Grozījumos arī noteikts aizliegums popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tajā skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas. Izņēmums būs pasākumi, kuru mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.
Grozījumos noteikts aizliegums publiskos pasākumos izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā lietotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt. “Nosodot Krievijas īstenoto kara darbību Ukrainā, mums jāpauž stingra nostāja, ka tādiem Krievijas militāro agresiju slavinošiem simboliem kā burtiem “Z”, “V” vai citiem simboliem, kas izmantoti ar šādu mērķi, nav vietas publiskos pasākumos,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Kaimiņš ceturtdien debašu gaitā atzina, ka likuma grozījumu mērķis ir aizliegt 9. maija pasākumus, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Viņš sacīja: "Šis likumprojekts, šis priekšlikums aizliedz 9. maiju kā Uzvaras dienu atzīmēt, svinēt, pulcēties vai kā savādāk visā Latvijas teritorijā."
Deputāts Boriss Cilevičs ("Saskaņa") jau iepriekš bija iebildis pret grozījumiem un pēc Kaimiņa paziņojuma retoriski vaicāja, kāpēc tad grozījumos tā arī nav teikts – aizliegt 9. maiju. Viņš uzsvēra, ka grozījumiem, kas paredz fundamentālu tiesību ierobežošanu, vajadzētu būt skaidri saprotamiem un piemērojamiem, tomēr šajā gadījumā tā nav.
"Man šķiet, tas ir ļoti bīstami kaut ko aizliegt vai atļaut, vadoties no vienas tīri ideoloģiskas interpretācijas," sacīja Cilevičs. Viņš arī uzsvēra: "Kolēģi, runāsim atklātā valodā. Vienīgais šī priekšlikuma mērķis ir pazemot tos cilvēkus, kam senči ir gājuši bojā cīņā pret nacismu."
Deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") par likumā noteikto stāstīja: "Nedrīkst popularizēt, slavināt nacistisko un komunistisko režīmu un tā tālāk, un tā tālāk. Bet es lūdzu arī neaizmirst par vārdiem, kas rakstīti tālāk. Un, proti, visu to nedrīkst darīt, izņemot gadījumus, kad pasākuma mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu, vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem. Tātad, ja nav ļauna nolūka, šādas darbības var būt veiktas, bet, ja nolūks ir ļauns, ja nolūks ir attaisnot totalitāro režīmu, attaisnot nacistisko vai komunistisko režīmu, tas nav pieļaujams."
Debatēs izvērtās diskusija arī par 9. maija atzīmēšanu kā tādu.
Izskanēja argumenti, ka tā ir padomju varas iedibināta tradīcija, kura Latvijā ir jāizskauž. Deputāts Ralfs Nemiro, kā arī citi uzsvēra, ka Latvijai karš nebeidzās 1945. gadā, jo turpinājās PSRS okupācija, un šīs valsts uzvaru pār nacismu svin 9. maija atzīmētāji.
Deputāte Regīna Ločmele ("Saskaņa") debatēs uzsvēra, ka 9. maijā Latvijā tiek pieminēti tie, kuri ir miruši, lai panāktu nacisma sakāvi. Viņa aicināja doties nolikt ziedus viņu piemiņai arī turpmāk.
Debatēs opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis izteicās, ka krievvalodīgajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem pašiem vajadzētu lemt – piedalīties vai nepiedalīties 9. maija svētkos, un likums šo jautājumu nerisināšot.
Savukārt deputāts Nikolajs Kabanovs ("Saskaņa") uzskata, ka cilvēki tik un tā atzīmēs 9. maiju, kas radīs problēmas policijai. "Liels skaits cilvēku, kas šajā vai tajā veidā atzīmē 9. maiju, dara praktiski neiespējamu to pārtraukt ar esošiem kārtības sargu spēkiem. Tas nozīmē, ka, lai aizturētu cilvēkus, kas gribēja šā vai tā atzīmēt 9. maiju, nāksies papildināt policiju ar zemessargu spēkiem, ar armiju," sacīja politiķis.
Savukārt Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") atgādināja, ka likums sākotnēji atvērts pavisam citu apsvērumu dēļ, taču pēc tam steigšus pievienoti vēl papildu priekšlikumi.
"Autori, ieviešot šo likumu, bija domājuši ko citu: kā nodrošināt kārtību publisko pasākumu norisē, ka laikam nav smuki dzert šņabi publiski pasākumu laikā, ēst voblu vai kaut ko citu. Varbūt, tas ir gaumes jautājums, bet tomēr tie ir kārtības noteikumi. Šodien mēs runājam pavisam ko citu.
Šis likumprojekts ir ne īpaši labi pārdomāts, sasteigts. Tas varētu būt debašu sākums, bet ne beigas," sacīja Dolgopolovs.
Savukārt deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) debatēs sacīja: "Mums ir kaut kur jānovelk šīs robežas. Un šī robeža ir ļoti skaidra: vai nu jūs esat kopā ar Latviju, vai arī jūs esat pret Latviju."
Galu galā likuma izmaiņas tika pieņemtas ar diezgan lielu balsu pārsvaru - par tām bija 69, bet pret 15 tautas kalpi.
Ar grozījumiem arī palielināti sodi par publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanas un norises kārtības pārkāpšanu. Turpmāk par to varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 400 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 3200 eiro.
KONTEKSTS:
Jau ziņots, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja deputātu Artusa Kaimiņa un Lindas Mednes ("Konservatīvie") priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa. Aizliegums attiektos arī uz pasākumu rīkošanu blakus Uzvaras parkā esošajam piemineklim.
Kaimiņš jau iepriekš uzsvēra, ka, nosodot Krievijas īstenoto kara darbību Ukrainā, jāpauž stingra nostāja, ka tādiem Krievijas militāro agresiju slavinošiem simboliem kā burtiem "Z", "V" vai citiem simboliem, kas izmantoti ar šādu mērķi, "nav vietas publiskos pasākumos".
