SEPLP vadītājs Jānis Siksnis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka Kultūras ministrijas priekšlikums vairs nefinansēt sabiedrisko mediju saturu krievu valodā no 2026. gada bija pārsteigums, padome par to nebija informēta.
Esot arī citi priekšlikumi, kas ietekmētu sabiedrisko mediju darbības principus, sacīja Siksnis.
Tāpēc SEPLP aicina Saeimas deputātus neatbalstīt priekšlikumus, kas būtībā mainītu sabiedrisko mediju darbību. Viņš uzsvēra, ka šobrīd likuma izmaiņas iecerētas, lai varētu no nākamā gada juridiski apvienot divus sabiedriskos medijus, un ir citi veidi, kā var diskutēt par sabiedrisko mediju darbību.
Siksnis arī skaidroja, ka padome cer, – Saeima pieņems likuma izmaiņas jau šonedēļ, jo aplēses liecina, ka mediju apvienošanai būs nepieciešami aptuveni deviņi mēneši. Siksnis arī sacīja, ka no nākamā gada plānota tikai administratīva apvienošana un ne mediju darbiniekiem, ne auditorijai nekas nemainīsies.
Taču apvienošana, pēc SEPLP vadītāja teiktā, ļaus efektīvāk attīstīt digitālo saturu, ka arī sakārtot algu jautājumu, jo pašlaik LTV un Latvijas Radio darbinieku algas atšķiras, bet viena uzņēmuma ietvaros šo jautājumu varēs atrisināt.
Siksnis arī uzsvēra, ka padome neredz vajadzību kavēties ar mediju apvienošanu, jo Covid-19 pandēmija un Krievijas sāktais karš pret Ukrainu pierādīja, cik svarīgi ir stiprināt sabiedriskos medijus un procesa atlikšana tikai palielinās neskaidrību pašiem medijiem un atliks attīstības jautājumus.
KONTEKSTS:
Saeima jau ir tikusi līdz konceptuālam atbalstam sabiedrisko mediju apvienošanai un apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija izveidei. Paredzēts, ka 2024. gada 1. janvārī darbu sāks apvienota juridiskā vienība – Latvijas Sabiedriskais medijs, kurā Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un portāls LSM.LV saglabājas kā atsevišķas vienības, tajā skaitā atsevišķi ziņu dienesti.
Taču plānota Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas atbalsta struktūru saplūšana. Līdz 2025. gadam jāsagatavo apvienota vidējā termiņa stratēģija. Ar to saistīta arī finansējuma modeļa maiņa. Tam īpaši veidotā darba grupa vienojās par aprēķinu precizēšanu nolūkā piecu gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo finansējuma līmeni, kas ir 0,16% no iekšzemes kopprodukta. Saskaņā ar Eiropas raidorganizāciju apvienības datiem Latvijas sabiedrisko mediju finansējums 2020. gadā bija trešais zemākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 0,1% no IKP.
Finansējuma modeļa maiņas likuma grozījumus iecerēts sagatavot šopavasar, lai Saeima tos pagūtu pieņemt līdz Jāņiem.
