Ik gadu vairāk nekā 100 bērnu Latvijā nonāk jaunā ģimenē. Uz ārzemēm adoptētos uzrauga līdz pilngadības sasniegšanai, taču pie mums bāriņtiesām viņi jāpieskata vien pirmos divus gadus. Vai atbildīgās iestādes adopcijas jomā primāri ievēro bērna vislabākās intereses? To pētīja "Atvērtie faili".
Autora ziņas
Pērn Latvijā piedzima vismazāk bērnu simts gadu laikā. To nosaka vairāku faktoru kopums, bet viens no tiem varētu būt saistīts arī ar traumatisku pirmo dzemdību pieredzi. Nesen veiktā pētījumā gandrīz katra piektā sieviete norādījusi, ka piedzīvojusi fizisku, emocionālu vai verbālu vardarbību dzemdībās. Sabiedrība par šādiem gadījumiem parasti uzzina no atsevišķiem stāstiem, turklāt nereti nozares pārstāvji atbildību noveļ uz pašu dzemdētāju pleciem – procesu pārāk idealizējusi, nav bijusi pienācīgi sagatavojusies, par maz uzdevusi jautājumus… Kāpēc neizdodas pierādīt vardarbību dzemdībās? Un vai jomā gaidāmi kādi uzlabojumi?
Lai gan jau vairākus gadus darba devēji Latvijā bez īpaša pamatojuma nedrīkst pieprasīt darbiniekiem konkrētas svešvalodas zināšanas, Latvijas Radio eksperimentā noskaidroja, ka darbu, īpaši apkalpojošajā sfērā, bez krievu valodas zināšanām atrast ir grūti. Darba devēji sludinājumos mēdz prasību par krievu valodas nepieciešamību nenorādīt, savukārt vēlāk jau darba intervijā uzsver, ka darbiniekam konkrētā valoda tomēr būs jāapgūst.
Alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā sasniedzis augstāko atzīmi OECD valstu vidū, bet Ekonomikas ministrija (EM) turpina aizstāvēt nozares lobiju. Veselības ministrijas (VM) rosinātās izmaiņas, kas paredz stingrākus ierobežojumus, apbērtas ar iebildumiem ne tikai no grādīgo dzērienu industrijas, bet arī valsts institūcijām. Kas notiek brīdī, kad saduras sabiedrības veselības un tautsaimniecības intereses?
Pērnā rudens sākumā kāda sabiedrībā zināma dāma Marija (vārds mainīts) Latvijas Radio raidījumam "Atvērtie faili" uzticēja briesmīgu stāstu – viņas adoptētais bērns, tobrīd desmitgadīgs puika, atzinies, ka agrāk audžuģimenē ticis seksuāli izmantots. Viņa pauda aizdomas, ka bērns kļuvis par kāda pedofilu tīkla upuri, bet likumsargi vilcinājās lietu izmeklēt, tāpēc viņa vēlējās iesaistīt žurnālistus. Ir pagājuši deviņi mēneši, kopš Latvijas Radio seko šai lietai, secinot, ka kriminālprocess patiesi ir iestrēdzis; neviens pie atbildības nav saukts. Taču šajā laikā pieredzēts negaidīts pavērsiens – Marijas centieni bērnu atdot bioloģiskajai mātei, kā arī pretrunas sievietes apgalvojumos par bērna uzvedību.
Onkoloģijas pacientiem izredzes izdzīvot Latvijā ir mazākas nekā citviet Eiropā. Seši tūkstoši mūsu iedzīvotāju ik gadu zaudē cīņu ar vēzi. Finansējums vēža ārstēšanai nav pietiekams, un pirms gandrīz gada izstrādātais jaunais onkoloģijas plāns iestrēdzis Ministru kabinetā. Daļai onkoloģijas pacientu Latvijā neatliek nekas cits, kā vērsties pie labdarības organizācijām. Var rakstīt arī individuālo kompensāciju pieteikumus valstij, taču lielākā daļa saņem atteikumus.
Katru gadu cilvēki alkohola reibumā gūst nopietnas traumas, veicot tiešos darba pienākumus – jau šī gada pirmajos trīs mēnešos Valsts darba inspekcija saņēmusi ziņas par trīs negadījumiem, no kuriem viens beidzies ar darbinieka nāvi. Kuras ir riskam pakļautākās nozares, un kā rīkoties uzņēmējiem? To sabiedrisko mediju projekta “Zeme, kur dzer” ietvaros skaidroja Baiba Runce.
