Eiropas kultūras galvaspilsētā Bādišlē tapis jauns mākslas darbs, kura radošajā komandā arī latvietes – multimāksliniece Katrīna Neiburga un komponiste Anna Fišere. Tā ir filma "The Great Expedition", kas dienasgaismu ieraudzīja jūlijā.
Autora ziņas
Jūlija beigās un augusta sākumā Barkavā norisināsies trešās kapelmeistaru mācības un divdesmit trešie tautas muzikantu svētki. Kurā brīdī muzikantu grupas kļuva par kapelām, kā atšķiras zaļumballe no večerinkas, un kā tikt ieceltam sādžas muzikanta godā – par to visu Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Diena sākusies" stāsta ilggadējā šo pasākumu organizatore Iveta Dukaļska.
"Grūti pat nosaukt kaut ko līdzīgu, kas būtu iznācis pēdējo desmit gadu laikā," Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Pārmijas" par Denī Vilnēva režisēto "Kāpu" spriež "Kino kulta" līdzdibinātājs Sergejs Timoņins. Divus gadus pēc pirmās "Kāpas" iznākšanas klajā laista tās otrā daļa, kuras pirmizrāde Latvijā bija skatāma 28. februārī. Vilnēvs gan nav pirmais, kas ekranizējis "Kāpu" – pirms četrdesmit gadiem to režisēja Deivids Linčs. Kā šīs filmas viena no otras atšķiras?
Decembrī biedrība "Wunder Kombinat" izdeva jau otro "WunderKombināts. Latvijas mākslas gadagrāmata" sējumu, kurā apkopotajās esejās dažādi autori pēta, kā mūsdienu vizuālā māksla ietiecas sociālās, ekonomiskās, politiskās un citās nozarēs, vienlaikus izvairoties no pārmēru akadēmiska rakstības veida, radot izdevumu, kas pieejams visiem.
"Ar kvantu datoriem ir iespējams strādāt jau tagad, un, domāju, komponistiem draudzīgs, pazīstams nošu pieraksta veids šādās mašīnās ir tikai laika jautājums. Bet ir labi atrasties inovāciju zenītā. Ja vēlies atšķirties no citiem, tad tagad ir īstais brīdis," sarunā Latvijas Radio 3 "Klasika" stāsta festivāla "Komplementārās pretrunas" īpašais viesis – komponists un vairāku nozīmīgu grāmatu autors Eduardo Reks Miranda (Eduardo Reck Miranda).
8. novembrī Ģertrūdes ielas teātrī notika kameroperas "Monstera Deliciosa" pirmizrāde, kurā četras dažādu paaudžu sievietes izdzied četru sieviešu stāstus, kas nav lieli, traģiski vai skaļi, bet gan pavisam ikdienišķi un tieši tamdēļ tik īpaši, Latvijas Radio pastāstīja izrādes veidotāji.
"Es vienmēr saku, ka ērģeles viena no otras var atšķirties kā velosipēds no smagsvara vilcēja, un kopīgais tiem abiem ir tas, ka viņiem ir riteņi un pārvietojas uz priekšu. Ērģelēm viss kopīgais ir tas, ka tām skan stabules, bet dažādība ir milzīga," aicinot uz Ventspils novada sakrālās mūzikas festivālu "No baroka līdz mūsdienām", instrumentu dažādību Latvijas Radio 3 raidījumā "Pa ceļam ar klasiku" skaidroja ērģeļbūves meistars Jānis Kalniņš.
29. septembrī Rīgas Domā uzstāsies vokālā grupa "Putni", baritons Armands Siliņš-Bergmanis un ērģelnieks Jānis Pelše. Programmā "Putni un Stivriņas jaundarbs" skanēs Alfrēda Kalniņa, Jēkaba Graubiņa, Pētera Vaska, Gundegas Šmites, Alises Rancānes, Mārītes Dombrovskas mūzika, turklāt gaidāms arī Renātes Stivriņas jaundarba pirmatskaņojums, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Pārmijas" stāstīja ērģelnieks Jānis Pelše.
31. Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla viesis ir trombonists, par izcilāko 20. gadsimta metālpūtēju nodēvētais Kristians Lindbergs. Viņš arī komponists un diriģents, un jau vairākkārt Lindbergu esam satikuši uz Latvijas skatuvēm. Kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri viņš spēlēs solo pats savā Trombonkoncertā "Black Hawk Eagle" un diriģēs divus citus lieldarbus: Mečislava Veinberga Trompetes koncertu – tajā solists būs Sergejs Nakarjakovs – un Žana Sibēliusa Otro simfoniju.
Latvijas Radio 3 "Klasika" turpina iepazīstināt ar "Lielajai mūzikas balvai 2022" nominētajiem māksliniekiem, un šoreiz pienācis laiks aplūkot kategorijai "Par izcilu interpretāciju" izvirzītos māksliniekus. Nominanti: diriģente Krista Audere (par Johana Sebastiāna Baha motešu atskaņojumu 27. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā kopā ar Valsts akadēmisko kori "Latvija"), vijolniece Vineta Sareika (par Johannesa Brāmsa Koncerta vijolei un orķestrim atskaņojumu 23. septembrī Lielajā ģildē kopā ar Valsts kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" un diriģentu Normundu Šnē), kā arī dziedātājs Rihards Millers (baritons) un pianiste Ērika Millere (par Franča Šūberta vokālā cikla "Ziemas ceļojums" atskaņojumu 6. novembrī mūzikas un drāmas telpā "OratoriO").
"Komponists raksta, bet, ko pēc tam sadzird klausītājs, – to ir grūti pateikt. Šī ir ļoti emocionāla mūzika, izstāstīt to vārdos ir gandrīz neiespējami, un katrs tajā saklausīs kaut ko savu. Bet es nebaidos mūzikā būt emocionāla. (..) Mēģinot rezumēt, par ko īsti ir Ceturtā simfonija – būtībā tā ir simfonija par cilvēku savstarpējām attiecībām, bet šajā gadījumā tās nav attiecības starp vīrieti un sievieti, bet gan attiecības ģimenē. Kāda nu kuram tā ģimene ir. Man tā nozīmējusi ļoti lielu siltumu, atbalstu, arī mīlestību," par savu Ceturto simfoniju saka komponiste Ilona Breģe.
"Man kaut kā visu laiku bija žēl, ka šī mūzika tā īsti netiek lietota... Tā nu viņa stāvēja, un man viņas bija žēl," tik sirsnīgi teic komponists Rihards Dubra, stāstot, kā viņa koncerts koklei pāraudzis Koncertā arfai un sitaminstrumentiem "Concert pour Deux Dames" ("Koncerts divām dāmām"). Koncerts rakstīts arfistei Dārtai Tisenkopfai-Muselli un sitaminstrumentālistei Martai Kauliņai-Pelnēnai, un pirmatskaņojumu tas piedzīvos 3. decembra vakarā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" un Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraidē. Pie Liepājas Simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies igauņu maestro Risto Josts.
Vēl maijā Manheimas Nacionālā teātra pirmais kapelmeistars Jānis Liepiņš izteica varbūtību, ka varbūt visu vasaru nāksies diriģēt videokoncertus, kas viņa sirdij it nemaz nav tuvi. Tagad viņš gandarīts smaida, ka pareģojumi nav piepildījušies. Manheimā klausītāju klātbūtnē jūnijā nodiriģējis septiņas, bet jūlijā – piecas izrādes, augustā divos koncertos viņš diriģēs divus koncertus Rīgas Domā, 4. augustā stājoties Latvijas Radio kora priekšā, bet 10. augustā – pie Orķestra "Rīga" diriģenta pults.
"Var manīt, ka cilvēki ir izbadējušies pēc dzīvās mūzikas, viņi ir izsalkuši pēc klātbūtnes. Jo koncertam jau it kā var sekot gan internetā, tāpat kompaktdiskus klausīties, bet tieši dzīvā izpildījuma nianse – ka esi kaut kam klāt, kas top tieši tavu acu priekšā, kad esi liecinieks kaut kam – šo izteikti akūto pārdzīvojumu neviens cits izpildījuma veids tev nespēj sniegt. Konservi ir konservi, un dzīvais ir dzīvais," ir pārliecināta pasaules atzinību iekarojusī operdziedātāja Inga Kalna, kura 10. jūlijā pulksten 19.00 kopā ar virtuozo pianisti Diānu Ketleri koncertzālē "Lielais dzintars" prezentēs dueta jauno mūzikas albumu "Das Rosenband" ("Rožu vītne"). Tas 2020. gada vasarā ieskaņots tieši Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" ierakstu studijā un guvis profesionāļu atzinību Latvijā un ārvalstīs: prestižajai balvai "Opus Klassik" tas izvirzīts divās kategorijās: "Gada dziedātāja" un "Vokālais sniegums kamermūzikā".
