Vai pusaudžu "saltu" mānija uztrauc ražotājus?
Kompāniju "Pro Vape", kas ar "Salt" pelna miljonus, 2020. gadā medijiem apgalvoja, ka par to nevajag satraukties: "Latvijā šogad veiktā pētījuma par jauniešu smēķēšanas paradumiem, ko veica Latvijas Universitātes socioloģijas doktore Aija Zobena, tika konstatēts, ka smēķēšana tiek uzsākta, lietojot sen zināmās, tradicionālās cigaretes. E-cigaretes jaunieši izvēlas izmēģināt kā jaunu alternatīvu vai zinātkāres pēc."
Tāds pētījums tiešām ir bijis, taču 2019. gadā, kad tirgū vēl "saltu" nemaz nebija un "veipa" ierīces un šķidrumus vajadzēja pirkt atsevišķi specializētajos veikalos, kas bija gan dārgi, gan neparocīgi. Tagad situācija ir radikāli mainījusies, un to pagājušajā gada pavasarī izpētes grupās ar jauniešiem secinājusi pieminētā socioloģijas profesore Aija Zobena.
"Salti ir ļoti pievilcīgi un daudzveidīgi. Jaunieši atzīmē, ka ir ļoti interesants dizains, ir dažādas garšas. Garšu klāsts tik plašs, ka mudina nogaršot vēl un vēl. [..] Fokusgrupās parādījās arī vecāko brāļu un māsu viedoklis un iespaidi, ko redzējuši no brāļiem un māsām. Tur izskan, ka jauniešu, bērnu,
agrīnu padsmitgadnieku vidē diemžēl šie produkti ir ļoti izplatīti un pat netiek identificēti kā cigaretes – kā tabaku un nikotīnu saturoši produkti. (..)
No vienas puses, tās ir tabakas industrijas stratēģijas – pasniegt šos produktus kā maksimāli nekaitīgus, kā piesaistīt lielāku auditorijas daļu. Bet gan pedagogi, gan jaunieši, gan paši vecāki vispār nesaprot, kas tas ir par produktu. Viņš tiek saukts par bērnu cigaretēm un tamlīdzīgi," zināja stāstīt Zobena.
Turklāt pusaudži fotografējas ar šiem smēķiem, ar bildēm dalās sociālajos tīklos.
"Protams, tā ir satraucoša tendence. Mūsdienās nevienam nav ilūziju, ka smēķēt būtu veselīgi un ka no tā būtu labums. Vecāki arī uzreiz neatpazīst, kas tas ir – pildspalva vai kas cits, ēdams, neēdams. Tas nekādā veidā neasociējas ar tabaku. Domāju, ka tas ir ļoti bīstami," vērtēja socioloģe.
Jāpiebilst, ka 2019. gadā veipu uzņēmuma "Juul" pārstāvis nāca klajā ar atvainošanos tīņu un pusaudžu vecākiem, ka viņi bērnos radījuši atkarību.
Ko darīt?
Kā rīkoties, lai mazinātu riskus jauno paaudzi uzsēdināt uz nikotīna adatas? Spāņu pētnieks Patriss Markess ieteica rīkoties līdzīgi, kā to izdarīja ASV: "Šis jautājums adresējams industrijai un valdībām – vajadzētu samazināt aromatizētāju skaitu, kas tiek izmantoti e-cigaretēs. ASV 2020. gadā aizliedza e-cigarešu pārdošanu ar aromatizētājiem. Tam bija divi iemesli. Pirmais, lai nepiesaistītu jaunus lietotājus, kas iepriekš nav smēķējuši, īpaši bērnus un tīņus, kas ir satraucoša problēma. Otrais – lai mazinātu potenciālos kaitīgos efektus."
Līdzīgi jau rīkojusies Somija, Igaunija, kā aromatizētāju pieļaujot vien mentola izņēmumu, un tikko šādu lēmumu pieņēmusi arī Lietuva.
Bet Latvija?
Veselības ministrijas (VM) pērn iesniegusi Saeimā rosinājumu aizliegt elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem un tabakas aizstājējproduktiem ar aromatizētājiem. Par ierobežošanu iestājas arī Veselības inspekcija.
"Aromātiem ir gan ietekme uz veselību. Šiem degšanas produktiem ietekme nav pat pilnībā izvērtēta. Otrkārt, palielina izstrādājumu pievilcīgumu, kas būtu tikpat svarīgs aspekts," norādīja inspekcijas Produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas vadītāja Maija Rumpētere.
