Viņa uzsvēra, ka garkalniešu viedokļi ļoti dalās, tādēļ ir tik grūti pieņemt lēmumu par Garkalnes pagasta nākotni.
"Kas attiecas uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, tad man gribētos teikt, ka zināmā strupceļā ir arī ministrija," atzina Bērziņa.
VARAM vēl pirms viņas kā ministres darbības sākuma sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu izstrādāja trīs dažādus Garkalnes pagasta sadalīšanas modeļus, taču likumā ir ierakstīts, ka lēmumu pieņem, vienojoties abām pašvaldībām. "Ja likumā ir tāds punkts, ministrija nevar pateikt, vai būs tā vai šādi," norādīja ministre.
Taču palīdzēt panākt vienošanos ministrija gan varot – tādēļ ir apmeklētas abas pašvaldības. "Esam gatavi iesaistīties viņu diskusijās, tieši tāpēc arī ir tapuši šie trīs modeļi," piebilda Bērziņa. "Bet jebkurā gadījumā lēmumu var pieņemt, abām pašvaldībām vienojoties."
Ja pašvaldības nespēs vienoties, paliks spēkā esošās novadu robežas. "Vēl ir pagājis gana īss laiks, lai secinātu, kāda ir dzīve šajā novadā, Garkalnes gadījumā – Ropažu novadā. Būtu vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc 2026. gadā būs izvērtējums, kā novadiem veicies," pauda Bērziņa.
Vēl viņa atgādināja, ka šīs teritorijas ir Pierīgā. Bērziņa ir runājusi ar administratīvi teritoriālās reformas izstrādātājiem, kuri vērsuši uzmanību uz to, ka Garkalnei ir ļoti cieša saistība ar Rīgu.
"Ir jautājums – ja divas pašvaldības nevar vienoties, varbūt Garkalne jāpievieno Rīgai? Arī Rīgas mērs apliecināja, ka varbūt ir arī šāds risinājums iespējams," pauda Bērziņa.
VARAM, pēc Bērziņas vārdiem, Garkalnes jautājumā mēģinās būt kā mentors starp Ādažu un Ropažu pašvaldībām, iesakot kritērijus un iespējamos modeļus. "Lēmums var būt tikai tad, ja abas pašvaldības vienojas – tas ir ielikts likumā," vēlreiz akcentēja Bērziņa.
Savukārt attiecībā uz Varakļānu novada nākotni ministre apliecināja, ja VARAM valdībā virza ieceri to pievienot Madonas novadam. Pamatojums – Satversmes tiesas spriedums, kas noteica, kāpēc Varakļāni nevar būt vieni paši vai Rēzeknes novadā, un iedzīvotāju aptaujas rezultāti.
"Ja Garkalnē viedokļi atšķīrās un bija dažādi, tad Varakļānos 95% izteicās par labu Madonas novadam," paskaidroja Bērziņa.
Ministre piektdien arī dosies vizītē uz Varakļānu, Rēzeknes un Madonas novadiem, kā arī apmeklēs Murmastienes pagastu. Viņa pavēstīja, ka ministrijā ir saņemta Latgales kongresa vēstule, kurā "aicina mūs pārdomāt ja ne Rēzeknes novadā, tad Varakļāni var būt vieni paši kā atsevišķs novads". Vēstulē arī aicināts šo jautājumu skatīt vēsturiskā taisnīguma un Satversmē noteikto valsts pamatvērtību kontekstā.
Taču ministre uzsvēra, ka ministrija virzīs ieceri par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam.
KONTEKSTS:
Līdz administratīvi teritoriālajai reformai Garkalne bija atsevišķs novads, un līdz pēdējam brīdim nebija skaidrs, kam tas reformas ietvaros tiks pievienots. Sākotnēji garkalnieši cīnījās par Garkalnes novada saglabāšanu, bet, kad saprata, ka tas nebūs iespējams, cīnījās par pievienošanos Ādažiem, bet beigu beigās nonāca Ropažu novadā.
Taču administratīvi teritoriālās reformas likumā jau bija paredzēts, ka līdz 2023. gada 31. decembrim ar iedzīvotāju iesaisti Ropažu novadam jāizlemj, kā pārdalīt Garkalnes pagastu, daļu pievienojot Ādažu novadam.
Ropažu novada dome 2023. gada izskaņā nolēma atdot Baltezera ciemu un blakus esošo ciemu "Mārsili" Ādažu novadam.
Savukārt no 2023. gada 30. oktobra līdz 28. novembrim notika publiskā apspriešana un iedzīvotāju aptauja par Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu. Aptaujā piedalījās 1920 respondentu, kuru dzīvesvieta vai nekustamais īpašums atrodas Garkalnes pagastā. 1231 jeb 64,11% atbalstīja pagasta pievienošanu Ādažu novadam, 583 jeb 30,36% – bija pret, savukārt pārējie norādījuši, ka viņi nedzīvo šajā pagastā vai viņiem nav viedokļa par šo jautājumu.
