Valsts prezidenta 8. aprīlī rīkotajai diskusijai par sabiedriskajiem medijiem biju sagatavojusi tēzes, kuras laika ierobežojuma dēļ pilnībā neizklāstīju. Piedāvāju tās LSM.lv lasītājiem, lai plašāk pamatotu savu domu.
Autora ziņas
17. janvārī Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunktā" notika diskusija par to, vai Latvijai vajadzētu caur medijiem uzrunāt auditoriju Krievijā. Šajā raidījumā izskanēja neprecīza un sagrozīta informācija par Latvijas Radio 4, tādēļ vēlos to precizēt.
"Ko pašlaik raida @LRZinas? Trūkst vārdu par pretvalstisko rīcību." Tā šogad 9. maijā tviterī ierakstīja kāda profesionāla žurnāliste. "Tas ir noziedzīgi," iekaistot diskusijai, viņa vēlāk turpināja. Kas tad bija šis "noziegums" un "pretvalstiskā rīcība", ko pieļāva Latvijas Radio (LR)?
Nesen beidzu lasīt latviski izdoto somu žurnālistes Jesikas Aro grāmatu "Putina troļļi", kas stāsta par Krievijas informācijas kara operācijām. Lai arī žurnāliste apraksta Kremļa operācijas citās valstīs, grāmata palīdz labāk saprast arī to, kas notiek Latvijā, tāpēc izlēmu padalīties ar dažiem vērojumiem un secinājumiem.
Kopš augusta sākuma Latvijā pilnā apmērā ir sākusi darboties depozīta sistēma iztukšotām stikla un plastmasas pudelēm, kā arī skārdenēm. Vides eksperti to atzīst par 20 gadus novēlotu, bet novērtē, ka tas vismaz ir solis pareizā virzienā. Tomēr paziņot to, vai depozīta sistēma ir vai nav labāka kā citur, nav iespējams, jo kopš reālas darbības sākuma tā nav ne pētīta, ne salīdzināta ar citām, skaidroja eksperts. To, cik nule ieviestā depozīta sistēma mūsu valstī patiesībā ir efektīva, skaidroja Latvijas Radio raidījumā "Atvērtie faili".
Pagājušās sestdienas vakarā, pārskatot ierakstus "Twitter" vietnē, starp fotogrāfijām, kurās redzamas cilvēku līķiem nokaisītas ielas Kijivas piepilsētā Bučā pēc Krievijas armijas izvākšanās, uzdūros Latvijas Republikas aizsardzības ministra Arta Pabrika vēstulei SEPLP un NEPLP. Tajā ministrs, pamatojoties uz "sabiedrības pamatoto neapmierinātību" par vienu interviju, kas izskanējusi LTV7 raidījumā "TČK", faktiski piesola izgāzt SEPLP izstrādāto sabiedrisko mediju finansēšanas modeli, kas tiem nodrošinātu no politiķu ikgadējiem lēmumiem neatkarīgu un ilgtermiņā lielāku finansējumu. "Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu," paziņo Artis Pabriks.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savu Ukrainā sākto karu finansē no naftas un gāzes tirdzniecības ieņēmumiem. Katru reizi, kad pērkam Krievijas degvielu vai gāzi, mēs ar saviem eiro palīdzam piepildīt agresora kasi. Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" pētīja, kas sarežģī Latvijas ceļu līdz brīvam gāzes tirgum un kā veicināt Latvijas energoresursu neatkarību.
31 gadu pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā vēl joprojām ir cilvēki, kuri ir spiesti sadzīvot ar padomju laikā psihiatru uzliktām diagnozēm. Psihiatri vērsa represijas pret cilvēkiem, kuri iestājās pret okupācijas varu un ticēja brīvai Latvijai. Vēsturisks audio ieraksts atklāj, ka padomju Latvijā psihiatri bija cieši saistīti ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju (VDK) jeb čeku un Komunistiskās partijas Centrālkomiteju. Psihiatre, kura pirms 30 gadiem to atzina, šodien turpina praktizēt atbildīgā amatā un represijas noliedz. Kādēļ politiķu centieni ar īpašu likumu reabilitēt padomju psihiatrijas upurus ir beigušies ar izgāšanos, pētīja Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".
Pandēmija mums iemācīja, kas ir mājsēde. Bet Latvijā ir daudz cilvēku, kuriem būt iesprostotiem mājās ir pastāvīga realitāte jau sen. Un tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Ne valstij, ne pašvaldībai nav pienākuma pielāgot mājokļus invalīdiem. Jaunajos projektos dzīvokļiem vajadzētu būt pieejamiem visiem, bet arī tas ne vienmēr notiek. Kāpēc mēs ignorējam cilvēkus ar invaliditāti?
