ĪSUMĀ:
- Saeimas komisijas deputāti lēma virzīt plānu "divi vienā" kompromisa piedāvājumu.
- Saglabāt gan sabiedrisko mediju budžeta piesaisti konkrētam procentuālam apmēram no IKP.
- Gan sabiedrisko mediju budžetu prognozēt atbilstoši trīs gadu attīstības plānam.
- Pret sabiedriskā medija finansējuma sasaisti ar IKP aizvien iebilst Finanšu ministrija.
- Uzraugs līdz rudenim cer sagaidīt konkrētu lēmumu, lai vienots medijs varētu sākt strādāt no 2025. gada.
Divu darba grupu veikums par sabiedrisko mediju apvienošanu un to finansēšanas modeļa maiņu atspoguļots gala ziņojumos. Argumentus par labu sabiedrisko mediju apvienošanai vizītēs arī Igaunijas un Lietuvas sabiedriskajos medijos ir smēlušies arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti. Viņi kopā ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vadību klātienē apskatījuši ieguvumus Igaunijā un Lietuvā, kur sabiedrisko mediju budžets un darbs plānojami ilgtermiņā, kas ļauj plānot investīcijas attīstībai, straujāk attīstīt digitālos risinājumus, kas līdzās klasiskajai radio un TV apraidei kļūst arvien populārāki.
Lai uz to virzītos arī Latvijā, sabiedrisko mediju attīstības koncepcija saistīta ar no ikgadējiem politiskiem lēmumiem neatkarīgu, atbilstoši augošu un prognozējamu budžetu. Iepriekšējās apspriedēs par piemērotāko atzīts sabiedrisko mediju finansējumu saistīt ar konkrētiem procentiem no IKP. Tomēr pret to aizvien iebilst Finanšu ministrija (FM).
FM pārstāve Līga Šulca norādīja: "Finansējuma apjomam jābalstās uz valsts finansiālajām iespējām. Ir saglabājams esošais finansēšanas modelis, jo esošā budžeta finansēšanas sistēma noteic, ka papildu finansējumu piešķir, izvērtējot visu nozaru iesniegtos pieprasījumus un ņemot vērā visas valsts vajadzības. Ja kādai no nozarēm finansējumu noteiktu automātiski, tas pārkāptu solidaritātes principu."
Par spīti SEPLP vēlmei no deputātiem nebija sadzirdama gribēšana šo daļu no IKP noteikt ļoti konkrētu. Arguments – Saeimas deputāti var noteikt jebko, bet valdība to, visticamāk, nevarētu izpildīt. Tomēr parlamentārieši bija vienisprātis, ka sabiedriskajiem medijiem savi izdevumi būtu jāvar plānot ilgākā termiņā nekā šobrīd.
"Es domāju, ja mēs runājam ne tikai par spēcīgu sabiedrisko mediju, bet arī par neatkarīgu sabiedrisko mediju, tad tieši šis, manuprāt, ir viens no būtiskākajiem jautājumiem – ka sabiedriskajiem medijiem ir jāsaņem un jāspēj prognozēt tieši neatkarīgs budžets," norādīja komisijas deputāte Linda Liepiņa ("Latvija pirmajā vietā").
Ņemot vērā šos argumentus, Saeimas komisijas deputāti lēma virzīt plānu "divi vienā" kompromisa piedāvājumu,
saglabājot gan sabiedrisko mediju budžeta piesaisti konkrētam procentuālam apmēram no IKP, gan iekļaujot vēl vienu darba grupas piedāvātu scenāriju – sabiedrisko mediju budžetu prognozēt atbilstoši trīs gadu attīstības plānam.
Proti, komisija atstāja izlemšanas tiesības valdībai, kas atbildīga par valsts budžeta sagatavošanu, kā turpmāk finansēt sabiedriskos medijus. Taču galvenie principi, ko deputāti šādi cer nodrošināt, ir finansējuma pieaugums un prognozējamība vairākiem gadiem uz priekšu.
