Jūrmala ir nolēmusi izstāties no cīņas par "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" titulu, liecina LTV "Kultūras ziņu" rīcībā esošā informācija. Iemesls – projekta sagatavošanas lielās izmaksas un neskaidrība par valsts līdzfinansējumu.
Autora ziņas
No valsts budžeta piešķirtie 100 tūkstoši eiro izrādījusies nepietiekama summa, lai Tieslietu ministrija spētu valstiski godināt padomju varas disidentu Gunāru Astru, viņa 90. dzimšanas dienā atklājot pieminekli Baumaņa skvērā pie Rīgas apgabaltiesas. Tēlnieks Gļebs Panteļejevs darbu pie pieminekļa ir pabeidzis, taču pietrūcis naudas skvēra labiekārtošanai. Pieminekļa atklāšana pārcelta uz decembra vidu.
Kaucmindes muižas saimniekiem – SIA “CVIR” – neveicas ar solītajiem restaurācijas darbiem. Kultūras mantojuma pārvalde uzņēmumam, kura pamatdarbs ir juridisko pakalpojumu sniegšana, piemērojusi iespaidīgu administratīvo sodu, kuru SIA “CVIR” nav samaksājusi, un parāds nodots piedziņai tiesu izpildītājiem. Uzņēmums, kas iekļuvis arī nodokļu parādnieku reģistrā, brūkošo muižu tomēr nesteidzas pārdot un drīzumā sola ar atbildīgajām institūcijām saskaņot jaunās būvniecības ieceres.
Esmu liela seriālu cienītāja, un šajā brīdī nepacietībā trinos, gaidot Jaunā Rīgas teātra (JRT) daudzsēriju filmu “Aģentūra”. Tā skatāma jau nākamnedēļ – no 27. novembra, un tāpēc šajā brīdī iesaku trīs savus pēdējā laika jaunatklājumus.
Piektdien, 23. oktobrī, VAS “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ), Latvijas Nacionālā arhīva un Kultūras ministrijas pārstāvji sanāca uz operatīvo sapulci, lai pārrunātu situāciju, kāda ir izveidojusies Nacionālā arhīva namā Rīgā, Skandu ielā 14. Ēkā, kurā notiek vērienīgi pārbūves darbi, applūdušas arhīva telpas. Kā skaidro būvnieks, firma “LC būve”, kas veic jumta seguma maiņu, vēja brāzmas ir norāvušas uz nakti uzklāto pagaidu segumu un arhīva telpās ir ieplūdis lietus ūdens.
Ierastajās sliedēs pamazām atgriežas Eiropas kultūras dzīve. Hamburgā pēc piecu mēnešu dīkstāves koncertsezonu atsākusi Elbas filharmonija, savukārt 4. septembra vakarā ar Latvijas operdziedātājas Elīnas Garančas piedalīšanos sezonu atklās pasaulslavenais Milānas operteātris “La Scala”.
Spēriens ar kāju jau tā mirstošajai pasākumu nozarei. Iznīcības bieds latviešu literatūrai. Papildu šoks kultūras nozarei. Tie ir tikai daži no epitetiem, ko radošās organizācijas un valsts institūcijas veltījušas Finanšu ministrijas (FM) iecerei no 2021. gada reorganizēt autoratlīdzību saņemšanas kārtību.
Latvijas grāmatu izdevēji atklātā vēstulē ir aicinājuši likumdevējus lemt par nodokļu samazināšanu grāmatniecībā un jau no šī gada 1. jūlija noteikt visām grāmatām 5% PVN likmi. Gan Kultūras ministrijā, gan Finanšu ministrijā apliecina, ka grāmatizdevēju nozare ir sadzirdēta, un samazinātās PVN likmes piemērošana grāmatām ir iekļauta nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesā.
Covid-19 pandēmijas dēļ ieviesto pulcēšanās ierobežojumu un publisko pasākumu aizlieguma dēļ cietusi kultūras nozare ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Temperamentīgāko tautu kultūras ļaudis pat iziet ielās. Tā noticis arī Balkānu reģiona valstī Slovēnijā. Tur jau otro reizi divu nedēļu laikā kultūras iestāžu darbinieki galvaspilsētā Ļubļanā sarīkojuši protesta akciju.
Lai kontrolētu Covid-19 izplatību, ne tikai Latvijā, bet daudzviet pasaulē tika noteikti stingri pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi. Tie glābj cilvēku dzīvības, taču apdraud veselas nozares. Viena no tām ir kultūras nozare. Piemēram, Lielbritānijā vissmagāk ir cietuši teātri. Kā intervijā “Euronews” izteikusies britu laikraksta “The Stage” galvenā redaktore Džordžija Snouva, Londonas teātri un to darbinieki ir izmisumā, jo neredz izeju no Covid-19 izraisītās blokādes.
Tieši pirms 20 gadiem – 2000. gada 18. maijā, Starptautiskajā Muzeju dienā, tika atklāts Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs. Dzimšanas diena šogad aizvadīta bez svinīga pasākuma un svētku tortes, toties ar labi padarīta darba sajūtu un skaistām atmiņām par satiktajiem cilvēkiem.
Latvijā līdz ar 13. maiju darbu pakāpeniski atsāk muzeji, bibliotēkas un citas kultūras iestādes. Arī citviet Eiropā kultūras iestādes pamazām sāk vērt durvis apmeklētājiem vai vismaz plāno to darīt. Piemēram, Berlīnē, Muzeju salā, atvērti pirmie trīs muzeji, bet Spānijā kā viens no pirmajiem darbu atsācis Santandēras mākslas centrs.