ĪSUMĀ:
- Trūcīgo personu ienākumu līmenis ir pārāk zems, lai dzīvotu cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.
- Ienākumu līmeņa aprēķins nav bijis pamatots, un tas nav paaugstināts politisku lēmumu dēļ.
- ST lēmums par normas neatbilstību Satversmei nav pārsūdzams.
- Politiķiem dots laiks līdz 2021. gada 1. janvārim normu mainīt.
- Tiesībsargs norāda, ka trūcīgo personu ienākumu līmeņa celšana ir visas sabiedrības interesēs.
"Satversmes tiesa atkārtoti uzsvēra cilvēka cieņas kā cilvēka pamattiesību nozīmi demokrātiskā valstī. Satversmes tiesa arī norādīja, ka valstij ir pienākums periodiski pārskatīt sociālās palīdzības minimuma jautājumu. Valsts ekonomiskā attīstība mainās, un līdz ar to arī šim jautājumam jātiek pārskatītam, lai tas nebūtu atrauts no realitātes. Saeimai ir jāpārskata pēc būtības visa sociālā nodrošinājuma sistēma. Un tas nozīmē, ka valstij, pirmkārt, pašai ir jāizlemj, Saeimai, pašai ir jāizlemj, kādu palīdzības apjomu tā piešķir trūcīgām personām.
Šim palīdzības apjomam jābūt atbilstošām realitātei - tādam, lai trūcīga persona netiktu izstumta no sabiedrības sabiedriskās dzīves,"
lēmumu skaidroja Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis.
Ministru kabineta noteikumi pašlaik paredz, ka ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro.
Tiesā informēja, ka lieta ierosināta pēc tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma. Viņš uzskatīja, ka noteiktais trūcīgas personas statusam atbilstošais vidējo ienākumu līmenis ir pārmērīgi zems. Nepieciešamība pēc sociālā atbalsta esot daudz lielākai personu grupai, nekā pašlaik paredz spēkā esošā norma. Tiesībsargs vērsa uzmanību, ka ienākumu līmenis trūcīgas ģimenes vai personas statusa noteikšanai nav pārskatīts kopš 2009. gada. Turklāt kopš 2011. gada tas tiekot noteikts bez pamatotas aprēķina metodoloģijas, ņemot vērā vienīgi valsts un pašvaldību konkrētā brīža finansiālās iespējas.
ST ņēma vērā tiesībsarga norādītos argumentus un atzina, ka norma pārkāpj Satversmes 1. pantā ietverto cilvēka cieņas, tiesiskas valsts un sociāli atbildīgas valsts principu un neizpilda no Satversmes 109. panta izrietošo valsts pienākumu sniegt sociālo atbalstu visām personām, kurām tas ir nepieciešams.
Tiesa norādīja, ka valstij ir pienākums sociālās palīdzības sistēmu veidot un sociālās palīdzības minimuma piešķiršanas kritērijus izvēlēties tā, lai tiktu apzinātas personu patiesās vajadzības un noteikti uz tām mērķēti atbalsta pasākumi.
Valstij ir jāizvēlas pamatota un argumentēta metode tāda sociālās palīdzības minimuma noteikšanai un piešķiršanai, kas ikvienai personai radītu iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.
Valstij ir arī pienākums regulāri pārskatīt un aktualizēt sociālās palīdzības minimumu. "Cilvēka cieņai atbilstošas dzīves nodrošināšanai nepieciešamās prasības mainās līdz ar valsts un sabiedrības attīstību. Tāpēc personas atzīšanai par trūcīgu noteiktajam ienākumu līmenim jābūt aktuālam, zinātniski un statistiski pamatotam. Valstij ir jāpārskata regulējums, kas paredz personas tiesības uz sociālās palīdzības minimumu, tā, lai šis regulējums atbilstu patiesajiem apstākļiem un personas sociālekonomiskajai situācijai brīdī, kad tai nepieciešama sociālā palīdzība," norādīja ST.
Tiesa secināja: kopš 2009. gada, neraugoties uz to, ka valsts labklājības līmenis ir paaugstinājies, valsts tomēr nav pārskatījusi trūcīgas ģimenes un personas statusa vidējo ienākumu slieksni, un situācija ir tāda, ka ļoti daudzām personām valsts sniegta sociālā palīdzība pamatvajadzību apmierināšanai ir nepieciešama, bet nav pieejama.
