Radio pieci.lv neveicas – tas ik gadu piedzīvo stresu, ko varētu nosaukt “ātrais pārveidošanas plāns”. Tagad plāna centrā likta prasība piepildīt kanālu ar latviešu populāro mūziku.
Vai politiķiem, veidojot saturu, vajadzētu informēt par tā izcelsmi un autoriem? Vai viltus mediju formāti ir noderīgi pirmsvēlēšanu komunikācijai? Šādi jautājumi rodas, vērojot informēšanas paradumus pirms vēlēšanām. Rīgas mēra komunikācija šajā ziņā ir īpaši izsmalcināta. Tā piedāvā jokus, ziņo par laiku un iesaka muzejus viltus medijiem līdzīgos formātos.
Ventspilnieks.lv ir jauns laikraksts un ziņu portāls. Tas sevi piesaka, solot dot “iespēju iegūt neatkarīgas ziņas un analītiskus rakstus par norisēm Ventspils pilsētā”. Tomēr saturs nedod iespēju skaidri atbildēt uz virsrakstā uzdoto jautājumu – vai tiešām neatkarīgs un profesionāls medijs?
Izjūtu savādu bijību, apzinoties, ka jau vismaz nedēļu daudzās pastkastēs piegādātais izdevums "Latvija Eiropā" pieejamības ziņā varētu būt ietekmīgākais medijs Latvijā. Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule ir pildījusi solījumu – viņas viedoklis nodrukāts 645 700 eksemplāros. Izdevums pelnījis uzmanību, jo ir ļoti mūsdienīgs.
Viltus ziņas viegli atpazīt tikai tad, ja kāds jau tās fiksējis. Ir vienkārši domāt, ka, atšifrējot nozagts.com un vēl dažus, viltus informācijas plūsma atmaskota. Dažas viltus ziņu pazīmes – slikts stils un maldinoši virsraksti - liek domāt, ka daļa no atbildības par nepatiesu informāciju Latvijā būtu jāuzņemas profesionāliem medijiem.
Ja žurnālisti katru dienu cīnās par iespēju iegūt savlaicīgu un patiesu informāciju atbildīgās valsts institūcijās, ja konkrēti politiķi vai amatpersonas regulāri izvairās no mediju pārstāvjiem, vai Latvijas mediju redaktoriem par to ir kas sakāms? Vai ir kas paziņojams par profesionālajiem principiem, par ikdienas darbu, par to, kas maināms un kas paliks nemainīgs?
“Re:Baltica” pētījums par Latvijas viltus ziņu ražotājiem ir vietā un laikā. Bet, manuprāt, drosmīgākais un asākais, raksturojot nekvalitatīvas informācijas popularitāti, pagājušajā nedēļā izrādījās Romas pāvests Francisks. Izmantojot latīņu valodas vārdus, viņš runāja par koprofilijas slimību, kura veicina skandālu un dīvainību ziņu izplatību. “Un tā kā cilvēkiem ir tencence sirgt ar koprofāgiju, tas var nodarīt lielu kaitējumu”, piebilda pāvests.
Automātiskums ir tik ērts! Arī publiska satura radīšanā tam ir arvien lielāka loma. Pašlaik vēl aktīvajā diskusijā par orgānu donoru pieejamību Latvijā, ziņu murskulī uz īsu daļu dienas parādījās un pazuda unikāls Latvijas ziņu notikums – šā gada novembra beigās pirmo reizi vairākās vietnēs bez atļaujas tika publiskots orgānu donora vārds. Tas varēja notikt tikai tāpēc, ka konkrētais saturs tika publicēts bez domāšanas par tā jēgu.
Ja kāds nezina, kā izskatās uz medijiem izdarīts politiskais spiediens, to šajās dienās var lasīt jebkurā no ziņām par to, kā parlamenta Budžeta komisijas deputāti atņēma un mazliet vēlāk valdības koalīcija vairs neatņēma 130 000 eiro sabiedriskā radio kanālam pieci.lv. Tas ir atklāts spiediens. Nekaunīgs. Diemžēl draudīgs.