Debiju paralimpiskajās spēlēs Latvijas ratiņkērlinga komandai noslēgusies ar četrām uzvarām desmit spēlēs. Cīņā par medaļām izlase nepiedalīsies, taču paralimpiskās spēles Pekinā joprojām turpinās. Latvijā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir iespēja izmēģināt ne tikai ratiņkērlingu, bet arī citus sportus.
Kopš pandēmija lika ieviest pulcēšanās ierobežojumus, no pilsētu ielām pazudušas arī sievietes, kas pārdeva savu miesu. Taču tas nenozīmē, ka pazudusi arī prostitūcija. Seksuālo pakalpojumu tirdzniecība tagad notiek internetā, bet to regulējumā ir robi. Prostitūcijā lielākoties nonāk jaunas, nabadzīgas meitenes ar traģisku pagātni, bet izkļūt no tās šobrīd palīdz tikai brīvprātīgie. Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" pētīja, kāda ir prostitūcijas seja Latvijā.
Latvijā ir daudz ģimeņu, kuras posta alkohols. Daudz ir bērnu, kuri auguši alkoholiķu ģimenēs. Viņi zina, kā ir baidīties nākt mājās no skolas. Skandāli un nedrošības sajūta bija viņu bērnības neatņemama sastāvdaļa. Patiesībā alkohola atkarība ietekmē un apdraud visu sabiedrību. Mūsu valstī ir augstākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Eiropā. Kāpēc Latvijas iedzīvotāji tik ļoti mīl iedzert, un kādas tam ir sekas?
Varis Strazdiņš mūziku nedzird vairāk nekā 50 gadus. Viņš tāds Latvijā nav vienīgais. Dzirdes invaliditāte noteikta 2,5 tūkstošiem pieaugušo un bērnu, taču ar dzirdes traucējumiem sadzīvo aptuveni 30 tūkstoši līdzcilvēku. Ar kādiem izaicinājumiem saskaras vājdzirdīgi un nedzirdīgi cilvēki? Un ko darīt varam mēs – sabiedrība, lai uzlabotu ikdienu visiem?
Pandēmija mums iemācīja, kas ir mājsēde. Bet Latvijā ir daudz cilvēku, kuriem būt iesprostotiem mājās ir pastāvīga realitāte jau sen. Un tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Ne valstij, ne pašvaldībai nav pienākuma pielāgot mājokļus invalīdiem. Jaunajos projektos dzīvokļiem vajadzētu būt pieejamiem visiem, bet arī tas ne vienmēr notiek. Kāpēc mēs ignorējam cilvēkus ar invaliditāti?
Pandēmijas laikā arī mobings pielāgojies interneta videi. Tur var būt izglītojošs vai izklaidējošs saturs, piemēram, smieklīgi video kuriozi, ēdienu receptes vai modes padomi, bet neapšaubāmi jaunie mediji ir arī auglīga vide, kur attīstīties kibermobingam. Kas pa šo laiku izdarīts, lai Latvija vairs nebūtu līdere mobingā?
Pēc pāris mēnešiem noslēgsies mācību gads, kura laikā vairums skolēnu izglītības iestādē bijuši vien dažas nedēļas. Viņu ikdiena ir "Zoom" platforma. Gads bijis grūts visiem, bet vecuma īpatnību dēļ īpaši smagi šo laiku pārdzīvo pusaudži. Vairāki simti skolēnu šī gada laikā pārgājuši uz mācībām ģimenē vai tālmācības vidusskolām.
Kopš februāra visās Latvijas skolās ir atļautas individuālas klātienes konsultācijas, lai varētu palīdzēt skolēniem, kuriem ir mācību grūtības vai psihoemocionālas problēmas. Taču pedagogu arodbiedrība uzskata, ka valsts skolotājiem šo papildu darbu pienācīgi neatlīdzina. Daudzi arī nevēlas doties uz klātienes stundām, jo baidās inficēties ar koronavīrusu. Arodbiedrībai ir ziņas, ka no Covid-19 miruši trīs kolēģi.
„Iemācies angļu valodu 14 dienās! Svešvalodu apguve pēc Šveices metodes.” Ātri panākumi un bez piepūles, Šveices kvalitātes zīme – ar šādiem marketinga trikiem kāda firma internetā vilina iegādāties svešvalodu apguves programmu. Latvijas Radio pārbaudīja, vai tiešām divās nedēļās var iemācīties angļu valodu.
