Uz robežas ar Krieviju jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga
Griškevičs norādīja, ka šobrīd VNĪ no Nodrošinājuma valsts aģentūras pārņem žoga izbūves darbus, tostarp jau izbūvēto žogu, kas izbūvēts aptuveni 50 kilometru garumā, un plānotos darbus.
Kopumā uz Latvijas un Krievijas robežas žogu nepieciešams izbūvēt vairāk nekā 200 kilometru garumā, kas nozīmē, ka jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri.
Projekts tiks dalīts vairākos posmos, pastāstīja VNĪ valdes priekšsēdētājs. Darbus paredzēts sākt šī gada nogalē.
Pirmajā posmā tiks veikts pasūtīto darbu audits, bet otrajā posmā – pieņemts un defektēts līdz šim izbūvētais žoga posms, kam jau novērojams dabiskais nolietojums.
Trešais posms būs žoga būvniecība, un šobrīd tiek strādāts pie tehniskās specifikācijas, lai augusta beigās varētu izsludināt iepirkumu.
Lai gan žogs uz Krievijas robežas ir valsts prioritāte, šobrīd runāt par iespējamiem izbūves termiņiem ir pāragri, norādīja Griškevičs, piebilstot, ka šobrīd ir jāapzinās situācija dabā.
Žoga izbūvi uz robežas ar Baltkrieviju kavē zemes atsavināšana un atmežošana
Tikmēr termiņš, kādā būtu jāizbūvē žogs uz robežas ar Baltkrieviju, ir skaidrāks. Griškevičs norādīja, ka mērķis ir to pabeigt līdz 2024. gada beigām.
Pirmajā darbu kārtā paredzēts izbūvēt 86 kilometrus žoga, no kuriem izbūvēti apmēram 78%. Otrajā darbu kārtā jāizbūvē 65 kilometri žoga, šobrīd notiek intensīva teritorijas atmežošana, jau atmežoti vairāk nekā 30 kilometri un uzsākta būvniecība.
Žogu izbūve apgrūtinošākajos posmos purvainajā teritorijā notiks nākamā gada pavasarī. "Mobilizējot resursus, visu žogu iespējams izbūvēt līdz nākamā gada vidum," sacīja Griškevičs.
Viņš vērsa uzmanību, ka Latvijas būvnieku darbs uz robežas ar Baltkrieviju bieži tiek salīdzināts ar situāciju Lietuvā, tomēr, kā uzsvēra Griškevičs, ir būtiska atšķirība – Lietuvā jau ir veikta zemes atsavināšana, un visa apbūvējamā teritorija jau ir atmežota.
"Ja ir pieejams darbības lauks atmežotā teritorijā, tad izbūve ir gana intensīva, runājot par taisnveida žogu," norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs.
Atskaitot pašu žoga izbūvi, visi pārējie darbi, tostarp zemes atsavināšana un atmežošana, aizņem ap 70% patērētā laika.
Runājot par žoga stiprību un iespējamību nelegālajiem robežšķērsotājiem to bojāt, Griškevičs norādīja, ka Latvijā žogs ir līdzīgs Lietuvā izbūvētajam. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka žoga funkcija ir preventīva. "Tas nav mūris," sacīja Griškevičs, vēršot uzmanību, ka tas spēj funkcionēt tikai kopā ar "gudrajām iekārtām", piemēram, novērošanas kamerām.
Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Žoga izbūves pirmā kārta 85,9 km garumā tiks pabeigta līdz 2023. gada rudenim, bet otrā kārta 63,9 km garumā un trešā kārta aptuveni 16,7 km garumā – līdz 2024. gada beigām.
Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro (ar PVN). Trešās kārtas ietvaros izbūvējamo sešu sakaru torņu ar pievedceļiem budžets (būvdarbi, saistītie darbi un pakalpojumi) plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā (ar PVN). Tos ir plānots segt ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk ir pastiprinājis šī gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija (IeM) 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza Eiropas Komisijai, kas atbalstīja vairākas IeM piedāvātās darbības.
Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā bija plānots pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā – līdz 2024. gada pavasarim.
