ĪSUMĀ:
- "SOAAR" vadītājs apgalvojis, ka par notikušo savulaik vērsies SAB.
- Iesniegumus no "SOAAR" vai tā vadītāja nav saņēmis nedz SAB, nedz KNAB, nedz Valsts drošības dienests.
- Prezidents ģenerālprokuroram uzdod izmeklēt izskanējušos apgalvojumus.
- Arī prokuratūra nav saņēmusi nekādu informāciju par minēto situāciju.
- CVK vajadzības gadījumā gatava sadarboties ar drošības iestādēm.
Vēlēšanu nodrošinātāja "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" trešdien apgalvoja, ka 2014. gada Saeimas vēlēšanu laikā toreizējais "Vienotības" ģenerālsekretārs Kampars aicinājis "SOAAR" vadītāju viltot vēlēšanu rezultātus.
Turklāt Kadžulis apgalvoja, ka par to ziņojis drošības iestādēm, tomēr atsaucība izpalikusi. Kadžulis raidījumā sacīja: "Es par to ziņoju vairākas reizes SAB. Domājat, kaut kas notika? Tur ir tā kā pret sienu, tāpat kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Vienā brīdī nolaižas rokas kaut ko ziņot, jo neviens neko nedara."
Taču tagad SAB norādīja, ka no Renāra Kadžuļa nav saņēmis oficiālu iesniegumu saistībā ar iespējamu 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanu vai mēģinājumiem to darīt.
SAB norādīja, ka šāds iesniegums nav saņemts arī no viņa pārstāvētās SIA "SOAAR". Par konkrēto tematiku SAB nav saņēmis arī nevienu anonīmu iesniegumu, atzīmēja birojā.
Arī KNAB pārstāve Agita Antonāne norādījusi, ka KNAB nav saņemts neviens iesniegums par iespējamu "Vienotības" mudinājumu viltot vēlēšanas.
"KNAB līdz šim nav saņēmis nevienu iesniegumu no Renāra Kadžuļa, SIA "SOAAR" vai kādas citas personas saistībā ar iespējamu 2014. gada Saiemas vēlēšanu rezultātu viltošanu. Vakar LTV raidījumā izskanējušā informācija no uzņēmēja par iespējamu vēlēšanu rezultātu viltošanu ir nopietns signāls, kas pirmšķietami norāda uz valsts sagrābšanas pazīmēm un šādu noziegumu izmeklēšana ir Valsts Drošības dienesta kompetencē," atzīmēja Antonāne.
tāpat Valsts drošības dienests (VDD) norādīja, ka ne 2014. gadā, ne vēlāk nav saņēmis nevienu iesniegumu no uzņēmēja Kadžuļa. No plašākiem komentāriem par to vai šobrīd sākta kāda izmeklēšana VDD patlaban atturējās.
Prezidents ģenerālprokuroram uzdod izmeklēt izskanējušos apgalvojumus
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ceturtdien uzdevis ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē.
Valsts prezidenta kancelejā informēja, ka Satversmes 101. pantā paredzētās tiesības ikvienam Latvijas pilsonim likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, tostarp tiesības piedalīties vēlēšanās, kalpo par demokrātiskas pastāvēšanas garantu un ir vērstas uz valsts iekārtas leģitimitātes nodrošināšanu.
"Jebkāda iejaukšanās vēlēšanu norisē demokrātiskā tiesiskā valstī ir nepieļaujama. Ziņas par iespējamām nelikumībām vēlēšanu norisē vai iespējamu korupciju ir jāizmeklē ar vislielāko rūpību," teikts prezidenta paziņojumā.
Tādēļ saskaņā ar Prokuratūras likuma 16. panta otro daļu Valsts prezidents lūdzis ģenerālprokuroru veikt nepieciešamos pasākumus un veikt pārbaudi, vai valsts drošības iestādes un tiesībaizsardzības iestādes ir saņēmušas jebkādas ziņas vai informāciju par mēģinājumiem ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus 2014. gadā.
Generālprokurors Juris Stukāns sacīja, ka arī prokuratūra iepriekš nav saņēmusi nekāda veida informāciju no kādas personas par minētajiem pārkāpumiem, bet Kadžuļa izteikumi tiks pārbaudīti.
