Panorāma

Onkoloģijas centrā cīnās par operāciju bloku

Panorāma

Rīgas domei dod pēdējo iespēju

RD atlaišanas gadījumā apsver ilgāku termiņu

Rīgā ārkārtas vēlēšanu gadījumā domei varētu ļaut strādāt līdz 2025. gadam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 11 mēnešiem.

Gadījumā, ja Rīgā nāksies rīkot domes ārkārtas vēlēšanas, tiek apsvērta iespēja ļaut jaunievēlētai galvaspilsētas domei darboties līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, tādējādi izlaižot 2021. gada vietvaru vēlēšanas.

Lai galvaspilsētā tiktu rīkotas ārkārtas vēlēšanas, nepietiek vien ar lēmumu par esošās domes atlaišanu. Tas arī jāpieņem vismaz 15 mēnešus pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām, tātad šajā gadījumā – ne vēlāk kā līdz nākamā gada 5. martam.

Pretējā gadījumā atbilstoši likumam ārkārtas vēlēšanu vietā atlikušo laiku līdz kārtējām vēlēšanām pašvaldības vadība jāuztic ministra nozīmētam administratoram. Par pašvaldības atlaišanu lēmums būs jāpieņem Saeimai.

Ja Rīgas domi tomēr atlaidīs un nāksies rīkot ārkārtas vēlēšanas Rīgā, atbildīgā ministrija apsverot iespēju Rīgas domi ievēlēt nevis uz pāris mēnešiem, bet gan uz ilgāku laiku. Kuluāros apspriestais variants paredz – ārkārtas vēlēšanās iebalsoto Rīgas domi pārvēlēt nevis kopā ar pārējām pašvaldībām 2021. gadā, bet noteikt, ka Rīgā ievēlētie deputāti strādātu līdz 2025. gada vēlēšanām.

“Jāskatās lietderība kā tāda, termiņi un laiki, vai netiek ierobežotas pašvaldības un iedzīvotāju tiesības. Ja šāds instruments ir regulāri, tas rada bažas. Bet, lai atrisinātu kādu konkrētu situāciju, iespējams, tas ir lietderīgi,” sacīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") no komentāriem par šādu variantu atteicās, sakot, ka vēl ir pāragri par šo jautājumu runāt.

KONTEKSTS:

Sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad maijā mēra amatu atstāja Nils Ušakovs ("Saskaņa"). Augustā "Gods kalpot Rīgai" pārstāvim Oļegam Burovam izdevās kļūt par Rīgas mēru.

Savukārt oktobrī iezīmējās nesaskaņas domes koalīcijā, un novembrī "Saskaņa" prasīja atsaukt no amatiem Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvjus, proti, no "Saskaņas" izslēgtos domes deputātus. "Gods kalpot Rīgai" pārtrauca sadarbību ar neatkarīgajiem deputātiem Rīgas domē, un dažas dienas vēlāk no vicemēra amata tika atbrīvots Vadims Baraņņiks. Tādējādi domes koalīcija palika mazākumā ar 28 no 60 balsīm.

Tikmēr VARAM paziņoja, ka apsvērs Rīgas domes atlaišanu, ja tā nesakārtos atkritumu savākšanu. Burovs solīja situāciju atrisināt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti