Kartē redzams, ka cilvēki slīkst visā Latvijas teritorijā.
"Sabiedrībā valda mīts, ka visvairāk cilvēku noslīkst jūrā. Skatoties kartē, tas neapstiprinās. VUGD dati liecina, ka noslīkst tur, kur dzīvo visvairāk cilvēku.
Teju katrs dzīvojam ūdens tuvumā, dabīgas ūdenstilpes ir mums visapkārt. Piemēram, piemājas dīķu mērķis nav peldvieta, bet neviens nav pasargāts no nejaušas iekrišanas ūdenī, jo īpaši bērni," uzsvēra biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze.
Klikšķināt, lai pievienotu tuvāk:
Kartē atzīmēti punkti par 316 gadījumiem, kur VUGD laikā no 2020. līdz 2022. gadam no ūdenstilpes izcēlis vienu vai vairākus bojāgājušos. Statistika liecina, ka gadā vidēji katru trešo dienu no ūdens tiek izcelts kāds noslīkušais – 2020. gadā kopā 122 cilvēki, 2021. gadā – 100 cilvēki un 2022. gadā – 94 cilvēki.
Šogad dienests no ūdenstilpēm izcēlis jau 42 mirušus cilvēkus.
Trīs gadu laikā 63% no nelaimes gadījumiem bijuši lauku apvidū vai apdzīvotā teritorijā, 26% – republikas pilsētās un 11% – citās pilsētās.
Nelaimes visbiežāk notiek Rīgā – 16% gadījumu.
Krāslavas un Liepājas novados izcelti vienlīdz daudz bojāgājušo – 4%, bet nedaudz mazāk Rēzeknes novadā – 3%.
"Noslīkt var minūtes laikā, taču pat visātrākie glābēji nevar tik ātri atbraukt. Vairs nebūs ko izglābt, un nelaimē nonākušais pievienosies statistikai par izceltajiem bojāgājušajiem.
Mūsu pieredze rāda, ka visbiežāk nelaime nemaz nenotiktu, ja vien būtu ievēroti drošības pamatnoteikumi – nepeldēties alkohola reibumā vai vienatnē, nebūt pārgalvīgiem, nelēkt nezināmās ūdenstilpēs, lietot peldvestes un pieskatīt vienam otru, īpaši bērnus," norādīja VUGD priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs.
