Kas aizgāja greizi Latvijas vakcīnu iepirkumā 3.daļa: Vai kāds lobēja «AstraZeneca»?

Šajā paziņojumā divas daļas ir nepatiesas. Pirmā – tāds Imunizācijas valsts padomes (IVP), kas ir zinātnieku un ierēdņu vienība konsultēšanai par dažādiem vakcīnu jautājumiem, lēmums vienkārši nav atrodams, secināja "Re:Baltica", izpētot pieejamos padomes sēžu protokolus.

"Muļķības. Pilnīgas muļķības. Mēs vispār nemaz to nevarējām ietekmēt," "Re:Baltica" pētniekiem Viņķeles teikto komentēja IVP vadītāja Dace Zavadska (Viņķele atteicās komentēt, par kādu sanāksmi viņa runā). 

Taču pat Zavadska, kas šobrīd ir Latvijas galvenā autoritāte vakcīnu jautājumos, sakās nezinām, kas pieņēma lēmumu par "AstraZeneca" kā Latvijas galveno ieroci cīņai pret Covid-19. 

"Re:Baltica" apkopotā informācija gan no Eiropas Komisijas (EK), gan Lietuvas un Igaunijas veselības resoriem rāda, ka sākotnēji lielā izvēle par labu "AstraZeneca" ir drīzāk apstākļu sakritība. Tā pirmā pabeidza sarunas ar EK, un vakcīnas solīja gan lētas (1,78 eiro iepretim "BioNTech/Pfizer" 12 eiro), gan vieglas lietošanā, gan piegādes jau decembrī.

Tas vēlāk nenotika, bet līguma noslēgšanas laikā augustā to nevarēja zināt. 

Vakcīnu iepirkuma process notiek šādi. Pirmajā solī augustā Eiropas Komisija dod ES valstīm piecas dienas pievienoties līgumam ar "AstraZeneca". Visas piekrita. Garantētais devu skaits tiek rēķināts iepretim iedzīvotāju skaitam (tā saucamais pro rata), bet valstīm vienmēr ir iespēja pieteikties arī uz vairāk vai mazāk. Rezultātā izveidojas tā saucamā tirgus tabula (bazaar table), par kuras lielumiem visi vienojas. Tad katrs nosūta savu precīzo pasūtījumu. Tāds pats process ir arī visu citu vakcīnu iepirkumam.

Latvija un Lietuva augustā paņēma visas sev piedāvātās pro rata devas (Latvija 1,27 miljonus, Lietuva 1,86 miljonus), bet Igaunija paprasīja vairāk un parakstījās uz 1,33 miljoniem.

"No tā brīža mēs neko savā pasūtījumā neesam mainījuši," "Re:Baltica" paskaidroja Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Eva Lehta.

Kur radās minējumi par lobismu?

Minējumus par lobismu radīja fakts, ka no visiem ražotājiem tikai šī kompānija bija uzaicināta uz IVP stāstīt par savu vakcīnu jau 14. septembrī. Zavadska to skaidro ar padomes vēlmi saprast, kāpēc tobrīd apturēts "AstraZeneca" klīniskais pētījums. Zāļu valsts aģentūra (ZVA) nav varējusi atbildēt, un tās direktora vietnieks Jānis Zvejnieks ierosinājis uzaicināt pašus ražotājus, lai pastāsta. Zavadskai pat neesot firmas kontaktu.

Citi nav aicināti, jo "Moderna" tobrīd Latvijā nav pārstāvēta, bet "Pfizer" ar saviem datiem sēžot "ierakumos kā partizāni".

"Absolūti slima kaķīša murgi," uz jautājumu par iespējamo lobismu atbild Zavadska. "Jebkurā valstī, kur IVP darbojas pēc Pasaules Veselības organizācijas kritērijiem, mums ir tiesības un pienākums pieaicināt jebkuru, kurš var atbildēt uz mums interesējošiem jautājumiem – valsts institūcijas vai kompānijas, vai pētnieku grupas, asociācijas. Mēs esam neatkarīgi eksperti, mūsu lēmumi ir rekomendējoši. Neviens no mums nav amatpersona, kāds lobisms?" 

