ĪSUMĀ:
- Labklājības ministrija piedāvā divus variantus GMI līmeņa celšanai.
- GMI līmenis jāceļ, jo līdzšinējo Satversmes tiesa atzina par neatbilstošu pamatlikumam.
- GMI paaugstinājumam vajadzēs naudu no valsts budžeta.
- Pašvaldības, kas izmaksā GMI, vēl izvērtēs ministrijas piedāvājumu.
Līdz ar Satversmes tiesas spriedumu, ka līdz šim valstī noteiktais GMI līmenis 64 eiro nespēj nodrošināt cilvēka cieņai atbilstošus dzīves apstākļus un līdz ar to neatbilst valsts pamatlikumam, no nākamā gada 1. janvāra tas vairs nav spēkā. Labklājības ministre, kas nosaka garantētā minimālā ienākuma līmeni, tikās ar Latvijas Pašvaldību savienību, kas šo summu saviem iedzīvotājiem nodrošina.
Ministrija savā piedāvājumā balstīsies uz uzstādījumiem, kas jau definēti minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanas plānā 2020.-2021. gadam.
Droši vien, ka pašvaldības netiks galā ar saviem līdzekļiem un paaugstināta GMI nodrošināšanai būs nepieciešams arī valsts atbalsts.
Pirmajā variantā, pēc mūsu aprēķiniem, papildus nepieciešami 25 miljoni eiro, bet otrajā variantā – ap 40 miljoniem eiro,” stāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV").
Cik lielu daļu pieauguma varētu segt valsts, Petraviča pagaidām atturējās minēt, atzīstot, ka pati atbalstītu otro variantu. Ministre uzsvēra, ka tad piemaksu saņemtu arī, piemēram, pensionāri, kuru pensija ir mazāka par 164 eiro.
"Šis cilvēks, kuram pensija ir zem 164 eiro, viņam būtu jāgriežas pašvaldībā, lai saņemtu to starpību līdz garantētajam minimālajam ienākumam," norādīja Petraviča.
Pašvaldības līdz šim publiski paudušas gatavību līdzšinējo 64 eiro vietā nodrošināt 80. Vai no vietvaru budžeta būtu iespējams vēl lielāks palielinājums, pašvaldības diskutēs un ar ministriju atkal tiksies augusta sākumā.
"Mēs vērtēsim, pašvaldības tad izteiks savu viedokli, izejot no kritērijiem, izejot no tā, kā šis ir uzbūvēts, kā veidojas skaitlis, nevis otrādi, ka skaitlis tiek pamatots ar kritērijiem," komentēja Latvijas Pašvaldību savienības valdes priekšsēdis Gints Kaminskis.
Uz to, ka līdz šim GMI līmeņa aprēķins bijis neskaidrs, spriedumā norādīja arī Satversmes tiesa. Ministrijā pastāstīja, ka tagad metodika izstrādāta. Vienlaikus būtu jāvienādo arī mājokļa izdevumu pabalsti, kas šobrīd dažādās pašvaldībās ievērojami atšķiras.
"Ir pašvaldības, kas sedz ļoti minimālu apmēru, un tie ir pārdesmit eiro gadā.
Un ir Rīga, kur dzīvokļa izmaksas principā visas ir nosegtas. Un mēs arī ņēmām Rīgas paraugu," komentēja Petraviča.
Pašvaldību savienībā uz šo priekšlikumu raugās piesardzīgi.
"Vienādi nē. Tā ir tā būtība, ka pašvaldības ir atšķirīgas, vietas ir atšķirīgas. Kaut kāds minimālais ir, tas ir izstrādes stadijā, ja mēs pēc mēneša runātu, skaidrība būtu lielāka, kādi šie kritēriji būtu," norādīja Kaminskis.
Nesagaidot ceturtdien plānoto Satversmes tiesas spriedumu par trūcīgas personas ienākumu līmeņa atbilstību valsts pamatlikumam, ministrija Pašvaldību savienību jau laikus iepazīstinājusi arī ar tā celšanas variantiem.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa 25. jūnijā atzinusi, ka pašreizējais valstī noteiktais garantētā minimālā ienākuma līmenis, kas ir 64 eiro mēnesī, neatbilst Satversmei. Lietas pieteikumu tiesā iesniedza tiesībsargs Juris Jansons. Viņš uzskata, ka pabalsts ir pārāk mazs, lai nodrošinātu pārtiku, mājokli un citas pamatvajadzības.
GMI ir pabalsts trūcīgām personām. Personas ienākumiem kopā ar pabalstu ir jāsasniedz šis minimālais ienākumu līmenis.
GMI līmenis vienai personai iepriekš bija 53 eiro mēnesī, bet no šī gada janvāra valdība to palielināja līdz 64 eiro. Tiesībsargs norādīja, ka, lai gan pabalsts palielināts, tas tomēr nenodrošina personām cilvēka cienīgu dzīvi.
Arī pašvaldības paudušas atbalstu GMI celšanai un norāda, ka finansējumu nodrošinās. Vienlaikus Petraviča uzsver, ka GMI līmenim ir jābūt samērīgam pret sabiedrības interesēm un pabalstiem.