Gundega Šmite ir 44 gadus veca valmieriete, divu bērnu mamma. Pagājušā gada oktobrī uzzināja, ka viņai ir vēzis. Ārstēšanu sāka tikai šogad februārī. Kas notiek ar onkoloģijas pacientu ārstēšanu? To skaidroja Latvijas Radio raidījumā "Atvērtie faili".
"Kašers ar mīļoto vīrieti apsver veidot ģimeni Itālijā" – zem ziņas ar šādu nosaukumu pērn aprīlī kāds vīrietis sociālajā vietnē ierakstīja komentāru: "divi dir***ļi – atšaut!" un pievienoja emocijikonu "ierocis". Šis ir vienīgais gadījums pēdējos gados, kad tiesībsargi agresiju pret homoseksuāliem cilvēkiem atzīst par naida noziegumu. Komentāra autors dabūja četru mēnešu nosacītu cietumsodu.
Minerālmateriālu ieguvē Latvijā jau gadiem ir plaša nelegālā zona, kas nes zaudējumus gan valsts budžetam, gan dabai. Un nevienai valsts iestādei tas īsti nerūp. Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" atklāj karjeru biznesa ēnas puses.
Stokholmas nosaukums, slavenības reklāmās un agresīvs mārketings – tie ir vaļi, uz kuriem balstās "Stokholmas diētas" popularitāte. Bet "Atvērto failu" savāktā informācija liek domāt, ka aiz brīnumainus panākumus sološās diētas slēpjas prasta naudas pelnīšanas mašīna, kas balansē uz likumu robežas. Speciālistiem par pārsteigumu apšaubāmās diētas piedāvātājs Latvijā tagad ir reģistrēts kā ārstniecības iestāde. Kā tas bija iespējams? Kā darbojas "Stokholmas diētas" bizness?
Vēl ne tik sen Baiba Broka bija politikas jaunā, uzlecošā zvaigzne. Divās Rīgas pašvaldības vēlēšanās viņa bija Nacionālās apvienības saraksta līdere. Kādu laiku – arī tieslietu ministre. Taču, cik ātri viņas zvaigzne parādījās, tik ātri nokrita. Punktu Baibas Brokas politiskajai karjerai pirms pusotra gada pielika viņas aizturēšana aizdomās par kukuļņemšanu. Toreiz savu vainu Broka noliedza, tomēr krimināllieta šā gada sākumā ir nodota tiesai. Kas ir Baibai Brokai izvirzīto apsūdzību pamatā?
Mazā Latvija pēdējās desmitgadēs ir kļuvusi par koksnes granulu ražošanas lielvalsti. 2019. gadā mēs saražojām trešo lielāko granulu apjomu Eiropas Savienībā un esam kļuvuši par nozīmīgu kurināmās koksnes piegādātāju citām valstīm. Rūpnieki ar to lepojas, bet vides aktīvisti brīdina, ka par dabai draudzīgo uzskatīto kurināmo īstenībā iegūst uz Latvijas mežu noplicināšanas rēķina. Vai tiešām granulu ražošana veicina mežu izciršanu? Un vai tās vispār ir klimatam draudzīgs kurināmais?
Vai esat ievērojuši gājējus, kas viens otram garām steigšus paiet katrs pa savu ietves malu? Pandēmija mainījusi daudzus mūsu ieradumus un ne tikai. Daudziem apstājies gadiem būvētais bizness, un viņi neziņā rausta plecus, vai tas jebkad vēl būs iespējams. Dziesmu un deju svētku rīkotāji lēš, ka pat paaudzēs mantotā latviešu kopdziedāšanas tradīcija vairs nebūs tāda kā agrāk.
Covid-19 pandēmija draud izraisīt jaunu ekonomikas krīzi, bet Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kuri vēl nav atguvušies no "trekno gadu" burbuļa pārplīšanas. Viņi ir pazaudējuši visus savus īpašumus un joprojām ir banku parādnieki. Daudzi no viņiem ir bijuši pārgalvīgi, taču pārgalvīgas bija arī bankas, un tagad visa atbildība par to palikusi kredītņēmējiem. Latvijas Bankas jaunais prezidents Mārtiņš Kazāks rosina šos kredītus norakstīt, taču likuma iniciatīva visiem nepalīdzēs. Aiz skaitļiem ir reālas salauztas dzīves.
"Domāju, ka mums jārēķinās, ka tā būs jādzīvo diezgan ilgstoši. Un, ja būs pārsteigums, tad mēs būsim pozitīvi pārsteigti," Latvijas Radio raidījumā "Atvērtie faili" par Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem saka epidemioloģe Liliāna Civjāne. Izskan gan arī optimistiskāks viedoklis, un notiek meklējumi lietotnes izstrādei, lai pēc iespējas varētu dzīvot puslīdz normāli.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