Pēc ilgākām apspriedēm, kā īsti to formulēt, komisija vienojās aicināt nofiksēt pakāpenisku pieaugumu sabiedrisko mediju finansējumam ne zemāk kā 0,12% no IKP.
Deputāti kompromisa ideju atbalstīja vienbalsīgi.
"Ja mēs no finiša esam viena soļa attālumā, padoties šodien pie tā, ka mēs nespējam vienoties par konkrēto, principiālo modeli būtu, manuprāt, maigi sakot, muļķīgi," pauda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ieva Brante ("Apvienotais saraksts").
Kāpēc tas nepieciešams, izklāstīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis: "Konceptuāls lēmums ir vajadzīgs tagad, bet skaidrība par to ir vajadzīga vismaz līdz septembrim. Tas ir brīdis, kad varam iesniegt visu nepieciešamo informāciju nākamā gada budžeta prasījumiem un normāli plānot savu darbu nākamajā gadā ar domu, ka 2025. gadā sāk strādāt vienots uzņēmums. Un līdz gada beigām vajag lēmumu par to, kāds ir finansēšanas modelis. Ilgāk vilcināties nevar, 30 gadus esam par šo runājuši. Vai nu tagad, vai nekad, teiksim tā."
"Mums nevajag iet uz deklarācijām un uz paziņojumiem, kas nestrādā. Meklējam izeju, kas strādā. Ja kaut kāda ir parādījusies cerība, kā varētu iziet un ko Valsts kanceleja arī atbalsta, nu taču ejam to ceļu, lai dabū mediji vairāk naudas," sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte Ingrīda Circene ("Jaunā Vienotība").
Nav gatavības sekot arī Lietuvas piemēram un sabiedriskos medijus finansēt no iedzīvotāju ienākumu nodokļa un akcīzes nodokļa ienākumu konkrētas summas. Tāpēc Saeimas komisijas deputāti izšķīrās piedāvāt sabiedrisko mediju finansēšanas plānu "divi vienā" – kompromisu, saglabājot gan sabiedrisko mediju budžeta piesaisti konkrētiem procentiem no IKP, gan iekļaujot vēl vienu darba grupas piedāvātu scenāriju – sabiedrisko mediju budžeta pieaugumu plānot trīs gadu nogrieznī.
Saeimas komisija, kuras lēmumi nav saistoši valdībai, tādējādi mudina izvēlēties atšķirīgu pieeju, kā turpmāk finansēt sabiedriskos medijus, uzsvēra Brante.
"Katrā ziņā es komisijā neesmu dzirdējusi, ka mēs esam pret sabiedrisko mediju apvienošanu, lai veidotu vienotu sabiedrisko mediju, kas ir pārliecinošs, efektīvs un spēka pilns. Turpmākie lēmumi par sabiedrisko mediju finansēšanas modeli, kā saprotam, ir politiski.
Budžetu veido Ministru kabinets, tā ir viņu ekskluzīvā kompetence. Valsts budžeta likums un iespējas ir tādas, kādas ir, taču vienlaikus mūsu valsts stratēģijā ir vienota pozīcija, ka mēs ejam uz apvienošanu, un spēcīgs sabiedriskais medijs ir valsts drošības jautājums," pauda Brante.
Tātad konceptuāla virzība no komisijas puses ir dota, septembrī deputāti strādās jau ar konkrētiem likumu grozījumiem.
KONTEKSTS:
Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. SEPLP 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Koncepcijas par sabiedrisko mediju apvienošanu un par finansēšanas modeli Saeimā iesniegtas atkārtoti novembrī, un šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi, taču vēlāk koalīcija vienojās nesteigties ar mediju apvienošanu un nevirzīt tālāk nepieciešamos likuma grozījumus, un tagad tiek pieļauts, ka medijus varētu apvienot nākamgad aprīlī.
Pirms lēmuma par apvienošanu politiķi arī vēlas sagaidīt redzējumu par turpmāko finansēšanu.