Otrs iemesls minējumiem par lobismu ir veselības resora vadības ļoti spēcīgā pretošanās "BioNTech/Pfizer" iegādei – pat līdz nepatiesas un maldinošas informācijas sniegšanai valdībai.

Loģisks ir vairāku "Re:Baltica" avotu izteiktais minējums, ka ierēdniecībai vienkārši negribējās krāmēties ar sarežģītāku loģistiku, vakcīna bija pietiekami dārga, pie apvāršņa spīdēja lētā un vienkāršā "AstraZeneca", par kuras nākotnes problēmām neviens nenojauta – kāpēc pirkt dārgāk un saņemt žurnālistu pārmetumus? Vienkārši slikta risku vadība.

Taču ir vairākas dīvainas sakritības.

Pirmkārt, kad VM septembrī valdībai ziņo par ārkārtas iemaksām ES fondā vakcīnu pirkšanai, ziņojumā tiek noklusēts, ka pabeigtas sarunas arī ar "BioNTech/Pfizer" – un tātad arī šīs vakcīnas drīz tiks piedāvātas. "Re:Baltica" pagaidām nav izdevies noskaidrot, kurš un kāpēc to noklusēja.

Otrkārt, valdībai šīs vakcīnas sarežģītība tiek pārspīlēta.

Treškārt, "AstraZeneca" tika iztēlota kā vistuvāk finiša līnijai esošā jau tad, kad tam vairs īsti nav pamata un citi min uz pēdām.

""AstraZeneca" šobrīd ir vistuvāk, arī cena ir vislabākā," valdībai septembrī ziņo Viņķele. "AstraZeneca" tiešām pirmā 1.oktobrī iesniedza izpētes rezultātus Eiropas Medicīnas aģentūrā. "BioNTech/Pfizer" atpalika tikai par piecām dienām. Beigās decembrī "BioNTech/Pfizer" reģistrēja pirmo — vairāk nekā mēnesi pirms "AstraZeneca", ko reģistrēja janvāra beigās.

Ceturtkārt (un tas ir otrais nepatiesais fakts Viņķeles atvadu runā) – "BioNTech/Pfizer" nebija tikai bagātāko valstu prioritāte. Kamēr Latvija pirmajā piegājienā novembrī pieteicās tikai uz 97 500 no sev pieejamajām 841 tūkstoša šīs vakcīnas devām (un vēlāk, saskaņā ar Veselības ministrijas februāra beigās sniegto informāciju uz 100 000 tūkstošiem no pieejamiem 420 tūkstošiem), Igaunija un Lietuva tobrīd ņēma daudz vairāk – uzreiz 703 tūkstošus un 1,24 miljonus devu jau pirmajā piegājienā. Tikmēr Latvijā neprotokolētās ierēdņu sanāksmēs vienojās, ka sākumā pirks šo vakcīnu tikai mediķiem, un papildu devas – turklāt ne visas – decembrī nopirka tikai laimīgas sagadīšanās dēļ.

Šie lēmumi, kā arī "AstraZeneca" novēlotā reģistrācija un nespēja saražot solīto, ir iemesls, kāpēc šobrīd Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas vakcinēšanas tempiem.

Latvija janvārī piepirka būtiskus "BioNTech/Pfizer" apjomus, bet to lielās piegādes būs tikai no aprīļa, liecina VM grafiks.

