policijas uzraudzību.
- Rainai policija iesaka saukt likumsargus, ja vīrs mēģina tuvoties vai sazināties.
Sievieti sauc Raina Vīksne. Viņas vīrs ir Jānis Vīksne. Uzbrukums noticis naktī uz 11. aprīli. Pēc Rainas stāstītā, viņa jau iepriekš vīram pateikusi, ka taisās šķirties pēc 17 gadiem laulībā – vīrs bieži lietojis alkoholu, bijis agresīvs pats pret sevi, sitis pa sienām, bet līdz liktenīgajai naktij sievu un bērnus neaizskāris.
Bet tajā dienā viņš cauru dienu esot bijis ārpus mājas, dzēris un sūtījis viņai īsziņas, ka gribot izrunāties, bet naktī, kad viņa jau gulējusi, pārnācis mājās, atkal uzstājīgi gribējis izrunāties un, kad viņa apstiprinājusi, ka tiešām vēlas attiecības pārtraukt, uzbrucis ar nazi.
"Viņš turpināja tajā kreisajā sānā durt. Es nezinu, viņam varbūt bija mērķis man nieres pārdurt vai kā, kāpēc viņam gribējās to kreiso sānu.
Viņš man kādas četras reizes iedūra tajā kreisajā sānā. Es, saprazdama, kas notiek, domāju – ak, Dievs, bērni, viss, viņi tur guļ blakus savās istabās. Vai tiešām viņiem būs jāatrod mani tādu?! Es sapratu – man kaut kas jādara. Es mēģināju ar roku raut – visi pirksti man ir sagriezti. To nazi neizdevās [atņemt]. Tad es sapratu – stumšu viņu ar kāju ārā no gultas. Stūmu ar kāju ārā, tad viņš sagrieza man kāju," nu jau gandrīz divus mēnešus vecos notikumus atcerējās Raina Vīksne.
Pēc tam uzbrucējs atradis nazi un vēl vairākas reizes sievai iedūris, bet notiekošo jau bija sadzirdējuši bērni – 9, gandrīz 12 un 14 gadus veci – un bija izsaukuši palīdzību.
Vīrietis aizturēts, bet Raina aizvesta uz slimnīcu, kur ārsti cīnījušies par viņas dzīvību.
Uzbrukums atstājis ļoti smagas sekas – viņai izņemta liesa, ir grūti paiet, un arī sagraizītās rokas īsti nefunkcionē, taču invaliditāte oficiāli neesot noteikta.
Tikai pirms neilga laika Raina atlabusi tiktāl, ka varējusi atgriezties mājās, tāpēc ziņa, ka tiesa nolēmusi vīru izlaist no apcietinājuma, viņai bijusi, maigi izsakoties, kā auksta duša.
"Vakar uzzināju prieka vēsti, ka ir cilvēki, kas uzskata, ka šāds varmāka ar vienu vienīgu solījumu var apsolīt un viņu var palaist līdz tiesai, kura nezinu, kad notiks. Viņam vēl pat nav uztaisīta ekspertīze. Viņu mierīgi izlaiž pret goda vārdu, ka viņš netuvosies. Paldies vispār viņa radiem, kas man paziņoja, ka viņš ir izlaists," pastāstīja Raina.
Kaut gan 11. maijā viņam noteikts aizliegums tuvoties sievai un bērniem, un viņu dzīvesvietai, Raina uzskata, ka tas viņu neatturēšot.
Zemgales rajona tiesas Dobelē tiesnese Iluta Kovaļova rakstiskajā komentārā Latvijas Radio skaidroja, ka, izskatot apcietinājuma turpmāko piemērošanu slepkavības mēģinājumā aizdomās turētajam Jānim Vīksnem, "netika konstatēts ne bēgšanas risks, ne risks, ka persona centīsies traucēt izmeklēšanu, ne nepieciešamība novērst līdzīgu noziedzīgu nodarījumu, ne arī tas, ka persona būtu ar noziedzīgu novirzi."
Līdz ar to tiesneses ieskatā tāds drošības līdzeklis, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vairs neesot nepieciešams, un to var aizstāt ar citu.
Policijā savukārt informēja, ka izmeklētājs lūdzis tiesu apcietinājumu neatcelt, pamatojot, ka tas atbilst sabiedrības interesēm. Tiesa tomēr izlēmusi citādi.
