Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pret to ir stingri nostājušās Amerikas Savienotās Valstis (ASV), lielākā daļa Eiropas valstu, kas ietilpst Eiropas Savienībā, kā arī Lielbritānija un Kanāda.
Arī vairākos Apvienoto Nāciju Organizācijas valstu balsojumos par dažādām rezolūcijām nosodīta Krievijas rīcība jau kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu. Par jaunāko rezolūciju šogad februāra beigās balsoja 141 ANO dalībvalsts, septiņas valstis "pret" un 32 atturējās. Rezolūcijā valstis "atkārtoti prasa, lai Krievijas Federācija nekavējoties, pilnībā un bez nosacījumiem izvestu visus savu militāros spēkus no Ukrainas teritorijas tās starptautiski atzītajās robežās, un aicina pārtraukt karadarbību".
Pret balsoja Baltkrievija, kas Krievijai ļāvusi izmantot valsts teritoriju uzbrukumiem Ukrainai. Bet balsojumā atturējās Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna, kas kopā ar Tadžikistānu ir Krievijas iniciētās Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalstis. Šīs valstis Krievija allaž centusies paturēt savā ietekmes zonā.
Tātad aina pasaules ziemeļu daļā ir skaidra. Bet kā izskatās attieksme citviet pasaulē?
To, ka par valstu pozīcijām notiek diplomātiskas cīņas, parāda tas, ka kopš kara sākuma Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pabijis gan Indijā, gan daudzās Āfrikas valstīs, gan Āzijā, gan Tuvajos Austrumos. Arī Kremlī uzņemti daudzi ciemiņi.
Savelkot šo visu pasaules ceļojumu kopā, jāsecina, ka nevarētu gluži teikt, ka visa pasaule ir pret vai novērsusies no Krievijas un ka Putinam būtu tagad jājūtas vientuļi un pamestam, lai gan Krievija jau vairāk nekā gadu Ukrainā pavisam atklāti slepkavo cilvēkus.
Ja karš ievelkas, tad viens no nākamajiem lielajiem pārbaudījumiem visai pasaulei un jautājumiem "par" vai "pret" Putinu, būs gaidāmās vasaras olimpiskās spēles, kas paredzētas 2024. gadā Parīzē. Pirmkārt, vai ļaut tajās piedalīties Krievijai? Ja jā, vai tad tajās piedalīsies ASV, Eiropas, tostarp Latvijas un citu valstu sportisti, kas Krieviju nosodījušas.
Tā kā Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju, vēl viens katrai valstij izlemjams jautājums būtu Putina apcietināšana, ja viņš ierastos konkrētajā valstī. Lai arī Hāgas konvenciju ir parakstījušas vairāk nekā 120 pasaules valstu, tomēr ne visas. Piemēram, Ķīna un Indija to nav parakstījušas. ASV un Krievija parakstīja, bet parakstu ir atsaukušas.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
2023. gada 17. martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva orderi Putina arestam, apsūdzot viņu kara noziegumos saistībā ar ukraiņu bērnu deportāciju.