Tātad iecere pa ierobežošanu ir, bet lēmums Saeimā vēl nav pieņemts.
Tikmēr Veselības ministrija plāno izglītojošus pasākumus skolās. "Šobrīd mēs strādājam pie divām profilakses programmām, kuras tiks īstenotas. Tā programma būs izglītības iestādēs. Tas būs bērniem un pusaudžiem par atkarību ierobežošanu, tai skaitā arī attiecīgi uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to šķidrumiem. Un otra profilakses programma būs īstenojama pašvaldībās, arī gan pusaudžiem, gan jauniešiem. Tas jau vairāk būs uz riska grupām mērķēts – uz tām personām, kuras ir pamēģinājušas šīs atkarību izraisošās vielas," pastāstīja VM Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece.
Tirdzniecība un reklāma bez ierobežojumiem?
Jāpiebilst, ka kopš 2020. gada oktobra veikalos visi smēķējamie – gan tabakas izstrādājumi, gan arī e-cigaretes un arī šķidrumi – no pircēju acīm ir jānoslēpj. Izņēmumi ir pieļaujami vien ar specializētajiem veikaliem, kuriem ir atsevišķa ieeja un kuru tirgoto produkciju no ārpuses redzēt nevar.
Taču, piemēram, "Eko dumas", kas ir vairākos lielveikalos, jau pa gabalu var redzēt pilnus plauktus ar smēķējamo produkciju. Tikmēr lielveikalā "Riga Plaza" izvietota tirdzniecība sala ar labi redzamiem vienreiz lietojamiem veipiem.
To pamanījis arī plaušu slimību ārsts Alvils Krams: "Šo likumu hroniski pārkāpj elektronisko cigarešu un šķidrumu tirgotāji. Neievēro likumu, ka var tirgot slēgtās vietās. (..) Tagad "Sāgā" redzēju, ka e-cigaretes tiek tirgotas ejās starp veikaliem. Nonsenss."
Savukārt internetā manāmas reklāmām, kurām saskaņā ar likumu, šķiet, jābūt aizliegtām. Viens no tiem – "Salt" slavinošs reklāmraksts žurnālā "Dienas Bizness", arī uzņēmuma "Pro Vape" dzīvesstila plakāti "Instagram" kontā, vēl arī uzkrītošs "Salta" iznāciens Džilindžera un Ievas Adamss vadītā raidījumā "YouTube" kanālā.
Ieva Adamss atzina, ka raidījums ticis sponsorēts, bet pati tagad vairs "Salt" nelietojot, jo pēc divu mēnešu lietošanas esot kļuvis slikti. Problēmās esot iedzīvojies arī kāds draugs: "Man draugam [..] pēc kādu šo veipu un elektronisko cigarešu lietošanas markas taisīja ļoti smagu operāciju. Viņam nedēļu atsūknēja šķidrumu no plaušām, un tas bija, lūk, elektronisko cigarešu rezultāts."
Bet "YouTube" raidījumā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saskatīja slēpto reklāmu. "Šī ir uzskatāma par aizliegtu smēķēšanas produktu reklāmu. Un viennozīmīgi šāda veida izvietošana jeb reklāma neatbilst likuma prasībām," norādīja PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa.
Līdzīga situācija ar reklāmraksts "Dienas Biznesā". "Nē, nē, šādi reklāmraksti ir pilnībā aizliegti. [..] Tātad var tikt uzlikts tiesiskais pienākums un var tikt piemērots administratīvais sods līdz 14 000 eiro," norādīja Baldiņa.
Savukārt reklāmas "Instagram" gan esot vēl jāvērtē. "Šajās situācijās tas, ko mēs darām, ir skatāmies, cik lielā mērā šīs reklāmas ir vērstas uz Latvijas tirgu, Latvijas patērētājiem," pastāstīja PTAC pārstāve.
Arī attiecībā uz atklātām vitrīnām lielveikalos saskatāms pārkāpums.
PTAC gan atzina, ka pērn tikai reaģēja uz saņemtajām sūdzībām, fiksējot 16 pārkāpumus. Taču šogad būšot citādāk. "Esam plānojuši prioritāri šogad pievērsties tieši tabakas smēķēšanas produktu reklāmu ierobežojumiem – gan attiecībā uz sociālajiem tīkliem, gan arī attiecībā uz izvietojumu, gan arī attiecībā uz iepakojumiem. Un tad vērtēsim, cik mums, protams, ir resursu, lai mēs veiktu plānotās un regulāras aktivitātes," pastāstīja Baldiņa.