10. maijā pulksten 18.00 tiešraidē no Latvijas Radio 1. studijas LR3 "Klasika" aicina klausīties un skatīties koncertu "Variācijas par tautasdziesmu", kurā piedalīsies dziedātāja Gunta Gelgote, flautists Giedrjus Gelgots (Giedrius Gelgotas), čellists Ēriks Kiršfelds un pianiste Aija Kuzmane, bet koncertu vadīs Ilze Medne. Jaunajā koncertprogrammmā skanēs latviešu komponistu dažādiem kameransambļu sastāviem komponēta mūzika, kuru caurstrāvo latviešu tautasdziesmu motīvi. Brīdi pirms tiešraides dziedātāja Gunta Gelgote un pianiste Aija Kuzmane atklāj, kā radusies ideja par jauno koncertprogrammu un kāda loma viņu dzīvē ir tautasdziesmai.
2022. gadā Eiropas kultūras galvaspilsēta būs Kauņa, tās moto – “no pārejošā uz laikmetīgo”. Kauņas pieteikšanās uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu sākās jau 2016. gadā, tad arī notika pirmie sagatavošanās darbi. Gadu vēlāk Kauņa saņēma apstiprinājumu, ka 2022. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu – tad komandai pievienojās arī Žilvins Rinkšelis. Viņš koordinē projektu “Modernisms nākotnei”, kas vērsts tieši uz Kauņas starpkaru perioda arhitektūru.
30. decembrī tiešraidē Latvijas Radio 3 "Klasika" un no 31. decembra līdz 3. janvārim Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mājaslapas sadaļā "Digitālā koncertzāle" būs skatāms un klausāms Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra Vecgada koncerts, kura mākslinieciskais vadītājs ir LNSO galvenais diriģents Andris Poga.
"Trausla un plūstoša, radusies neticami īsā laikā, bet spēka un drosmes pilna runāt par sarežģītiem un noklusētiem jautājumiem," šī gada festivālu "Homo Novus" savā blogā raksturo tā programmas kuratore Gundega Laiviņa. Viens no festivāla akcentiem būs multimediju mākslinieka un dzejnieka Kirila Ēča un aktiera un mūziķa Artūra Čukura neparastā izrāde "Iztiku bez tevis pirms mūsu tikšanās, iztikšu bez tevis arī turpmāk". Par festivāla gēnu, piemērošanos apstākļiem un noredzēto dzejoli pie Piebalgas mežezera intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" stāsta Laiviņa, Ēcis un Čukurs.
Senie mūzikas instrumenti, vēsturiski tērpi, ārzemju viduslaiku mūzikas grupas un pašmāju senās mūzikas atskaņotājmākslinieki jau piekto gadu Bausku pārvērtīs par vietu, kur iespēja redzēt, dzirdēt un izjust viduslaiku, renesanses un agrīnā baroka laika cilvēku ikdienu, senās mūzikas svētkos "Vivat Curlandia", kas norisināsies 18. un 19. jūlijā.
No 1. jūlija trešdienās Rīgā daļa no Tallinas ielas kvartāla pārtaps par mūsdienu mākslas, mūzikas, dejas un dzejas kultūrvietu. Jaunā pasākumu cikla nosaukums ir "Laikmetīgās trešdienas" - intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" pastāstīja idejas autors, Tallinas ielas kvartāla kurators Kaspars Lielgalvis un pirmā koncerta dalībnieks, saksofonists Deniss Paškevičs.
"Tagad ir vairāk argumentu paskatīties, kas notiek ar cilvēku, ja viņu uz ilgāku laiku iesloga. Sākumā viņš priecājas, tad iekrīt depresijā, jo rezultātā viņam tik un tā vajag rezonēt ar otra klātesamību," saka Vācijā dzīvojošā režisore un dramaturģe Margo Zālīte, kura par savu vērtīgāko pandēmijas laika ieguvumu uzskata kājāmiešanas šarmu. Pat tiktāl, ka iecerējusi "gājteātra" projektu.