Stokholmas nosaukums, slavenības reklāmās un agresīvs mārketings – tie ir vaļi, uz kuriem balstās "Stokholmas diētas" popularitāte. Bet "Atvērto failu" savāktā informācija liek domāt, ka aiz brīnumainus panākumus sološās diētas slēpjas prasta naudas pelnīšanas mašīna, kas balansē uz likumu robežas. Speciālistiem par pārsteigumu apšaubāmās diētas piedāvātājs Latvijā tagad ir reģistrēts kā ārstniecības iestāde. Kā tas bija iespējams? Kā darbojas "Stokholmas diētas" bizness?
Pandēmija ir kļuvusi par lielu pārbaudījumu cilvēku psihiskajai veselībai. Vēl pirms sērgas saņemt palīdzību krīzes brīdī Latvijā nebija vienkārši, runāt par savu mentālo veselību – gandrīz tabu, un tā visa rezultāts – nelaimīgas dzīves un augsti pašnāvību rādītāji. Veselības ministrija šogad tikusi pie 7 miljoniem eiro, lai īstenotu īpašu psihiskās veselības plānu. Cik tas ir efektīvs?
Labdarības maratonā "Dod pieci!" pirms mazliet vairāk nekā gada Latvijas Radio aicināja ziedot nedziedināmi slimu cilvēku aprūpei un mudināja politikas veidotājus Latvijā izveidot paliatīvās aprūpes sistēmu. Lai cik smagā stāvoklī slimnieks būtu, ar viņu aprūpi faktiski nācās tikt galā ģimenei – fiziski, emocionāli un finansiāli. Vienīgais, ko piedāvāja valsts, īsu brīdi stacionārā. Kas pa šo laiku ir izdarīts, un vai paliatīvā aprūpe kļuvusi labāka?
Ignorējot aicinājumu palikt mājās, Rīgas mikrorajonos svinības sākās jau agrā Vecgada vakarā. Tonakt par mājsēdes pārkāpumiem likumsargi sodīja vairāk nekā tūkstoš cilvēkus. Apmēram tikpat cilvēku Jaungada naktī Latvijas slimnīcu Covid-19 nodaļās cīnījās par savu veselību un dzīvību. Sērga nešķiro ne jaunos un vecos, ne arī tos, kas jaunā koronavīrus posta darbam tic un kas netic. Covid-19 pacientu skaits turpina augt, un slimnīcām atkal jāpārplāno savas nodaļas, lai uz citu pakalpojumu rēķina palīdzētu infekcijas skartajiem.
Latvija palikusi viena no nedaudzajām Eiropas Savienības valstīm, kas neatzīst viendzimuma partneru attiecības. Tas, protams, nenozīmē, ka šādu pāru nav. Daudzi savu kopdzīvi ir reģistrējuši ārvalstīs, bet dzīvo šeit un mēģina tikt galā ar tiesiskiem šķēršļiem, par kuriem tradicionālās ģimenes neko nenojauš. Citi no Latvijas ir aizbraukuši. Satversmes tiesa šoruden pateica, ka valstij ir pienākums aizsargāt arī viendzimuma ģimenes. Vai tas iezīmēs lūzumu attieksmē pret homoseksuāliem pāriem?
Pašlaik Saeimas komisijā tiek skatīti grozījumi Būvniecības likumā, kas nošķirtu katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību. Tostarp paredzēts, ka vides pieejamības prasību kontrole vairs nebūs būvvaldes kompetencē, bet “būvspeciālistu profesionālās atbildības jautājums”, ziņo Latvijas Radio raidījums “Atvērtie faili”.
Latvijā ar invaliditāti sadzīvo katrs desmitais jeb vairāk nekā 202 tūkstoši iedzīvotāju. Katru gadu šim skaitam ir tendence pieaugt. Šiem cilvēkiem nereti ir svarīga vides pieejamība, kas likumos pastāv, bet reālajā dzīvē šīs prasības joprojām mēdz ievērot tikai formāli. Pēc invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītāja Ivara Baloža novērojumiem – puslīdz pieejama ir katra piektā publiskā ēka Latvijā. Tikmēr lielās pašvaldības lobē likuma grozījumus, kas to būvvaldes atbrīvotu no vides pieejamības kontroles.