Siliņa pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja, ka ir plānotas intensīvas sarunas par to, kāds atbalsts pašvaldībām nepieciešams no valdības un ministrijām, lai pašvaldības spētu pieņemt lēmumus par virzīšanos uz priekšu ar izglītības sistēmas pārmaiņām.
Pēc divām nedēļām koalīcijas sēdē paredzēts pārrunāt, kāds ir bijis sarunu rezultāts, un tad varētu lemt par tālākajiem soļiem, norādīja premjere.
"Būs intensīvas sarunas, kas vēl ir nepieciešams no valdības un ministriju nozarēm, lai pašvaldības spētu pieņemt lēmumus par iešanu ar izglītības pārmaiņām, jo skaidrs, ka visi vēlas kvalitatīvu izglītību mūsu bērniem," pauda Siliņa.
Atbildot uz jautājumu par pašvaldību finansiālo situāciju, Siliņa norādīja, ka šajās sarunās būs iespējams vienoties par "pilnas programmas finansējumu", ja pašvaldība būs sakārtojusi savu skolu sistēmu. Tas ļautu palikt arī tām mazajām skolām, par kuru tālāku darbošanos tiktu panākta vienošanās.
Ministru prezidente skaidroja, ka pašlaik mazākām skolām līdzekļu nepietiek, jo tajās atšķirībā no lielajām skolām pedagogiem nav īstu piepelnīšanās iespēju. Līdz ar to līdzšinējais modelis "nauda seko skolēnam" ir sevi izsmēlis, norādīja Siliņa.
"Progresīvo" politiķe Antoņina Ņenaševa šajā kontekstā uzsvēra, ka minētā vairāku ministriju sadarbība saziņā ar pašvaldībām palīdzēs virzīties uz stratēģisku redzējumu par vairāku - izglītības, veselības un sociālās aprūpes - pakalpojumu pieejamību pašvaldībās.
Par iecerēto reformu iebildumus izteikusi koalīcijas partnere Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), norādot uz vēl neatrisinātiem jautājumiem. ZZS politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis pauda, ka pirmdien panākta būtiska vienošanās par to, ka jautājuma tālākā skatīšanā pēc būtības tiek piesaistītas arī citas atbildīgās ministrijas.
Valaiņa ieskatā, jautājums nav tikai par izglītības finansējuma modeļa maiņu, bet arī par citām lietām, kas nevarot iet atrauti no minētā piedāvājuma, tādēļ ir nepieciešams tikties ar visām pašvaldībām, izvērtēt ikvienu skolu, saprotot, kas ir jādara, lai varētu veiksmīgi ieviest skolu tīkla reformu.
"Tam ir jāvelta laiks, un tā mēs redzam, ka var nonākt pie pareizajām atbildēm, kad jaunais finansēšanas modelis būtu vislabāk ieviešams un kas būtu papildu nepieciešamās darbības, lai tādu modeli varētu ieviest," norādīja politiķis.
Līdzīgi arī ZZS pārstāvošā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājas vietniece Līga Kļaviņa intervijā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja, ka attiecībā uz skolu tīkla reformu ministrijas savā starpā nav pietiekami strādājušas. "Ja dzirdam no satiksmes ministra, ka viņš sagaida savukārt no izglītības ministra skolu karti un tikai tad notiks kustība, tad mēs saprotam, ka procesi netiek pietiekami kvalitatīvi vadīti," sacīja Kļaviņa, paužot, tā ir Ministru prezidentes atbildība.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna skolu finansēšanas modeļa izveidi. Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts; arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Savukārt 1. februārī sabiedriskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, paredzot pašvaldībām dot vēl vienu gadu, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu.
Jauno pedagogu atalgojuma modeli ieviesīs pašvaldības, kas ir sakārtojušas savu skolu tīklu, un tās saņems arī dažādas priekšrocības.
Valdošajā koalīcijā gan nav vienprātības par skolu tīkla reformu, tomēr partijas ir pārliecinātas, ka tām izdosies atrast kopsaucēju.