Sestdienas, 30. maija, vakarā Latgales vēstniecības “Gors” Mazajā zālē, klātesot 24 klausītājiem, pirmatskaņojumā skanēs pianista Riharda Plešanova jaunā mūsdienu mūzikas koncertprogramma “Mainīgās faktūras”. Koncertu ikviens gribētājs visā pasaulē varēs klausīties arī video tiešraidē, medijus informē “Gors” pārstāvji.
Latvijas Radio 3 "Klasika" uz sarunu aicina dzejnieci Katrīnu Rudzīti, jo nule dienas gaismu ieraudzījis viņas otrais dzejoļu krājums "Ērti pārnēsājami spārni", ko klajā laidis apgāds "Neputns". "Šeit esmu daudz vairāk klātesoša realitātei un mazāk mēģinu slēpties poētiskās abstrakcijās," uzsver autore.
Aprīļa sākumā noslēdzās pieteikšanās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) un Latvijas Radio bigbenda (LRB) kopīgi rīkotajam Bigbenda kompozīciju konkursam Baltijas jaunajiem komponistiem. Viens no konkursa iniciatoriem – Latvijas Radio bigbenda vadītājs, saksofonists, aranžētājs un komponists Kārlis Vanags secina – dalībnieku atsaucība bijusi negaidīti liela: izvērtēšanai savus darbus iesūtījis 21 jaunais komponists.
"Šis ir tāds nebijis laiks mums visiem. Tāpēc izmēģinu kaut ko jaunu: mājas koncerta translēšanu pašrocīgi. Ceru, ka pievienosities man un kopīgi taisīsim muzikālo tūrismu," savā feisbuka kontā raksta pianists Reinis Zariņš. Koncerts 29. martā pulksten 18.00 būs skatāms gan viņa 'YouTube' kanālā 'MrZarins', bet saite būšot arī feisbukā. "Uz nelielo avantūru mani iedrošināja sieva," intervijā LR3 "Klasika" neslēpj pianists.
Latvijas Radio 3 raidījumā "Pagrabs" savus klausīšanās ieradumus un balss meklējumus atklāj trīs jaunie komponisti – Evija Skuķe, Kārlis Rērihs un Andrievs Alksnis, kuru darbi skanēs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rīkotajā mūsdienu mūzikas festivālā "deciBels".
"Man šķiet, ka sievietes bieži neņem nopietni, sevišķi – nevēlos to teikt – bet sevišķi, ja viņas nav izskatīgas. (..) Dažreiz ir sajūta, ka tev ir jāstrādā dubultsmagi, lai citi vispār sāktu tevi uztvert nopietni," savā radošajā ikdienā pārliecinājusies portugāļu dīva Marija Mendeša, kura 6. martā Ogrē, 7. martā Latgales vēstniecībā "Gors" un 8. martā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" uzstāsies kopā ar Latvijas Radio bigbendu.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rīkotais mūsdienu mūzikas festivāls "deciBels", kas šogad risināsies no 9. līdz 14. martam, ar savu nozīmību sniedzas ārpus akadēmijas sienām un ir viens no gada nozīmīgākajiem laikmetīgās mūzikas notikumiem. "Festivālam ir zināms rāmis, kas katru gadu ir nemainīgs, bet saturs, ar ko tas tiek aizpildīts, izņemot dažas permanentas lietas, ir mainīgs. Līdz ar to man pašam to organizēt joprojām ir ļoti interesanti, un arī saturs, ko piedāvājam, manuprāt, ir gana interesants," atzīst festivāla idejas autors un mākslinieciskais vadītājs, komponists Rolands Kronlaks.
“Man ir ļoti svarīgi zināt, ka publika ir manā pusē. Ja tā nav, ir sajūta, ka neesmu pietiekami labi izdarījis savu darbu,” atzīmē pasaulē atzītais vēsturisko taustiņinstrumentu spēles meistars Kristians Bezeidenhauts, kurš 17. janvārī Lielajā ģildē jau trešo reizi tiksies ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”.