Vējonis KNAB slēgtajā pagalmā, visticamāk, ieradās ar automašīnu. Aģentūra LETA novēroja, kā otrdienas vakarā KNAB slēgto pagalmu pameta automašīna "Volkswagen" ar tonētiem aizmugurējiem stikliem. Automašīnā bez vadītāja priekšējā sēdeklī sēdēja kāds vīrietis, bet aizmugurējā sēdeklī bija redzams cita cilvēka siluets.
Vējoņa preses pārstāve Kristīne Reisa-Dāboliņa Latvijas Radio informēja, ka
Vējonis iztaujāts kāda kriminālprocesa ietvaros, kurā viņam piemērots liecinieka statuss.
Plašāku informāciju viņa nevarēja sniegt, jo Vējonis parakstījis apliecinājumu neizpaust pārrunāto.
“Ņemot vērā, ka bijušais Valsts prezidents ar sava pārstāvja starpniecību apstiprinājis, ka viņam ir šis statuss, arī birojs apstiprina šo informāciju,” LTV pauda KNAB pārstāve Agita Antonāne.
Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Raimonds Vējonis Valsts prezidenta amatu ieņēma laikā no 2015. gada līdz 2019. gadam. Iepriekš bijis Saeimas deputāts, kā arī aizsardzības ministrs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Pirms kļūšanas par Valsts prezidentu viņš bija Zaļo un zemnieku savienību veidojošās Latvijas Zaļās partijas biedrs.
Politoloģe Ilga Kreituse bijušā prezidenta izvaicāšanu pagaidām vērtē ar dalītām pārdomām.
“Pirmā izjūta ir nepatīkama, ka arī prezidents – pirmā persona valstī, nonācis KNAB uzmanības centrā. No otras puses, tas ir apliecinājums Latvijas tiesiskumam, ka arī prezidents nav no tā pasargāts un viņam var uzdot jautājumus, kas, iespējams, saistīti ar pretlikumīgām darbībām. Tas ir labs rādītājs, ka nav šīs amata aizsardzības. Taču tāpat gribētos ticēt, ka šī saruna bijusi par lietām, kas nav saistītas ar šiem pārkāpumiem, jo ļoti negribētos, lai ciestu prezidenta institūcijas prestižs šī dēļ, īpaši laikā, kad partijas valstī cīnās par varu un budžetu,” sacīja Kreituse.
KNAB otrdien paziņoja, ka birojs kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.
KNAB rīcībā esošie fakti liecinot par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.
Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.
Otrdien KNAB iztaujāja arī bijušo Saeimas deputātu Ingmāru Līdaku, kurš savulaik Saeimā pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienību.
Līdaka apgalvo, ka iztaujāts kā bijušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks. "Kā komisijas priekšsēdētāja vietnieks es tikos ar daudziem cilvēkiem, un KNAB darbiniece mani iztaujāja par to, ar ko tikos," sacīja Līdaka.
Līdaka nekomentēja, vai biroja darbinieku vizīte pie viņa ir saistīta ar KNAB paziņojumu par neatliekamās kriminālprocesuālām darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.
Saskaņā ar LETA un Latvijas Televīzijas novēroto otrdien KNAB bija ieradušies arī būvkompānijas "Arčers" un ceļu būves kompānijas "Binders" līdzīpašnieks Armands Garkāns, bijušais SIA "Skonto būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, "LNK Group" valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs. Tāpat KNAB ieradās vairākos kriminālprocesos iesaistītā uzņēmēja Māra Martinsona advokāts, kurš gan nevēlējās atklāt, vai ieradies KNAB, lai pārstāvētu Martinsonu. KNAB iztaujāja arī bijušo "Skonto būve" līdzīpašnieku Ivaru Milleru.
KNAB otrdien apmeklēja arī Valmieras domi, tiekoties arī ar pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei").
Patlaban KNAB nav aģentūrai LETA atklājis, vai šajā kriminālprocesā ir aizdomās turētās personas.