Stukāns sacīja: "Ja mums šobrīd publiski izskan informācija par prettiesiskām darbībām, tad mums ir pienākums uzsākt pārbaudi un noskaidrot, vai mēs spējam konstatēt pārkāpumu un vērtēt pierādījumu pietiekamību. Un mēs pārbaudīsim, vai iestādes ir arī atbilstoši kārtībai reaģējušas uz šo informāciju. Šis moments ir vienkārši pārbaudāms, ja viņš to tiešām ir darījis. Ir arī daudz dažādas metodes, kā mēs varētu pārbaudīt arī personas liecību ticamību. Viss ir atkarīgs no tā, kādu informāciju mēs sāksim iegūt un ko mēs konstatēsim, bet, ja mēs konstatēsim, ka tas ir tikai viņa stāstījums un nekā cita nav, tad ar to arī viss beigsies."
CVK vajadzības gadījumā gatava sadarboties ar drošības iestādēm
Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte ceturtdien, 25. aprīlī, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja, ka pati CVK neskaita balsis, saskaņā ar likumu visas balsis skaita iecirkņa līmenī ar visiem novērotājiem un darbiniekiem, tālāk rezultātus nosūta pašvaldību vēlēšanu komisijām un tikai tad tos nosūta uz CVK.
Saulīte norādīja, ka amatā ir vairāk nekā gadu, un viņa neredz "veidu, kā to [vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu] varētu izdarīt, man pat neienāk prātā, ka kāds to varētu jautāt".
Viņa stāstīja, ka pašas vēlēšanu zīmes netiek glabātas, bet vēlēšanu komisiju protokolus nodod valsts arhīvā. Bet par elektronisko datu glabāšanu Saulīte nemācēja komentēt, norādot, ka kopš viņas stāšanas amatā viņai nav nedz pieejas šādām sistēmām, nedz vajadzības pēc tā.
Viņa arī pauda gatavību sadarboties ar drošības iestādēm, ja būs nepieciešama kāda informācija no CVK, "esam bijuši atklāti, atvērti visām iestādēm", ja ar mums sazināsies un prasīs pieeju kaut kādiem materiāliem, "tur nav vārda runas, mēs, protams, ar visiem materiāliem dalīsimies".
KONTEKSTS:
Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apgalvoja, ka 2014. gada Saeimas vēlēšanu laikā toreizējais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars aicinājis vēlēšanu programmatūras nodrošinātāja vadītāju viltot vēlēšanu rezultātus.
Saistībā ar izskanējušajiem apgalvojumiem premjerministre Evika Siliņa un viņas pārstāvētā partiju apvienība "Jaunā Vienotība", kurā ietilpst arī partija "Vienotība", vērsusies valsts drošības iestādēs ar lūgumu pārbaudīt izskanējušo informāciju. "Jaunā Vienotība" apņēmusies "darīt visu iespējamo patiesības noskaidrošanai".
TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka "Vienotība" astoņus gadus bez maksas izmantojusi IT uzņēmuma "SOAAR" veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos.
"SOAAR" figurē krimināllietā par iespējamu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) budžeta līdzekļu izkrāpšanu lielos apmēros, kurā prokuratūra cēlusi apsūdzības bijušajai CVK priekšsēdētājai Kristīnei Bērziņai, diviem citiem komisijas darbiniekiem un "SOAAR" pārstāvim. KNAB vērtējumā, šīs personas, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības sniegt pakalpojumus 2021. gada pašvaldību vēlēšanās.
"Nekā personīga" vēstīja, ka "SOAAR" tehniskais atbalsts partijai esot izmaksājis vairāk nekā 20 000 eiro, bet politiskais spēks par to neesot samaksājis. Uzņēmuma valdes loceklis Kadžulis apgalvo, ka pakalpojumi no viņa esot prasīti kopš 2011. gada, līdz 2020. gadā viņš atteicis un aicinājis samaksāt. Drīz pēc tam viņam esot sākušās problēmas ar tiesībsargājošajām iestādēm, kas tagad izvērtušās četros kriminālprocesos.
"SOARR" astoņu gadu laikā esot nodrošinājis 47 vēlēšanu procedūras 13 "Vienotības" pasākumos – astoņās kopsapulcēs un piecos Rīgas nodaļas kongresos. Uzņēmējs rēķina, ka tas viņam izmaksājis ap 22 000 eiro. Partija pakalpojumu nav uzrādījusi pārskatos, un tas nav reģistrēts ne kā ziedojums, ne pakalpojums. Partijas deklarācijās no 2014. gada parādās pozīcija – kongresa rīkošanas izmaksas.