"Mans izskaidrojums ir, ka formulējums "aizgāja šķērsām" ir šīs dienas formulējums. Ja "AstraZeneca" būtu izšāvusi pirmā, nekas no šī nebūtu (..) Es ar tādu paššaustīšanos šādā kontekstā nenodarbošos – es atzīstu, ka šī ir bijusi neveiksme, kļūda, vairāku apstākļu sakritība," "Re:Baltica" teica Viņķele. Viņa piebilst, ka Veselības ministrija pēdējos piecos gados pirms viņas stāšanās amatā bijusi novājināta – nomainījušies trīs valsts sekretāri, ierēdņi iebiedēti un cietuši no mobinga, par ko liecina sūdzību skaits tiesībsargam – tāpēc "spēja uzņemties risku ir, iespējams, zemāka nekā citās ministrijās." 

Tikmēr "AstraZeneca" atzinusi, ka pirmajā ceturksnī piegādās mazāk kā pusi no ES valstīm solītā. Starptautiskie mediji vēsta, ka arī otrajā ceturksnī tā varētu piegādāt tikai pusi no solītajām vakcīnām.

Pētījuma kopsavilkums:

1. Latvijas atpalicību iepretim pārējām Baltijas valstīm vakcinēšanā pret Covid-19 nosaka divas dārgas kļūdas. Pirmā – Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdība, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, neprasīja apstiprināt katras vakcīnas iepirkuma apjomus. Līdz ar to nekontrolēja riskus, kas beigās noveda pie vakcīnu bada. Otrā – veselības resorā valdīja neizskaidrojama pretestība salīdzinoši dārgākās un sarežģītākās "BioNTech/Pfizer" vakcīnas iegādei, ko kaimiņi pirka lielos apjomos un tāpēc tagad spēj potēt vairāk nekā mēs.

2. Veselības ministrei Ilzei Viņķelei ("A/Par!") un nozares vadībai bija visa vasara, lai izveidotu caurskatāmu sistēmu. Tā vietā Viņķele lēmumus par sabiedrības vienīgo cerību uz pandēmijas pārvarēšanu atstāja vidējā līmeņa ierēdniecībai, kas uztvēra to kā parastu gripas poti. Lēma neformālās un neprotokolētās sanāksmēs, tāpēc atrast atbildīgo nav iespējams. 

3. Līdz pat decembra beigām valdībai nebija skaidrs, ka valsts nepiesakās uz visām pieejamajām vakcīnām. Lai gan par vakcīnu portfeli valdība parunā reizi mēnesī, detalizētu informāciju par to neprasa un mehāniski dod naudu jau noslēgtiem līgumiem. 

4. Par galveno atbildīgo vakcinācijas procesa organizēšanai VM vadība bija valdībai nosaukusi Zāļu valsts aģentūras vadītāju Svenu Henkuzenu, kurš tai sniedza maldinošu informāciju par "BioNTech/Pfizer" vakcīnas sarežģītību. Atteikšanās no vairāk nekā miljona šīs vakcīnas devām un "AstraZeneca" piegāžu kavēšanās ir galvenais iemesls, kāpēc šobrīd Latvija sapotēto skaita ziņā ir ES lejasgalā kopā ar Bulgāriju. Dienesta izmeklēšanā Henkuzena loma nav vērtēta – disciplinārlietas ierosinātas tikai pret VM valsts sekretāri un par iepirkumiem atbildīgo NVD ierēdni.                                                                                              
5. Aizdomām, ka "AstraZeneca" lielo iepirkumu noteica lobijs, šobrīd nav redzama pamata. Ne tikai Latvija, bet arī Lietuva un Igaunija nopirka visu kompānijas piedāvāto, jo tā pirmā pabeidza sarunas ar ES, izskatījās cerīgi un vakcīna bija lēta. Nopirktos apjomus vēlāk nemainīja. Taču, izpētot lēmumu pieņemšanu, līdz galam neatbildēts paliek cits jautājums: kāpēc ierēdņi tik ļoti pretojās "BioNTech/Pfizer" vakcīnas iegādei? Vai vakcīnas salīdzinoši sarežģītā loģistika ir vienīgais iemesls?