Lētums un seklums, ātrums un paviršība ir ieplānota, tāpēc arī balsta lielākās daļas mūsdienu mediju biznesa modeli. Tā raksturo arī daļas kultūras periodikas pastāvēšanas pamatus Latvijā, jo mākslā iesaistīto cilvēku rakstītais, domātais no apmaksas viedokļa izskatās tā, it kā domāšana būtu mazvērtīga.
Jūlijs atklāja... Jūlijs runāja... Jūlijs palielījās... Piedraudēja... un mazliet uzd...sa...
Nedēļa, pilna ar Jūliju Krūmiņu, dažādu mediju ekrānos daudz jauna neatklāja par miljonu biznesa un politikas attiecībām Latvijā. Šī nedēļa lika domāt, kā vēl izpaudīsies viedokļu un citātu žurnālistikas sekas Latvijas mediju vidē?
Vēl viens mēģinājums ierobežot tiesības. Tas pats nesen piedzīvots tikumības veicināšanas un olšūnu donēšanas lieguma diskusijās. Kopš pagājušās nedēļas ir jauns politisks lēmums - pedagogu lojalitātes noteikšanas iniciatīva. Kā par to diskutēs mediji?
LTV7 veidotā televīzijas tilta diskusija 28.septembrī ar Igauniju Baltijas mērogā bija tikpat svarīga kā Trampa un Klintones pirmā priekšvēlēšanu uzskatu sadursme Amerikā. Tā bija saruna par starpnacionālajām attiecībām. Par krievvalodīgo aizvainojumiem pagātnē un dzīvi pašlaik Latvijā un Igaunijā, par strupceļu un par neatdotajām pozīcijām, arī par katras puses ieņemtajām pozām sarunā.
Ja nauda ļoti vajadzīga, grūti no tās atteikties. Bet naudas iegūšanas veidam vienmēr ir nozīme. Tāpēc Latvijas Televīzijai (LTV) vajadzētu atteikties no idejas saņemt ap 150 000 eiro, ko tai ārpus parastā budžeta varbūt jau šonedēļ piešķirs valdība ēnu ekonomikas problēmu atspoguļošanai. Vajadzētu atteikties no idejas un arī no naudas.
Vai kāds vēl atceras par Ukrainu? Vakar, 24.augustā, bija Ukrainas neatkarības atgūšanas 25 gadadiena. Tikpat svarīga, kāda nule bija arī Latvijā. Kijevā pavadīta ar patriotiskām atmiņām, parādi un himnas skaņām, pat atverot ziņu portālus. Vai saņēmām ziņas par šo notikumu no Latvijas medijiem? Īsā atbilde ir – nē, gandrīz nemaz!
Iespējams, šodien jau esi ar acīm apēdis kādu melīgu faktu vai izdomājumu pilnu viedokli. No tā izvairīties ir grūti. Publiskie meli sasniedz mūs kā straume, arī nopietni mediji iekrīt paši un savus lasītājus ievilina melu bedrēs. Meli medijos ir viena no karstāk apspriestajām tēmām starptautiskajā presē. Šoreiz par galvenajām domām, kas izskan šajā diskusijā.
Komercializētas informācijas izpratnes līmenis – viduvējs, spēja atpazīt mediju mērķus un satura kvalitāti – diezgan vāja, tāds īsumā ir nesen aptaujāto Rīgas skolu skolotāju vērtējums par daļas savu audzēkņu mediju lietotprasmi. Bet datos rodamas ir arī labas ziņas par skolēnu kritiskās domāšanas līmeni.
Vismaz viens teikums, ko jaunā sabiedrisko mediju likuma koncepta aizstāvībai Latvijas Radio diskusijā “Krustpunktā” 20.jūnijā minēja Roberts Putnis, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs, neatbilst patiesībai. Izmantojot populāro “Melu detektora” formātu par konkrēto izteikumu būtu jāsaka – tukšas pļāpas!
Kas notiek pēc tam, kad piešķirtas profesionālas balvas? Tas nenozīmē, ka pārējie pretendenti nebija balvu vērti. Žurnālistikas izcilības balvas, ko katru gadu pasniedz Latvijas Žurnālistu asociācija, kā jau katru gadu, sadalītas. It kā neklājas runāt par to, kas palika nezināms. Tomēr katrai uzvarai ir savi priekšnoteikumi, sava kritiskā masa un savi tuvu pie uzvaras bijušie, nozīmīgie, tomēr neapbalvotie.