Policijas Zemgales reģiona pārvaldes Rietumzemgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas galvenā inspektore Evija Kārkliņa informēja, ka turpmāk, "ja būs kaut mazākie signāli, ka viņš, teiksim, neievēros tiesas nolēmumu vai mēģinās pārkāpt drošības līdzekli, sazinoties ar viņu vai izmantojot citu personu starpniecību, noteikti šai sievietei būs jāreaģē, noteikti jāziņo procesa virzītājam vai zvanot 110. Attiecīgi būs policijas iestādei jāreaģē."
Tātad policija iesaka, ka Rainai Vīksnei pašai jāuzmanās un, ja vīrs mēģina tuvoties vai sazināties, jāsauc policija.
Policija gan plānojot varmākam noteikt policijas uzraudzību. Tas nozīmē, ka viņam regulāri jāreģistrējas policijā savā dzīvesvietā – viņš norādījis, ka dzīvo Ogres novadā un strādā Madonas novadā. Un viņam ir arī visi jau iepriekš tiesas noteiktie pienākumi – aizliegts atgriezties un uzturēties mājās, kur dzīvo Raina ar bērniem, pienākt mājām tuvāk par 200 metriem, aizliegts satikties un jebkurā veidā sazināties ar Rainu un bērniem un noteikts arī pienākums gada laikā apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai.
Kārkliņa arī LTV pieļāva, ka risks Rainas dzīvībai var pastāvēt, bet jūlijā tiks veikta tiesu medicīniskā ekspertīze viņas vīram, kurā vērtēs, vai viņš ir bīstams, vai nav bīstams sabiedrībai.
Kad tiesa izskatīs viņa lietu par sievas saduršanu, vēl nav zināms, jo izmeklēšana nav pabeigta. Tikai jūlija vidū vīram paredzēta tiesu medicīnas psihiatriskā ekspertīze, jo, kā teica policijā, uz ekspertiem esot rindas.
Tātad varmāka (aizdomās par slepkavības mēģinājumu turēts cilvēks) uz nenoteiktu laiku ir brīvībā, bet viņa upuri var tikai cerēt, ka viņš ievēros visus pienākumus un ierobežojumus.
"Es piekritu runāt tāpēc, ka tā ir principā tagad vienīgā iespēja mēģināt aizstāvēt sevi un savus bērnus! Man nav pārliecības, ka tā vairs nenotiks, ka neatkārtosies otra Jēkabpils," LTV atzina Raina.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība ") Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda, ka ir sāpīgi, ka šādi gadījumi ir, bet ir labi, ka mēs par tiem runājam, jo tas palīdz meklēt risinājumus.
Viņaprāt, gadījumos, kad ir runa par vardarbību, lai lemtu par apcietinājuma atcelšanu, tiesai nav jāsagaida kādi konkrēti pierādījumi tam, ka persona var atkārtoti kaut ko izdarīt, bet jāvērtē situācija un tas, kas jau izdarīts.
"Nevajag sagaidīt pierādījumus, ka viņš ir bīstams, jo tie var būt traģiski," uzsvēra Judins.
Savukārt pašlaik, ja sievietei ir pamatotas bažas par sevi un bērniem, var lūgt ģenerālprokuroram noteikt speciālu procesuālo aizsardzību, sacīja Judins.
Savukārt policija var piemērot papildu ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus, piebilda Judins.
Viņš arī norādīja, ka nevar apgalvot, ka tiesa šajā gadījumā izdarīja kaut ko nepareizi, jo viņš nav redzējis lietas materiālus, tomēr viņš uzsvēra, ka jābūt argumentiem un pamatojumam, jāvērtē jau nodarītais, jo, piemēram, ja tas noticis alkohola reibumā, tad skaidrs, ka apcietinājumā cilvēks nelieto alkoholu un "redzat vienu cilvēku", bet jāvērtē, kādas var būt sekas, ja viņš brīvībā atkal piedzersies.
KONTEKSTS:
Tiesībsargājošo iestāžu spējai pasargāt varmāku upurus īpašu uzmanību sabiedrība pievērsa pēc traģiskā gadījuma Jēkabpils novadā, kur 16. aprīlī sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja; par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdeva sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli".
Slepkavu Rusiņu policija meklē gandrīz divus mēnešus, vienlaikus nav izslēgts, ka vīrietis varētu būt izdarījis pašnāvību.