Vidējo ienākumu līmenis, kādu nepārsniedzot persona vai ģimene tiek atzīta par trūcīgu, nav ticis pārskatīts galvenokārt politiskas izšķiršanās dēļ. Tāpēc tiesa uzsvēra, ka politiska izšķiršanās nevar kalpot par kritēriju, nosakot sociālās palīdzības minimumu.
Satversmes tiesa arī pārbaudīja, vai valsts ar citiem sociālās palīdzības atbalsta pasākumiem nav nodrošinājusi to, ka ikvienai personai tiek sniegta sociālā palīdzība, kas rada iespēju ikvienam veidot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai.
Tiesa secināja, ka sociālā palīdzība maznodrošinātām personām tiek noteikta un atbalsta pasākumi tiek sniegti atkarībā no pašvaldību sociālās politikas, finansiālajām iespējām un var būtiski neatšķirties no trūcīgas ģimenes un personas atbalsta pasākumiem. Palīdzība krīzes situācijā nav vērsta uz ilgstošu problēmu risināšanu. Savukārt attiecībā uz pašvaldību sniegto atbalstu Satversmes tiesa norādīja, ka pamattiesību īstenošana nevar būt atkarīga no pašvaldību finansiālajām iespējām jeb no tā, kurā pašvaldībā persona dzīvo. Personas pamattiesības uz tādu sociālo palīdzību, kas rada iespēju veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi, ir nodrošināmas katram valsts iedzīvotājam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas. Līdz ar to arī kopsakarā ar šiem sociālās palīdzības atbalsta pasākumiem nav nodrošināta ikvienas personas iespēja veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.
Ņemot vērā minēto, ST secināja, ka pasākumi, kurus valsts veikusi, lai nodrošinātu personām iespēju īstenot sociālās tiesības, nav veikti pienācīgi. ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Saeimai dots laiks līdz nākamā gada sākumam, lai no jauna izstrādātu tādu sociālā atbalsta sistēmu, kas atbilst realitātei, maznodrošinātajiem ļauj izdzīvot un mēģināt atgriezties darba tirgū.
Gandarīts par tiesas lemto ir tiesībsargs Juris Jansons.
"Nevar atstāt valdības un pašvaldību ziņā voluntāri lemt par pamattiesībām pamatvajadzību līmenī.
Ir kaut kāda tirgošanās politiskā - ministrs ar Pašvaldību savienību nevar vienoties -, tātad pamattiesības netiek nodrošinātas. Tas nav pieļaujams.
Ir arī svarīgi, ka Satversmes tiesa savā spriedumā norādīja, ka ir jābūt precīzi fokusētam, precīzi noteiktam, kam tad attiecīgais pabalsts ir nepieciešams - vai tas nodrošina vienu pamatvajadzību, vai visas piecas pamatvajadzības.
Jansons nedomā, ka pēc šiem Satversmes tiesas spriedumiem varētu pārāk būtiski augt trūcīgo personu skaits un arī izdevumi valsts un pašvaldību sociālajos budžetos.
"Viens otrs politiķis saka: "Jā, bet, ziniet, mēs te balansējam starp sabiedrības grupu interesēm." Un tas, ko arī Satversmes tiesa minēja, ka mēs neskatāmies uz kaut kādām dažādām sabiedrības grupām, bet mēs skatāmies uz sabiedrību kopumā. Sabiedrības kopējā interese ir mazināt nevienlīdzību, mazināt sociālo nevienlīdzību, mazināt nabadzību. Šobrīd plaisa ir milzīga - starpība ir milzīga starp tiem, kas saņem ļoti labus ienākumus, un tiem cilvēkiem, kas dzīvo uz trūcīguma sliekšņa," norādīja Jansons.
Satversmes tiesā ir vēl divi tiesībsarga pieteikumi – par minimālo invaliditātes un vecuma pensijas neatbilstību Satversmei. Tiesībsargs uzskata, ka šīs lietas varētu neskatīt, ja parlaments nekavējoši un sistēmiski sakārtotu sociālā nodrošinājuma jomu.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa jau iepriekš lēma, ka valstī noteiktais garantētā minimālā ienākuma līmenis, kas ir 64 eiro mēnesī, neatbilst Satversmei. Tiesa lēmusi arī, ka Satversmei neatbilst sociālo pabalstu apmērs personām ar invaliditāti un senioriem.
