Par budžeta projekta iekļaušanu darba kārtībā balsoja pieci opozīcijas deputāti un Rēzeknes mēra pienākumu izpildītājs Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai"), četri partijas "Kopā Latvijai" klātesošie deputāti atturējās, bet trīs deputāti – bijušais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") un vēl divi viņa partijas biedri – nebija ieradušies.
Precizējums
Tā bija nevis ārkārtas, bet pārcelta kārtējā domes sēde.
Tādējādi neizdevās jautājumu iekļaut pārceltajā kārtējā domes sēdes darba kārtībā, jo papildu jautājumus var iekļaut tikai tad, ja divas trešdaļas deputātu balso "par".
Līdz ar to Rēzeknes pašvaldība ir vienīgā Latvijā, kas nav izpildījusi prasību par budžeta apstiprināšanu līdz 21. februārim.
Rēzeknes gadījumā tas nozīmē arī to, ka pašvaldība, visticamāk, nesaņems arī Finanšu ministrijas solīto 5 miljonu eiro aizdevumu, kas nepieciešams pilsētas finanšu situācijas stabilizēšanai. Tagad pašvaldība gaidīs Finanšu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas turpmākos lēmumus.
"Deputāti izteica savu redzējumu. Jā, mēs strādāsim bez budžeta – tas ir skaidrs. Jā, mēs būsim vienīgā pašvaldība – tas arī ir skaidrs, bet mums ir tāda pozīcija," uzsvēra Stecs. "Man šķiet, ka tas lēmums jau bija pirmdien, kad izskatīšanai bija piedāvāts optimizācijas plāns, kurš bija noraidīts.
Ja izpildaparāta lēmumus neatbalsta politiskā vara, tā ir savā ziņā politiskā krīze. Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā būtu jābūt lielākai iesaistei no valsts puses," turpināja mēra pienākumu izpildītājs.
Mēra pienākumu izpildītājs uzskata, ka dome jau pagājušajā rudenī bijusi pietiekoši taupīga – optimizējusi štata vienības, atteikusies no pabalstiem. Ar to gan nepietiek, tāpēc gan izpildvaras pārstāvji, gan viņš turpināja strādāt pie jauniem taupības pasākumiem, kas Finanšu ministrijai radīja iespaidu – darbs turpinās.
Vēl pirmdien deputāti tikās ārkārtas domes sēdē, kur pilsētā valdošās partijas "Kopā Latvijai" deputāti kārtējo reizi noraidīja visus priekšlikumus sabalansēta budžeta pieņemšanai.
Lai saņemtu valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā iepriekšējā gada parādu dzēšanai, pašvaldībai bija jāpieņem bezdeficīta budžets.
Rēzeknes pašvaldības izpilddirektors Raimonds Olehno pirms trešdienas sēdes pastāstīja, ka budžeta darba grupa iesniegusi domei divus variantus – budžeta projektu ar 3,5 miljonu eiro deficītu un sabalansētu budžetu, tādā gadījumā atceļot pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas, atvaļinājuma pabalstus darbiniekiem un citus izdevumus.
"Priekšlikumi bija sagatavoti jau janvārī, un 19. janvārī bija pirmā domes sēde, kad tie tika noraidīti. Un 19. februārī bija otrā domes sēde, kur tie bija noraidīti. Bet tie bija tiešām sagatavoti un, kā domes sēdē 19. datumā pasvītroja [deputāts Jāzeps] Korsaka kungs, uz šo brīdi tas varētu būt vienīgais atbalstāmais variants.
Ja deputātiem ir kādi citi risinājumi, kā var sabalansēt budžetu, tas ir Finanšu komitejas darbs un atbildība, bet no darba grupas puses viss nepieciešamais bija izdarīts,"
uzsvēra Olehno.
Viņš gan arī atzina, ka viņam "nav tik liela optimisma, bet, protams, kādu laiku pašvaldība turpinās pildīt savas funkcijas, bet tas ir laika jautājums".
Izpilddirektora prognoze – pēc diviem, trīs mēnešiem pašvaldībā sāks trūkt naudas algu izmaksai, komunālo rēķinu apmaksai un autonomo funkciju izpildei.
Domes opozīcija, kurā ir arī šobrīd valdību veidojošo politisko spēku pārstāvji, vērtē – tagad nu gan ir laiks domes atlaišanai.
"Man ļoti žēl to atzīt, bet izskatās, ka šī dome ir rīcībnespējīga un tā ir jāatlaiž, tur nav variantu, jo tā vienkārši ir destruktīva," sacīja Rēzeknes domes deputāts Jānis Zeltiņš ("Progresīvie").
Finanšu ministrijā norāda, ka par to, ka Rēzeknes budžets nav apstiprināts, informēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kam tad būtu jālemj, cik pašvaldība ir rīcībspējīga. Savukārt par 5 miljoniem eiro – tā kā bezdeficīta budžeta nav, tos nepiešķirs.
KONTEKSTS:
Valsts jau iepriekš pauda gatavību palīdzēt uz bankrota sliekšņa nonākušajai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ar 5 miljonu eiro aizdevumu tikai tad, ja pašvaldība būs spējīga sagatavot budžetu šim gadam bez deficīta. Tomēr tas līdz šim nav izdevies, vietvara arvien meklē veidus, kā jostas savilkt vēl ciešāk.
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – 2023. gada izdevumu segšanai tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb spa centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu no amata atstādinātā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre neizslēdz arī domes atlaišanu.
