Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") preses konferencē uzsvēra, ka tuvākajās stundās un dienās pastāv dezinformācijas draudi. Viņš aicināja ļoti kritiski uztvert jebkādu informāciju sociālajos tīklos, skatoties, kas ir avots.
Viņš atgādināja, ka Latvija ir droša, tāpat mums netrūkst gāzes vai kā cita.
Aizsardzības ministrija par kiberuzbrukumu pieaugumu risku ir informējusi Ministru kabinetu un devusi uzdevumu iestādēm veikt pastiprinātus drošības pasākumus, savukārt visām Latvijas pašvaldībām tika izsūtīta vēstule par rīcību krīzes gadījumā un par uzdevumiem, kādi pašvaldībām jārisina.
Latvijas kibertelpā šobrīd tiek novērota pastiprināta aktivitāte, kas saistāma ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Ir novēroti vairāki kiberincidenti, taču situācija tiek kontrolēta, un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV sadarbībā ar incidentu skartajām organizācijām aktīvi strādā, lai novērstu to sekas, norādīja ministrija.
Turpinoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, ir sagaidāms, ka aktivitāte kibertelpā un kiberincidentu skaits pieaugs. Atbildīgās institūcijas šādam situācijas attīstības scenārijam ir gatavas – ir skaidrs rīcības plāns kiberincidentu seku novēršanai un informācijas tehnoloģiju sistēmu normālas darbības atjaunošanai, apliecināja ministrijā
"Lai pasargātu sevi no dažādiem digitālās drošības riskiem, neērtām situācijām, un finansiāliem zaudējumiem, Aizsardzības ministrija aicina iedzīvotājus rūpīgi ievērot kiberhigiēnu. Tas nozīmē to, ka ikkatram ir jārūpējas par savu iekārtu drošību – nevērt vaļā nezināmas saites, izvairīties no dažādu multivides datņu, tostarp filmu, spēļu un citu datņu lejupielādes no aizdomīgām vietnēm, uzstādīt antivīrusa programmatūru un veikt visus nepieciešamos atjauninājumus gan iekārtas operētājsistēmai, gan lietotnēm," teikts mudinājumā iedzīvotājiem.
Sabiedrībai ir jābūt gatavai arī uz dezinformācijas jeb viltus ziņu pieaugumu informatīvajā telpā ar mērķi ietekmēt sabiedrības viedokli un veicināt paniku, tāpēc Aizsardzības ministrija aicina iedzīvotājus kritiski izvērtēt publicēto ziņu saturu un to vēstošos avotus.
"Aicinām izmantot tikai uzticamus informācijas avotus – valsts iestāžu mājaslapas un sociālo mediju kontu profilus, kā arī medijus, kas sevi pierādījuši kā objektīvus informācijas līdzekļus!" – mudināja ministrijā.
Paziņojumā teikts: "Vienlaikus uzsveram, ka tiešs militāra rakstura apdraudējums Latvijai nepastāv, tomēr apliecinām, ka Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi reaģēt uz jebkādiem apdraudējuma scenārijiem, ja gadījumā Latvijas iedzīvotāju drošība un valsts suverenitāte tiks apdraudēta."
"Atgādinām, ka var būt dažāda rakstura krīzes, piemēram, dabas katastrofas, elektrības traucējumi, interneta darbības pārtraukumi, kas var radīt ķēdes reakciju, apgrūtinot ikdienas dzīves ritumu. Tādēļ vēlreiz aicinām iepazīties ar bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā", kas latviešu, angļu un krievu valodā pieejams portālā," ziņoja ministrijā.
Iekšlietu ministrijā savukārt norādīja, ka strādā pie civilās aizsardzības. "Pašlaik mums nav pamata domāt, ka Latvijā iestāsies drīz kāda X stunda, bet mēs strādājam pie civilās aizsardzības. Es šodien devu vadības uzdevumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, lai tas organizētu papildus apmācības pašvaldību civilās aizsardzības komisijām. Šīs mācības ir nepieciešamas, lai mēs labāk varētu koordinēties nepieciešamības gadījumā, tieši nodrošinot civilās aizsardzības darbību.
Paliekam mierīgi, paliekam vienoti un neuzticamies informācijai no nedrošiem avotiem,"
norādīja iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!").
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika).
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievija sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
Putins vēl pirmdien pavēstīja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Eiropas Savienība, ASV un citas valstis jau paziņojušas par jaunām sankcijām pret Krieviju.
